Valoda ir dižens cilvēka garīgās kultūras sasniegums. Tā ir arī tautas garīgās dzīves attīstības vispārīgs nosacījums un tautas kultūras ierocis un ietērps. Daiļliteratūra un zinātne rod sev izpausmi vienīgi valodā.

Zinātnei valoda ir tikai izteiksmes līdzeklis, bet dzejā valoda ir arī viela, no kuras dzejnieks darina dzejoli un tajā ietvertos dzejas tēlus un gleznas. Valoda ar savu materiālo pusi - vārdiem, skaņām, ritmu, atskaņām utt. - dzejai sniedz bagātīgas iespējas.

Valoda ir kultūras saglabāšanas un kultūras veidošanas līdzeklis. Iespiestās grāmatas mūsu dienās ir cilvēces atziņu ietvērējas, paudējas un glabātājas. Pasaules bibliotēkas glabā milzīgus zināšanu fondus, un valoda ir atslēga šīm kultūras vērtību krātuvēm.

Kultūra būtībā pēc savām tendencēm ir starptautiska. Tomēr kultūras sasniegumi pēc savas cilmes un formas vienmēr ir nacionāli un kā tādi veido zināmas nacionālās kultūras vērtības. Kultūra, garīgās vērtības vieno tautu un ceļ to citu tautu acīs. Ar tulkojumiem atsevišķu tautu vērtīgākie sasniegumi zinātnes, tehnikas un daiļliteratūras laukā pāriet internacionālās kultūras fondā.