Hieroglifu rakstība attīstījās senajā kultūras zemē Ēģiptē. Vecākie rakstu pieminekļi te, domājams, saglabājušies apmēram no IV gadu tūkstoša pirms mūsu ēras. Ēģiptiešu rakstos vēl diezgan uzskatāmi attēloti dažādi konkrēti priekšmeti, piemēram, acs, vabole, puķe, arkls. Tiem līdzās abstraktas parādības apzīmēja jau simboliskas zīmes, piemēram, bites zīmējums bija ne vien paša kukaiņa apzīmējums, bet tas lietots arī ar nozīmi 'čaklums', 'darba mīlestība'.

Ķīniešu ideogrāfiskā rakstība, protams, pārveidotā veidā,  saglabājusies līdz mūsdienām. Ķīniešu valodā lietoto hieroglifu skaits ir ļoti liels: vārdnīcās ir ap 40000 hieroglifu, bet mūdienu tekstos tiek lietoti 2 - 5 tūkstoši hieroglifu. Rakstot tekstus, hieroglifus izkārto stabiņos no augšas uz leju. Tos lasa no labās uz kreiso pusi. Ķīniešu hieroglifu pārveidotu rakstību izmanto Korejā, Japānā u.c.

Arī mums ir pazīstamas ideogrāfiskās zīmes, kuras mēs lietojam savā rakstībā. Tie ir cipari, arī simboli algerbrā u.c.