Somi-ugri jau daudzus gadsimtus apdzīvo Eiropas ziemeļus un Āzijas ziemeļrietumus. Vienīgi ungāri ir atrāvušies no kopējā somugru masīva un aizgājuši līdz Viduseiropai.Somugru valodas runā kopskaitā ap 20 miljonu cilvēku.

Somu valodās ir neparasti daudz locījumu, piemēram, ungāru valodā 21, somu - 15. Uzsvars somugru valodās ir ļoti dažāds:

a) mainīgs uz svars - mokša-mordviešu, pļavu mariešu un komi-permiešu valodās;

b) uzsvars uz pirmās zilbes - Baltijas jūras somu, sāmu komi-zirjāņu un ungāru valodās;

c) apzināta uzsvara nav, to var likt uz jebkuras zilbes (nepagarinot patskani), bet praktiski var lietot pirmās zilbes uzsvaru - erze -mordviešu valodā;

d) uzsvars uz pēdējās zilbes - udmurtiem (tatāru valodas ietekmē).

Somugru valodas atrodas tālākā radniecībā ar samodiešu (agrāk samojedu) valodām. Ir izteikti uzskati par somugru valodu sakariem ar jukagiru un indoeiropiešu valodām, tomēr te vēl vajadzīgi tālāki pētījumi.

Somugru valodu saimi iedala sāmu, Baltijas jūras somu, Volgas somu, permiešu un ugru valodu grupās.

Sāmu (lapu) valoda ir tuvu rada Baltijas jūras somu valodām.

Antropoloģiskas atšķirības un prāvs kādas citas (ne somu) valodas substrāts sāmu valodā liek domāt., ka sāmi savu tagadējo somisko valodu aizguvuši no Baltijas jūras somiem, pie tam aizmirsdami savu pirmatnējo, nesomisko valodu.

Sāmi apdzīvo Krievijas ziemeļrietumu apgabalus (Murmanskas apgabalā), Somijā, Zviedrijā un Norvēģijā. Pavisam sāmu valodu runā ap 40000 cilvēku. Norvēģijas jeb rietumu sāmu diālekts, ko runā sāmi Norvēģijas ziemeļu provincē Finmarkā (Norvēģijas Sāmijā), ir galvenā sārnu valoda. Galējo rietumu (Norvēģijas) un galējo austrumu (Krievijas) sāmu dialekti ir tik atšķirīgi, ka to runātāji vieni otrus nesaprot. Stipri senatnīgas ir tā saucamās jūras sāmu izloksnes galējos Norvēģijas ziemeļrietumos. Šie sāmi nākuši sakaros ar ziemeļģermāņiem jau ziemeļģermāņu pamatvalodas laikos, pirms mūsu ēras.

Pie Baltijas jūras somu valodām pieder somu, karēļu, vepsu, ižoru, vodu, igauņu un lībiešu valodas.

Jau no aizvēsturiskiem laikiem Baltijas jūras somu valodas pastāvējušas blakus baltu valodām. Arheologi domā, ka somu ciltis 7. gadsimtā p. m. ē. aizsniegušas Baltijas jūras piekrasti. Ar to arī izskaidrojama baltu un somu valodu stiprā mijiedarbība kā leksikā, tā gramatikā.

Baltijas jūras somu valodās ir ļoti seni aizguvumi no baltu valodām. Turpretim aizguvumi no ģermāņu valodām Baltijas jūras somu valodās pārņemti stipri vēlāk, tomēr arī tie ir ļoti veci. Tie, šķiet, izdarīti mūsu ēras pirmajos gadsimteņos no kādas senas ziemeļģermāņu valodas.

Somu valodu runā apmēram 5 miljoni cilvēku Somijā, Amerikas Savienotajās Valstīs un Krievijā. Vecākie somu valodas pieminekļi saglabājušies no 13. gadsimta, plašāki raksti - no 15. gadsimta beigām. Somu valodā izšķir divus galvenos dialektus - rietumu un austrumu. Literārā valoda balstas uz rietumu dialektu. Rakstība - latīņu.

Karēļu valodu lieto kā sarunvalodu Karēlijā. Runātāju kopskaits - ap 120000 cilvēku. Vepsu valodu runā apmēram 7500 cilvēku, kas dzīvo starp Lādogas un Oņegas ezeriem. Pēterburgas apgabalā kādi 400 cilvēku runā ižoru (ingru) valodu.Vodu valodu vēl runā daži simti cilvēku Pēterburgas apgabalā.

To runā apmēram 1 miljons cilvēku Igaunijā. Igauņu valoda sadalās divos galvenajos ziemeļu (Tallinas) un dienvidu (Tartu) dialektos. Tagadējā literārā valoda balstas uz Tallinas izloksni. Atseviški igauņu vārdi saglabājušies no 13. gadsimta, literāri pieminekļi - no 16. gadsimta, pirmā grāmata izdota 1535. gadā.

