Vunta teorija. Vācu ideālistiskais filozofs un psihologs V. Vunts (1832-1920) izvirzīja īpašu emocionālo izsaucienu teorijas paveidu - skaņu refleksa teoriju, apvienojot to ar žestu teoriju. V. Vunts uzskatīja, ka roku kustību (žestu) valoda un skaņu valoda attīstījušās vienlaicīgi, bet dažādos nolūkos. Žestu valoda izteikusi priekšstatus par priekšmetiem, bet skaņu valoda - dažādās cilvēka jūtas. Sejas, mutes un sevišķi mēles kustības, kas sākumā bijušas nevilšas, vēlāk sākušas kalpot artikulētu valodas skaņu radīšanai.