Ķeltu valodas kā atsevišķa indoeiropiešu valodu nozare izveidojušās apmēram pirms 3000 gadiem. Pirmajā gadu tūkstotī p. m. ē. ķelti bija liela un stipra tauta.

Ķeltu kādreizējie kaimiņi senajiem itāļiem pie Reinas, Mainas un Donavas, izplatījās pa visu Galliju (tagadējo Franciju). 6. gadsimta sākumā p. m. ē. ķelti ielauzās Spānijā un, saplūstot ar tur dzīvojošiem ibēriem, kļuva par keltibēru tautu. Ap 400. gadu p. m. ē. Ķelti nonāca Britānijā un drīz pēc tam arī Īrijā. 3. gadsimtā p. m. ē. ķeltu apdzīvotās zemes sniedzās no Īrijas rietumu krastiem pāri Pireneju pussalai un visai Gallijai, aizņēma vēl labu gabalu no Reinas labā krasta un gar Donavu, ietverot Ziemeļitāliju, sasniedza Balkānu pussalu un galatiešu valsti Mazāzijā. Bet jau ap 3. gadsimta vidu p. m. ē., kad romieši iekaroja Ziemeļitāliju, sākās ķeltu tautas panīkums. 2. gadsimta beigās p. m. ē. romieši pārgāja pār Alpiem un nodibināja savu provinci tagadējā Dienvidfrancijā, Provansā. No turienes viņi uzsāka cīņu pret Galliju, kas mūsu ēras 50. gadā, pēc Cēzara uzvaras, nonāca pilnīgi romiešu varā.

Vecākie keltu valodu pieminekļi saglabājušies no mūsu ēras 8. gadsimta.

Ķeltu valodas iedala gallu, britu un gēļu apakšgrupās.

1) Pie gallu valodu apakšgrupas piederēja dažādi gallu valodas dialekti Gallijā, Itālijā un Mazāzijā - gallu, beļģu un galatiešu dialekti. Gallu dialekti izmiruši jau mūsu ēras 4. 5. gadsimtā. Tie saglabājušies tikai kādos 60 uzrakstos un apmēram 200 grieķu un romiešu rakstnieku minētos īpašvārdos.

2) Pie britu valodu apakšgrupas pieskaitāmas velsiešu, bretoņu un korniešu valodas.

Velsiešu valodu (paralēli anglu valodai) vēl runā apmēram miljons cilvēku Velsas pussalā (Anglijas rietumos). Bretoņu valodu runā Bretaņas pussalā - ziemeļrietumu Francijā, uz kurieni bretoņu senči - briti pārcēlušies no Britānijas 5.-6. gadsimtā, angļu-sakšu iekarošanas laikā. Pašlaik bretoniski runā apmēram miljons cilvēku, bet lielākā daļa no tiem paralēli runā arī franciski. Korniešu valoda (Kornuelsā) izmirusi 18. gadsimta beigās.

3) Pie gēļu valodu apakšgrupas pieder īru, skotu, uri, meniešu valodas.

Īru valodu prot tikai 180000 no 3 miljoniem Īrijas iedzīvotāju. Rakstu pieminekļi saglabājušies no mūsu ēras 4. gadsimta (ogamiskie raksti) un no 7. gadsimta (uz latīņu alfabēta pamata). No 1921. gada īru valoda līdzās angļu valodai ir Īrijas valsts valoda. Kopš 11. gadsimta īriem ir bagāta literatūra.

Skotu valoda saglabājusies tikai dažos kalnainos ziemeļu Skotijas apvidos, Hebrīdu un Orkneju salās. Kopš 16. gadsim ta pastāv literārā

valoda. 1901. gadā skotiski runāja 230000, turpretim tagad tikai kādi 140000 iedzīvotāju.

Meniešu jeb menksu valodu vēl prot nedaudzi vecās paaudzes zvejnieki Menas salā Īrijas jūrā (starp Īriju un Angliju).