Marra hipotēze par valodas izcelšanos. Hipotēzi par valodas izcelšanos izvirzīja N. Marrs. Viņš apgalvoja, ka pirmais cilvēku sazināšanās līdzeklis esot bijis žestu un mīmikas valoda, tātad bijis cilvēks un domāšana, bet bez skaņu jeb vārdu valodas. Skaņu valoda pēc N. Marra domām radusies vēlāk. To esot veidojuši magi saviem rituāla jeb kulta nolūkiem kā maģiskas izdarības līdzekli, lai gūtu cilts totēma labvēlību šās cilts cilvēku darbiem. Visu skaņu valodu pirmsākumu N. Marrs saskatīja četros izdomātos, nemainīgos maģiskos elementos - sal, ber, jon un roš. Pēc šiem četriem "pirmelementiem" N.Marrs ieteica mehāniski sadalīt arī mūsdienu valodu vārdus, neievērojot to, ka valoda pa gadu tūkstošiem ir radikāli pārveidojusies.

Vērojot to, ka mūsu dienās valodas pastāvēšana un attīstība nesaraujami saistīta ar sabiedrību, ar tās dzīvi, jādomā, ka arī valodas kā saziņas līdzekļa cilme saistāma ar pašas sabiedrības cilmi un veidošanos. Sabiedrība nevar ne pastāvēt, ne attīstīties bez valodas. Tādēļ jāsecina, ka valoda veidojusies vienlaikus ar sabiedrības veidošanos, vienlaikus ar visām pārējām parādībām, ar kurām valoda cieši jo cieši ir saistīta, tas ir, ar apziņu, domāšanu, ar paša cilvēka kā sabiedriskas būtnes - homo sapiens - veidošanos.

Tādējādi visā savā būtībā, savā attīstībā un cilmē valoda ir cieši jo cieši saistīta ar sabiedrību. Tāpat kā valoda nevar pastāvēt bez sabiedrības, arī sabiedrība nav iedomājama bez valodas. Bez valodas nebūtu ne sabiedrības, ne tās locekļa - paša cilvēka, jo viss, kas viņā ir cilvēcisks, saistīts ar valodu, tiek izteikts ar valodu un nostiprināts valodā.