Mezopotāmijā tai pašā laikā attīstījās ķīļu raksts. Pamatus šim rakstam likuši šumeri. Domājams ka jau ap IV gadu tūkstoša beigām pirms mūsu ēras šumeri no bilžu raksta pārgājuši uz ideogrāfisko rakstu. Viņi rakstījuši uz māla plātnītēm ar īpašu kociņu, piešķirot rakstu zīmēm ķīļveida formu. Māla plātnītnes apdedzinātas, tādēļ tās labi uzglabājušās līdz pat mūsu dienām. No tām bijušas izveidotas veselas bibliotēkas. Daļu šo rakstu pieminekļu arheologi ir atraduši un valodnieki atšifrējuši.

Ķīļu raksts jau pašā sākumā veidojās kā daļējs zilbju raksts, tas ir, šai rakstā lietojamās zīmes tika pielāgotas vienas noteiktas zilbes atveidošanai. Tādējādi ap 3. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras šumeri jau ir lietojuši savdabīgu rakstības sistēmu, kurā bija zīmes gan vārdu, gan zilbju atveidošanai. Šumeru ķīļu rakstībai tuva asīriešu un babiloniešu senā rakstu zīmju sistēma.

Tā jau pašā ideogrāfiskajā rakstībā iezīmējās potences tās tālākai attīstībai. Tās izvēršot, veidojās jauns rakstības veids.

Mūsu dienās ideogrāfiskā rakstība vēl saglabājusies ķīniešu valodā. Tipiskas ideogrāfiskā raksta atliekas mūsu dienās ir cipari, formulas algebrā, kā arī citas līdzīgas simboliskās zīmes, kam ir vienāds grafiskais noformējums, bet lasāmas tās katrā valodā citādi.