2. SLĀVU VALODAS

Slāvu valodas izplatītas Krievijā, Ukrainā, Polijā, Čehijā, Slovākijā un Bulgārijā, Horvātijā, Slovēnijā, Bosnijā un Hercegovinā, Dienvidslāvijā un Maķedonijā, tās runā kopskaitā ap 300 miljonu cilvēku. Slāvu valodas (pēc V. Georgijeva un B. Hornunga aprēķiniem) apmēram pirms 3000 gadu izveidojušās rajonā ap Dņepras vidusteci.

Pazīstams ir ģeogrāfiskais slāvu valodu iedalījums: austrumslāvu, dienvidslāvu un rietumslāvu valodas.

Pie austrumslāvu valodām pieder trīs valodas - krievu, ukraiņu un baltkrievu. So tuvu radniecīgo valodu vecākie pieminekļi attiecas uz 11. gadsimtu. Pēc 13. gadsimta katrai no trim austrumslāvu valodām ir savs patstāvīgs attīstības ceļš kā atsevišķām valodām.

Tā ir lielākā no austrumslāvu un vispār no visām slāvu valodām. Tā ir krievu tautas nacionālā valoda un viena no svarīgākajām starptautiskajām valodām. Krievu valodu kā dzimto valodu runā pāri par 150 miljoniem cilvēku.

Krievu valodā izšķir divas lielas izlokšņu grupas: ziemeļu «o» runas izloksnes un dienvidu - «a» runas izloksnes. Vidū starp tām, ap Maskavu un Pēterburgu, ir vidus dialekts. Krievu literārā valoda izstrādāta uz vidus dialekta pamata.

Krievu civilraksta burti izveidoti no senslāvu kirilicas burtiem latīņu burtu stilā. Tos laicīgos rakstos ieveda Pēteris I 1710. gadā. Senākie krievu valodas rakstu pieminekļi saglabājušies no 11. gadsimta.

Ukraiņu valodu runā apmēram 35 miljoni cilvēku Ukrainā. Ukraiņu literārā valoda izveidojusies 16.-17. gadsimtā uz Kijevas-Poltavas dialekta pamata. Rakstība balstas uz krievu alfabētu.

Šo valodu runā apmēram 8 miljoni cilvēku Baltkrievijā. Baltkrievu literārā valoda izveidojusies uz centrālā (Minskas) dialekta pamata. Rakstībā lieto krievu alfabētu.

Pie dienvidslāvu valodām pieder bulgāru, maķedoniešu, serbu-horvātu, slovēņu un rakstos saglabātā senslāvu valoda.

Šo valodu runā apmēram 8 miljoni cilvēku Bulgārijā un Ukrainā. Bulgāri pēc izcelšanās bija tjurku cilts, kas dzīvoja Volgas vidustecē. Sākot ar 5. gadsimta beigām (482. gadu), bulgāri nemitīgi uzbruka Balkānu pussalas ziemeļu apgabaliem. 679. gadā viņi ieņēma Donavas grīvu un iekaroja aiz Donavas dzīvojošās slāvu ciltis. Tjurku izcelsmes bulgāri drīz vien saplūda ar slāviem kļūstot par slāvu tautu, kas saglabājusi tikai nosaukumu «bulgāri» un dažus tjurku valodas vārdus.

Gandrīz 5 gadsimtus. (14.-19. gs.) Bulgārija atradās Turcijas jūgā, tāpēc bulgāru valodā ir sastopami daudz turku vārdu.

Bulgāru literārā valoda izveidojusies uz ziemeļaustrumu dialekta pamata Rakstībā lieto krievu burtus. Vecākie rakstu pieminekļi saglabājušies no 10. gadsimta.

Senslāvu valoda ir vissenākā slāvu rakstu valoda. Tās pamatā bija kāda Maķedonijas bulgāru izloksne, bet tai bija lemts kļūt par dienvidu, austrumu un agrīnajā laikmetā arī rietumu slāvu tautu viduslaiku literāro valodu.

Senslāvu valodā Kirils un Metodijs 9. gadsimtā pārtulkoja dažas dievkalpojumu grāmatas. No 11. gadsimta. šajā valodā jau saglabājušies plaši garīga satura pieminekļi, kuri ir 9. un 10. gadsimtos sastādīto rakstu noraksti.

Senslāvu pieminekļi uzrakstīti divos alfabētos - glagoliskajā jeb glagolicā un kiriliskajā jeb kirilicā. Kirilica ir izveidota galvenokārt no grieķu burtiem, bet par glagolicas izcelšanos nav vienprātīga sprieduma.

