Īpaša patstāvīga indoeiropiešu valodu nozare ir albāņu valoda. Tās runātāju kopskaits ir apmēram 3 miljoni cilvēku Albānijā. Albāņu valoda, liekas, cēlusies no senas satem grupas valodas - trāķiešu valodas. Albāņu valodā ir aizguvumi no grieķu, latīņu, rumāņu, itāļu, serbu, bulgāru un turku valodām. Sevišķi daudz aizguvumu ir no rumāņu valodas. Taču pēc gramatiskās iekārtas un vārdu pamatfonda albāņu valoda ir patstāvīga indoeiropiešu valoda.

Trāķiešu valodu sākotnēji runāja senajā Trāķijā - starp Donavu, Melno un Marmora jūrām no apmēram 7. gadsimta p. m. ē. līdz mūsu ēras 6. gadsimtam. Pēdējās ziņas par trāķiešu valodas pastāvēšanu Balkānu pussalā attiecas uz mūsu ēras 6. gadsimtu.

Ir neliels uzraksts uz gredzena, kas atrasts Ezerovas ciemā Plovdivas tuvumā; saglabājušās dažas glosas antīko autoru darbos, vietvārdi un personvārdi.

Pēc dažu pētnieku domām trāķieši, sajaukdamies ar romiešu kolonistiem, izveidojuši rumāņu tautu un valodu. Tādā gadījumā līdzīgais tautasdziesmas nosaukums rumāņu valodā (doina) un lietuviešu valodā (dainā) varētu būt nācis no trāķiešu valodas.

Trāķiešu valodā, tāpat kā baltu valodās, skaņu savienojums tt pārvērties par st un sr - par str bet patskanis o - par a. Daži pētnieki domā, ka no trāķiešu valodas nākot vārdi kaņepes rudzi, sumbrs un vīns.

Pa daļai trāķiešu valoda vēlāk ieplūdusi citās Balkānu valodās, piemēram, rumāņu, moldāvu un serbu valodās. Divskaņu bagātības dēļ daži uzskatīja albāņu valodu par ilūru valodas pēcnācēju bet tagad vairums pētnieku domā, ka albānu satem valoda cēlusies no trāķiešu satem valodas.

Daudzi pētnieki ar trāķiešu valodas apakšslāni (substrātu) izskaidro kopējās īpatnības - balkānismus - albāņu, rumāņu, bulgāru un jaungrieķu valodās.

Ilīrieši dzīvoja senajā Ilīrijā - Balkānu pussalas ziemeļrietumos gar Adrijas jūru un Donavu (vēlākajā Albānijā, Bosnijā, Dalmācijā).

Ilīrieši ģeogrāfiskie nosaukumi stiepjas šaurā joslā no Adrijas jūras līdz Karaļaučiem pie Baltijas jūras. To izskaidro ar dzintara tirdzniecības ceļu ( 1300.-500. gados p. m. ē.) .

No ilīriešiem ir uzglabājušies uzraksti. Ilīrieši valodas elementus meklē albāņu, baltu, slāvu, sengrieķu, dalmāciešu, ķeltu un ģermāņu valodās. Ilīriešu valodai bija raksturīga liela divskaņu bagātība.

Par ilīriešu valodas vārdu uzskata jau minēto tautasdziesmas kopējo nosaukumu lietuviešiem (dainā) un rumāņiem (doina). Ilīriešu vārds touta, teula nozīmē «tauta, cilts». Pēc Pedersena un Korša domām baltu vārds pērkons un krievu IIepyx nākot no ilūru valodas. Uz ilūru valodas tuvību baltu valodām norāda vēl ilūru vietvārdi Ozolai, Sala, Ausankalei, Bradanus (upes nosaukums) utt.

Albāņu valodā tāpat kā baltu valodās īss o pārvērties par a, sr - par str, dl - par gl. Albāņu un baltu valodām ir kopēji vārdi: alb. bune - latv. pūne, alb. djeg - latv. degt, ju - jūs, lope «govs» - lops, pelk - pejķe, vent - vieta, veš «auglis, ķekars» - lietuv. vaisius «auglis» utt.

Vecākie rakstu pieminekļi ir no 15. gadsimta beigām. Bībele pārtulkota albāņu valodā 1555. gadā. Rakstībā lieto latīņu burtus.