Pamatojoties uz Latvijas Soc. Padomju Republikas Konstitūciju un vēlreiz uzsverot visu vietējo valodu līdztiesību Latvijā, Latvijas Padomju Valdība nolemj:

1) Iekšējā darīšanu valoda kā centrālajās, tā arī vietējās iestādēs ir viena no vietējām valodām pēc iedzīvotāju vairākuma, šimbrīžam latviski, latgaliski vai krieviski.

2) Sarakstīšanās ar Latgales apriņķu (ieslēdzot arī Augškurzemi) iestādēm norisinās latgaļu un krievu va lodā vai vienīgi pēdējā.

3) Sarakstīšanās centrālo iestāžu starpā un ar pārējām apriņķu vietējām iestādēm notiek latviski vai krieviski, vai abās valodās.

4) Kā centrālajām, tā vietējām iestādēm jāpieņcm rakstiski iesniegumi visās vietējās vaiodās (latviski, latgaliski, krieviski, vāciski, ebrejiski, leitiski un igauniski).

Piezīme l: Ja iestādē nav šīs valodas pratēja tad raksts jānodod tuvākai tulkotāju iestādei vai tulku noda[ai pie Padomju Valdības, Rīgā, tulkošanai vai saīsināta izvilkuma sastādīšanai.

Piezīme 2: Ja ienāk raksts vēl kādā citā valodā, tad arī tas nav vienkārši atraidāms, bet jānodod tulku nodaļai pie Padomju Valdības pārtulkošanai vai īsam ziņojumam par rakstu saturu.

5) Atbilde tiek dota pieminētajās va1odās, bet jāizsniedz uz iesniedzēja vēlēšanos tieši tanī valodā, vai ar pieliktu tulkojumu tanī valodā, kurā rakstīts pats iesniegums.

Piezīme: Tanī gadījumā, kad iestādē nav zināmas va1odas pratēja, jārīkojas pēc piezimēm pie panta 4.

Šī dekrēta neizpildītāji tiks saukti pie likumīgas atbildības uz Konstitūcijas noteikumu pamata.

Parakstījis: Latvijas Padomju Valdības Priekšsēdētājs P.Stučka

 

1919. g. 8. martā