Tjurku valodas runā apmēram 95 miljoni cilvēku milzīgā platībā no subtropiskās Turcijas līdz polārajam lokam Jakutijā.

Turku (osmaņu) valoda ir valsts valoda Turcijā. Turku valodai ir ap 48 miljonu runātāju. Tajā vērojama stipra arābu valodas ietekme. Līdz 1928. gadam turki lietoja arābu rakstību, kopš 1929. gada - latīņu alfabētu.

Turkmēņu valoda ir valsts valoda Turkmēnistānā. Runātāju skaits - apmēram 2 miljoni cilvēku.

Azerbaidžāņu valoda ir valsts valoda Azerbaidžānā. Azerbaidžāņu valodu runā arī Irānas ziemeļrietumos. Pavisam šo valodu lieto apmēram 5,9 miljoni runātāju.

Uzbeku valoda ir valsts valoda Uzbekistānā. To lieto apmēram 13 miljoni runātāju. Literārā valoda izveidota uz Taškentas-Fergānas dialekta pamata.

Kazahu valoda ir valsts valoda Kazahstānā. Kazahu valodu runā apmēram, 8 miljoni cilvēku. Literārā valoda izveidota uz ziemeļaustrumu (Omskas) dialekta pamatiem.

Kirgīzu valodu runā apmēram 2 miljoni cilvēku Kirgizstānā, Uzbekistānā un Tadžikistānā. Tatāru valodu runā apmēram 6 miljoni cilvēku Tatarstānā un citur. Jakutu valodu runā ap 350000 cilvēku Jakutijā.

Čuvašu valodu runā apmēram 1,5 miljoni cilvēku Čuvašijā. Rakstu pieminekļi čuvašu valodā saglabājušies no 17. gadsimta. Rakstības pamatā krievu alfabēts. Par čuvašu valodai tuvu radniecīgām uzskata

seno bulgāru un hazāru valodas.

Baškīru valodu runā ap miljons cilvēku Baškīrijā. Literārā valoda izveidota uz dienvidaustrumu (Kuvakanas un Jurmatas) dialekta pamatiem.

Karakalpaku valodu runā ap 320 000 cilvēku Karakalpakijā. Tuviešu valodu runā ap 180 000 cilvēku Tuvas autonomajā apgabalā. Altajiešu valodu runā ap 40000 cilvēku Kalnu-Altaja autonomajā apgabalā. Hakasu valodu runā ap 50000 cilvēku Hakasijas autonomajā apgabalā.

Tjurku tautu valodas Kaukāzā:

1)karačajiešu valodu runā ap 80000 cilvēku Karačajiešu-Čerkesu autonomajā apgabalā;

2) nogajiešu valodu runā apmēram 35000 cilvēku Karačajiešu-Čerkesu autonomajā apgabalā, Dagestānā,Čečenijā un Ingušijā;

3) kumiku valodu runā aprilēram 135 000 cilvēku Dagestānas ziemeļos.

Citas tjurku valodas:

        1)gagauzu valodu runā ap 120000 cilvēku Moldovā;

2) uiguru valodu runā apmēram 6,6 miljoni cilvēku Sin cjanā (Ķīnā), Uzbekistānā , Kazahstānā un Kirgizstānā .

Mirušās tjurku valodas:

1)orhoniešu rakstu va1oda, kuras pieminekļi no mūsu ēras 7.- 8. gs. atrasti Jeņisejas baseinā pie Orhonas upes;

2) uigrcru rakstu valoda, kas lietota senajā Uiguru valstī mūsu ēras 8.-13. gadsimtā;

3) džagatajiešu rakstu valoda Vidusāzijā (centrs Bišbalika).