Emocionālo izsaucienu teorija. Tās piekritēji (epikūrieši, Lukrēcijs, Kondiljaks, Loks, Herders, Steintāls u. c.) apgalvoja, ka valodas vārdi esot radušies no nejaušiem izsaucieniem, ko mūsu sencis izkliedzis jūtu saviļņojumu - afektu brīžos. Minētie pētnieki visu vārdu pamatā meklēja izsaucienus, kas cilvēkam izlaužas sāpēs, priekā, šausmās utt. Tā, piemēram, vārdi vaidēt, vaimanāt cēlušies no vai!.

Taču izsaucieni nav jūtu apzīmējumi, bet tikai to izpausme tīri emocionāla un sākumā arī gluži neartikulēta. No emocionāliem izsaucieniem nevarēja attīstīties loģiski priekšmetiski vārdi. Vēl jāpiezīmē ka izsauksmes vārdi ir ļoti nemainīgi, bet valoda nemitīgi attīstās un pārveidojas. Ar nemainīgiem vārdiem nevar izskaidrot tik mainīgu parādību kā valoda.