Valoda ir «domas tiešā īstenība», tā nesaraujami saistīta ar cilvēka domāšanu. Bet domāšana ir īstenības vispārinātas un pastarpinātas izziņas process, kas norisinās ar jēdzienu palīdzību. Valoda reģistrē un nostiprina vārdos un teikumos cilvēku izziņas darba sasniegumus.

Īstenības priekšmeta vai parādības izziņas process nesākas uzreiz ar jēdzienu. Priekšmetu vispirms uztveram tā jutekliskajā formā. Bet jutekliski uztveramie priekšmetu individuālie priekšstati nevar kļūt par izziņas formu. Ceļā no dzīvā vērojuma uz abstrakto domāšanu visai liela nozīme ir vārdiem, kuri ir tikpat vispārīgi kā jēdzieni un tāpēc ļoti palīdz vispārināšanas procesā. Valodas vārdu un formu spēja izteikt vispārīgo dod iespēju dziļāk iespiesties priekšmetu, parādību un to savstarpējo sakaru būtībā, izzināt parādību likumsakarības un tātad dziļāk, precīzāk iepazīt īstenību.