13. gadsimtā Ilībieši dzīvoja gar visu Rīgas jūras līci no Ainažiem līdz Dundagai un vēl tālāk uz dienvidiem. Gar Gauju un Daugavu lībiešu apmetnes sniedzās dziļāk zemes iekšienē līdz Siguldai un Aizkrauklei.

Pēdējais Vidzemes lībietis Mārcis Sārums miris pirms simt gadiem - 1859. gadā. Pašlaik lībieši vēl dzīvo izkaisīti starp latviešiem Kurzemes ziemeļrietumos - Popes un Dundagas apvidos 2 kilometru platā joslā gar Baltijas jūru no Lūžas līdz Melnsilam 12 ciemos, kas saucas Lūža, Pize, Dižirve (Lielirbe), Jaunciems Sīkrags Maģirve (Mazirbe), Košrags, Pitrags, Saunags, Vaide, Kolka un Melnsils.

Lībiešu valodas runātāju kopskaits pašlaik ir tikai daži desmiti cilvēku. Visi viņi prot arī latviski. Jaunā paaudze gandrīz nemaz neprot savu dzimto valodu un runā tikai latviski. Tāpēc var domāt, ka ar tagadējo paaudzi lībiešu valoda izbeigsies.

Valodnieku uzdevums ir savākt vēl pēdējos lībiešu valodas vārdus, izteicienus un gramatiskās formas. Lībiešu valoda mums, latviešiem, svarīga daudzējādā ziņā.

Pirmkārt, lībiešiem piekrīt zināma loma latviešu tautības izveidē, jo šajā izveides procesā lībieši sakusuši ar baltu ciltīm. Otrkārt, latviešu valodā vesels lībiskais dialekts (gar jūrmalu) cēlies no lībiešiem, kuri kā varēdami iemācījušies latviešu valodu.Treškārt, latviešu literārajā valodā ir ieviesušies kādi 80 lībiešu vārdi piemēram, joma, kāzas, ķilda, māja, puisis, puķe, salaka, selga, suga, tērauds, vai?, vajag, veseris u. c.

No igauņu valodas dialektiem lībiešu valodai vistuvāks Tartu dialekts.

Pie Volgas somu valodām pieder mordviešu un mariešu valodas. Mordviešu valodu runā apmēram miljons cilvēku Mordovijā. Mordviešu valodā ir divi ļoti patstāvīgi dialekti un divi literārās valodas varianti - erze un mokša. Erze-mordviešu valodā ir interesanta parādība - nav vārda uzsvara, un tāpēc var uzsvērt jebkuru zilbi vai neuzsvērt nevienu.

Mariešu (agrāk čeremisu) valodu runā ap 600000 cilvēku. Izšķir kalnu mariešu un pļavu mariešu dialektus, kuriem abiem ir literatūra.

Pie permiešu valodām pieder udmurtu un divas komiešu (komi-zirjāņu un komi-permiešu) valodas. Permiešu valodas vienība pastāvējusi, kā domā, līdz mūsu ēras 8. gadsimtam.

Udmurtu (agrāk votjaku) valodu runā kādi 625000 cilvēku, kas dzīvo galvenokārt Udmurtijā.

Komi-zirjāņu valodu runā ap 280 000 cilvēku. Literārā valoda izveidota uz Siktivkaras dialekta pamatiem. Teksti saglabājušies no 14. gadsimta.

Komi-permiešu va,lodu runā kādi 130000 cilvēku Komi-Permiešu autonomajā apgabalā. Literārā valoda izveidota uz Kudimkaras-Irjenas dialekta pamatiem.

Pie ugru valodu nozares pieder ungāru, mansu un hantu valodas.

Ungāri jeb maģāri ir lielākā tauta somugru valodu saimē - vairāk nekā 12 miljonu runātāju. Ungāru valoda ir valsts valoda Ungārijā.

Izgājuši no savām agrākajām mitnēm Obas rajonā, ungāri mūsu ēras 5.-9. gadsimtos nokļuva čuvašu ietekmē, bet tagadējā Ungārijā nonāca mūsu ēras 896. gadā. Ungāriem laika gaitā ir bijusi saskare ar daudzām tautām tāpēc ungāru valodā atrodam daudz citu valodu elementu. Vecākie valodas pieminekļi saglabājušies no 13. gadsimta, pirmā iespiestā grāmata no 1533. gada.

Mansu valodu (agrāk voguļu) runā apmēram 4000 cilvēku, kuru vairums dzīvo Hantu-Mansu nacionālajā apvidū.

Hantu valodu (agrāk ostjaku) runā ap 15000 cilvēku Obas upes baseinā. Vairums hantu dzīvo Nantu-Mansu nacionālajā apvidū.