Glagoliskajā alfabētā sarakstītie pieminekļi ir vecāki. Svarīgākie no tiem ir Zografa, Marijas un Asemaņa evaņģēliji, Kijevas liturģiskie fragmenti u. c. Vecākie kiriliskie pieminekļi ir Savas evaņģēlijs, Suprasļas kodekss Ostromira evaņģēlijs un daži citi.

No kiriliskā slāvu alfabēta burtiem pēc latīņu burtu stila Pētera I rīkojumā izveidoti modernā krievu civilraksta burti. Senslāvu valodu vēlākajos attīstības posmos atsevišķās zemēs sauc par baznīcslāvu valodu. Piemēram, Ostromira evaņģēlija valoda ir pāreja no vispārīgās klasiskās senslāvuvalodas uz krievisko baznīcslāvu valodu.

Maķedoniešu valodu runā Maķedoniā, kā arī Bulgārijā un Grieķijā, pavisam apmēram 2 miljoni cilvēku. Maķedoniešu valodā ir stabils uzsvars - uz otrās vai trešās zilbes no vārda beigām. Rakstība izveidota uz krievu alfabēta pama.tiem.

Aleksandra Lielā laikā (4. gadsimtā p. m. ē.) . šī mazā zemīte kļuva par pasaules lielvalsti. Mūsu ēras 9. gadsimtā Maķedonija kļuva par senslāvu grāmatniecības šūpuli.

Senā maķedoniešu valoda bija indoeiropiešu valoda, kuras tuvākās radu attiecības nav noskaidrotas. Tagadējā maķedoniešu valoda ir viena no slāvu valodām.

Serbu-horvātu valodu runā ap 17 miljonu cilvēku Dienvidslāvijā un Horvātijā. Senākie rakstu pieminekļi saglabājušies no 11. gadsimta. Serbu-horvātu valodā izšķir divas rakstu valodas - serbu (centrs Belgrada) un horvātu (centrs Zagreba). Serbu alfabēts veidots uz krievu raksta pamata, horvāti rakstībā lieto latīņu burtus.

Slovēņu valodu runā apmēram 2 miljoni cilvēku Slovēnijā. Rakstībā lieto latīņu burtus. Rakstu pieminekļi saglabājušies no 10. un 11. gadsimtiem.

Pie rietumslāvu valodām pieder poļu, kašubu, čehu, slovaku, lužiciešu un polābu valodas.

Poļu valoda ir lielākā no dzīvajām rietumslāvu valodām. To runā Polijā ap 37 miljonu cilvēku. Rakstībā poļi lieto latīņu burtus. Rakstu pieminekļi saglabājušies no 14. gadsimta.

Kašubu valodu runā ap 200 000 cilvēku rietumos no Gdaņskas. Daudzus gadsimtus atrodofies poļu valodas ietekmē, kašubu valoda mūsu dienās ir kļuvusi tik līdzīga poļu valodai, ka daži poļu valodnieki to uzskata par stipri patstāvīgu poļu valodas dialektu. Kašubi rakstībā lieto latīņu burtus.

Čehu valodu runā ap 10 miljonu cilvēku Čehijā. Valodā uzsvars uz pirmās zilbes. Čehu valodā gandrīz nav svešvārdu. Literārā valoda izveidojusies uz Prāgas izloksnes pamata. Vecākie čehu valodas pieminekļi saglabājušies no 13. gadsimta. Rakstos lieto latīņu burtus.

Slovaku valodu runā apmēram 5 miljoni cilvēku Čehoslovakijas dienvidaustrumos (centrs Bratislava). Literārā valoda izveidojusies uz Vidusslovakijas dialekta pamata. Rakstībā lieto latīņu burtus.

Vācijas austrumos, gar Sprē upes augšteci, dzīvo un attīsta savu valodu un kultūru lužicieši (arī sorbi jeb vendi). Lužiciešu valodu runā ap 150000 cilvēku. Rakstībā lieto latīņu burtus.

Lužiciešu valodā izšķir divas galvenās izloksnes: lejaslužiciešu valodu (Brandenburgā) un augšlužiciešu valodu (Saksijā). .Pirmajai ir vairāk līdzības ar poļu, otrai - ar čehu valodu. Visi lužicieši jau no bērnības lieto divas valodas lužiciešu un vācu.

Polābu jeb Elbas slāvu valoda no mūsu ēras 5. gadsimta bija plaši izplatīta tagadējā Ziemeļvācijā starp Baltijas jūru, Lābu (Elbu) un Odru (Oderu). Polābu tautas un valodas nosaukums cēlies no Lābas upes. Polābus iznīcināja vācu iekarotāji 18. gadsimtā. No viņu valodas saglabājušies daži 17. gadsimta teksti.

Baltijas jūras dienvidu piekrastē - Pomerānijā ir bijuši vēl daži citi slāvu valodu dialekti, kas izmiruši viduslaikos, kad slāvi tika varmācīgi pārvācoti.