Darba izsaucienu teorija. Šo teoriju izvirzījis vācu filozofs L.Nuarē (1829-1889). Viņš mācīja, ka valoda cēlusies nevis no emocionāliem izsaucieniem, kas pavada pārdzīvojumus un ir nemainīgi, bet gan no tiem izsaucieniem, kas saistīti ar darba procesu, piemēram, vācu hacken «cirst» esot cēlies no izsauciena ha, kas izlaužas cirtējam, ar sparu cērtot malku. Sakarā ar darba procesu attīstību attīstījušies arī ar, darbu saistītie izsaucieni.

Šo teoriju atzina un popularizēja vispirms Maksis Millers, pēc tam K.Kautskis, G. Pļehanovs, A. Bogdanovs u. c.

Darba izsaucienu teorija aplūko darbu tikai no bioloģiskās puses, uzskatot to par fizioloģisku aktu, un mēģina izskaidrot vārdu rašanos no instinktīviem izsaucieniem, kas pavadījuši darba procesus. Šī teorija pietiekami nenovērtē sabiedrisko apstākļu nozīmi valodas izcelšanās procesā.