VALODA KĀ SAZINĀŠANĀS LĪDZEKLIS

Svarīgākā valodas sabiedriskā funkcija ir būt par galveno cilvēku sazināšanās līdzekli. Uz šīs funkcijas pamata un sakarā ar to realizējas arī visas pārējās funkcijas. Saziņas funkciju valoda var veikt tikai sabiedrībā, tikai tad, ja ir runātājs un klausītājs, tas ir, sabiedrības locekļi, kuriem nepieciešams sazināties, saprasties, informēt citam citu, ja tiem ir viena kopīga valoda. Tādējādi valodu kā saziņas līdzekli sabiedrības locekļi izmanto informācijas pārvadīšanai un uztveršanai. Valodā cilvēki izsaka savas domas, atziņas, izjūtas, dalās pieredzē, ko katrs uzkrājis, vērojot un izzinot apkārtējo pasauli un paši sevi.

Zināšanas paliktu tikai viena cilvēka ziņā, ja ar tām neiepazīstinātu pārējos sabiedrības locekļus. Izteikdams savus vērojumus un spriedumus valodā, indivīds ar tiem iepazīstina savus sarunas biedrus. Viņi savukārt iegūto informāciju uzkrāj atmiņā, pārbauda savā praksē, papildina ar jaunām atziņām, iepazīstina ar tām laikabiedrus un arī jaunākās paaudzes pārstāvjus, lai tie šīs atziņas varētu veidot tālāk un kā mantojumu nodot nākamajām paaudzēm.

Valoda kā cilvēku sazināšanās, domu apmaiņas un saprašanās līdzeklis sabiedrībā kļūst par organizējošu faktoru. Bez sazināšanās un domu apmaiņas nav iespējama sadarbība, ne pati sabiedrības pastāvēšana.

Daudzu valodu pastāvēšana šķeļ cilvēci un ierobežo valodas kā sazināšanās un savstarpējas saprašanās līdzekļa nozīmi. Proti, saprašanās ir iespējama tikai tad, ja cilvēki prot vienu un to pašu valodu.

Tā kā pasaulē pašlaik ir apmēram 3 tūkstoši valodu, tad kļūst saprotama vajadzība mācīties svešvalodas.