Šajā valodu saimē ir divas nozares - ķīniešu valodu grupa un tibetiešu-birmiešu valodu grupa. Pie ķīniešu valodu grupa pieder ķīniešu valoda.

Kīniešu valoda ir valsts valoda Ķīnā bet to runā arī Vjetnamā, Birmā Kambodžā, Laosā, Taizemē, Indonēzijā un citur. Ķīniešu valodas runātāju skaits ir ap 1,2 miljardu cilvēku, t. i., 1/4 cilvēces. Tiesa, ķīniešu valoda sadalas vairākos krasi atškirīgos dialektos. Ziemeļniekam grūti saprast dienvidnieka runu, bet hieroglifus visi saprot vienādi. Ķīniešu hieroglifisko rakstu sākums meklējams ļoti tālā senatnē. Ķīniešu valoda ir senas, bagātas kultūras lieciniece un iemiesotāja. Rakstu pieminekļi saglabājušies jau no 13. gadsimta pirms mūsu ēras.

Mūsdienu ķīniešu literārā valoda veidota uz Pekinas dialekta pamatiem. To runā 76% ķīniešu.

l952. gadā tika publicēti norādījumi par ķīniešu hieroglifu raksta vienkāršošanu: hieroglifu minimums - 2000 zīmju. Pēdējā laikā izvirzīts jautājums par alfabēta ievešanu ķīniešiem.

Pie tibetiešu-birmiešu valodu grupas pieder tibetiešu, birmiešu, mjao un citas valodas.

Tibetiešu valodu runā apmēram 4 miljoni cilvēku Tibetā un citur. Tibetiešu valodā no 7. gadsimta ir plaša budistu literatūra, kas tulkota no indiešu valodas. Tibetieši lieto indiešu alfabētu.

Birmiešu valoda ir valsts valoda Birmā. To runā apmēram 10 miljoni cilvēku. Literatūra pastāv no 11. gadsimta. Birmieši lieto indiešu alfabētu.

Pie ķīniešu-tibetiešu valodu saimes pieskaita arī dunganiešu valodu, kuru runā apmēram 3,5 miljoni cilvēku Ķīnas ziemeļrietumos un Vidusāzijas padomju republikās, un ketu valodu, kuru runā apmēram 1000 cilvēku ap Jeņisejas lejasteci.