Atsevišķa indoeiropiešu valodu nozare ir grieķu valoda, pirmā Eiropas civilizācijas valoda. Par šo valodu mums ir ziņas par 3500 gadu ilgu periodu - no Krētas-Mikēnu tekstu laikiem līdz mūsu dienām.

Grieķu valodu vēsturiski iedala četros periodos: 1 ) KrētasMikēnu lineārā raksta valoda (apmēram no 1900. gada p. m. ē.), 2) sengrieķu valoda (no 7. gs. p. m. ē. līdz mūsu ēras 4. gs.), 3) vidusgrieķu valoda - Bizantijas valsts un literārā valoda (5.-15. gs.) un 4) jaungrieķu valoda (no 16. gs. līdz mūsu dienām) .

Sengrieķu valodā izškīra četrus galvenos dialektus: 1) joniešu-atiešu (Mazāzijas Jonijā, Jonijas salās un Atikā), 2) ahajiešu (Tesālijā, Beotijā, Arkādijā, Kiprā), 3) eoliešu un 4) doriešu (Spartā un Krētā). Bijuši laikam arī vēl citi dialekti, piemēram, pēdējā laikā par patstāvīgu uzskata Krētas salas dialektu:

Vecākie grieķu valodas pieminekļi ir Homēra eposi «Iliāda> un «Odiseja» un tā sauktās Homēra himnas no 8. gadsimta p. m. ē.

No 5. gadsimta p. m. ē. atiešu dialekts kļuva rakstniecībā par valdošo un pamazām izspieda no rakstiem citus dialektus. 3. gadsimtā p. m. ē. no tuvu stāvošiem atiešu un joniešu dialektiem attīstījās vienota grieķu literārā valoda (koinē), kas līdz mūsu ēras 3. gadsimtum izskauda visus citus dialektus, izņemot doriešu dialekta lakoniešu izloksni. Pēdējā, nākdama tieši no sengrieķu valodas, saglabājusies Peloponesas dienvidaustrumos (pie Parnona) līdz mūsu dienām un tiek saukta par dzakoniešu dialektu.

Grieķu literārā valoda hellēnisma laikmetā (3. gs. p. m. ē. - mūsu ēras 4. gs.) kļuva par starptautisku valodu visās zemēs gar Vidusjūru. No vienotās grieķu valodas attīstījušās mūsdienu jaungrieķu valodas izloksnes.

Savos rakstos grieķi vēl visā mūsu ēras pirmajā gadu tūkstotī lietoja sengrieķu valodu. Tikai mūsu ēras 12. gadsimtā grieķi sāka rakstos lietot vidusgrieķu valodu un no 16. gadsimta - jaungrieķu valodu.

Jaungrieķu valodu runā apmēram 9,5 miljoni cilvēku Grieķijā Egejas jūras salās un Mazāzijā. Grieķu valodai ir zināmi kultūrvēsturiski sakari ar itāļu valodām.

Grieķu valoda kā pirmā Eiropas civilizācijas valoda devusi daudz internacionālu vārdu, piemēram: agronoms, bibliotēka, demokrātija, filozofija, gramatika, ģeogrāfija, metāls, teātris utt., tādas internacionālas vārda sastāvdaļas kā mono... ‘vien-‘, poli... ‘daudz’ utt.

Grieķiem ir savs alfabēts, no kura cēlušies latīņu alfabēts, slāvu kiriliskais un citi alfabēti.