KAUKĀZIEŠU VALODU SAIME

Kaukāziešu valodas runā apmēram 5 miljoni cilvēku.

Gruzīnu valodu runā apmēram 4 miljoni cilvēku. Tā ir vienīgā kaukāziešu valoda, kurai ir sava literatūra. Izšķir sengruzīnu valodu (5.-11. gs.) un jaungruzīnu valodu (12.20. gs.). Visvecākais raķstu piemineklis - Bolnišas uzraksts saglabājies no 493.-494. gada.

Jaungruzīnu valodas izveidošanās sākās 12. gadsimtā, kad Sota Rustaveli sacerēja savu ievērojamo darbu «Bruņinieks tīģera ādā r. Bet galīgi mūsdienu jaungruzīnu valoda izveidojās 19. gadsimta otrajā pusē, kad darbojās gruzīnu literatūras klasiķi - Iļja Cavčavadze un Akakijs Cereteli. Gruzīniem ir savs alfabēts.

Megreju valodu runā Gruzijas ziemeļrietumos un Abhāzijas dienvidos ap 300000 cilvēku.

Čanu jeb lazu valodu runā ap 130000 cilvēku Gruzijas un Turcijas robežjoslā un Turcijā.

Svanu valodu runā apmēram 23000 cilvēku Kalnu Svanetijā (starp Elbrusu un Kazbeku).

Abhāziešu valoda ir nacionālā valoda Abhāzijā. Runātāju skaits - ap 60 000 cilvēku.

Abazīnu valoda runā abazīni, kas dzīvo Karačajiešu-čerkesu autonomajā apgabalā un Kislovodskas apkaimē, pavisam ap 20000 cilvēku.

Adigejiešu valodu runā Adigejas autonomajā apgabalā. Runātāju skaits - ap 80000 cilvēku.

Kabardiešu-čerkesu valodu runā Kabardijā un Balkārijā un Karačajiešu-Čerkesu autonomajā apgabalā. Runātāju skaits - ap 200 000 cilvēku.

Ubihu valodu runā Turcijā, Izmidas rajonā, uz kurieni 25000 ubihu izceļoja 1864. gadā un kur viņi izturējuši sīvu cīņu pret Turcijas valdības pārtautošanas politiku un saglabājuši savu valodu līdz šim laikam.

Čečenu valodu runā ap 830 000 cilvēku Čečenijā. Ingušu valodu runā ap 200 000 cilvēku Ingušijā. Avāru valodu runā ap 520 000 cilvēku Dagestānā un Azerbaidžānā. Darginiešu valodu runā ap 320 000 cilvēku Dagestānā. Lezgīnu valodu runā ap 390 000 cilvēku Dagestānā. Laku valodu runā ap 110000 cilvēku Dagestānā. Tabasarāņu valodu runā apmēram 35 000 cilvēku Dagestānā.