Latvijas Republikas LIKUMS

Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas

Valodu likumā

 

Latvijas Republikas Augstākā Padome nolemj:

Izteikt Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas 1989. gada 5. maija Valodu likumu (Latvijas PSR Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1989, 20. nr.) šādā redakcijā:

LATVIJAS REPUBLIKAS VALODU LIKUMS

Latvija ir vienīgā etniskā teritorija pasaulē, kuru apdzīvo latviešu tauta. Viens no galvenajiem latviešu tautas eksistences un tās kultūras pastāvēšanas un attīstības priekšnosacījumiem ir latviešu valoda. Pēdējos gadu desmitos latviešu valodas lietošana valsts un sabiedriskajā dzīvē būtiski sašaurinājusies, tāpēc ir nepieciešams noteikt īpašus pasākumus latviešu valodas aizsardzībai. Šādu aizsardzību var garantēt valsts valodas statuss. Ar to valsts nodrošina latviešu valodas vispusīgu un pilnvērtīgu lietošanu visās valsts un sabiedriskās dzīves jomās, kā arī tās mācīšanu.

Latvijas Republika atbalsta latviešu valodas mācīšanu un pētīšanu ārvalstīs.

Vienlaikus valsts rūpējas par cieņpilnu attieksmi pret visām Latvijas Republikā lietotajām valodām un dialektiem.

Valsts valodas statuss, kas noteikts latviešu valodai, neaizskar pārējo tautību iedzīvotāju konstitucionālās tiesības lietot savu dzimto valodu vai citas valodas.

 

1. nodaļa

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants

Latvijas Republikā valsts valoda ir latviešu valoda.

2. pants

Valsts nodrošina visiem Latvijas iedzīvotājiem tiesības apgūt latviešu valodu, finansē latviešu valodas mācīšanu valsts mācību iestādēs un organizē nepieciešamo mācību līdzekļu ražošanu.

3. pants

Latvijas Republikas Valodu likums nosaka latviešu valodas un citu valodu lietošanu valsts, tautas saimniecības un sabiedriskās darbības jomās, valodas izvēles tiesības un valodu aizsardzību.

 

2. nodaļa

IEDZĪVOTĀJU VALODAS IZVĒLES TIESĪBAS

4. pants

Lai realizētu iedzīvotāju valodas izvēles tiesības, visiem valsts varas un valsts pārvaldes institūciju, kā arī iestāžu, uznēmumu un organizāciju darbiniekiem ir jāsaprot un jālieto valsts valoda un citas valodas tādā apjomā, kāds nepieciešams viņu profesionālo pienākumu veikšanai. Valodu zināšanu apjomu, kāds nepieciešams šiem darbiniekiem, nosaka Latvijas Republikas Ministru Padomes apstiprināts nolikums.

5. pants.

Latvijas Republikā rikotajos kongresos, konferencēs, sēdēs, sanāksmēs un sapulcēs runātāja valodas izvēle ir brīva.

Atklātajos pasākumos tā rīkotājiem jānodrošina tulkojums valsts valodā.

Šis nosacījums neattiecas uz nacionālo kultūras biedrību un reliģisko konfesiju pasākumiem.

 

3. nodaļa

VALODA VALSTS VARAS UN VALSTS PĀRVALDES INSTITŪCIJĀS, IESTĀDĒS, UZNĒMUMOS UN ORGANIZĀCIJĀS

6. pants

Latvijas Republikas valsts varas un valsts pārvaldes institūcijās lietvedības, sēžu un visu citu darba sanāksmju valoda ir valsts valoda. Šīs valodas nepratēji sēdēs vai sanāksmēs pēc vienošanās var lietot citu valodu. Šajā gadījumā, ja to pieprasa kaut viens sēdes vai sanāksmes dalībnieks, rīkotājs nodrošina tulkojumu valsts valodā.

7. pants

Latvijas Republikā esošajiem uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām lietvedībā un visos dokumentos, kas attiecas uz lietvedību, kā arī sarakstē ar adresātiem iekšzemē jālieto valsts valoda.

Saskarsmē ar ārvalstīm iestādes, uzņēmumi un organizācijas savā darbībā piemēro šo noteikumu tiktāl, ciktāl tas netraucē normālu darbību un nav pretrunā ar starptautiskajām tiesībām un paražām.

Valsts varas, valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijās iesniedzamajiem iestāžu, uzņēmumu un organizāciju dokumentiem jābūt valsts valodā.

8. pants

Dokumentiem, kurus iedzīvotājiem izsniedz valsts varas un valsts pārvaldes institūcijas, kā arī valsts iestādes, uzņēmumi un organizācijas, jābūt valstsvalodā. Akadēmisko izglītību un zinātnisko grādu apliecinošos dokumentos līdztekus valsts valodai var lietot arī angļu valodu.

Dokumentos, kurus iedzīvotājiem izsniedz privātas iestādes, uzņēmumi un organizācijas, līdztekus valsts valodai var lietot arī citas valodas. Valsts varas un valsts pārvaldes institūcijām, kā arī iestādēm, uzņēmumiem un organizācijām no iedzīvotājiem jāpieņem un jāizskata dokumenti latviešu, angļu, vācu un krievu valodā, citās valodās iesniegtajiem dokumentiem vieno notariāli apliecināts tulkojums valsts valodā.

9. pants

Latvijas Republikas valstsvaras un valsts pārvaldes institūcijas, iestādes un organizācijas un to amatpersonas uz iedzīvotāju iesniegumiem un sūdzībām rakstveida atbildes sniedz valsts valodā. Valsts varas un valsts pārvaldes institūcijas, iestādes, organizācijas un to amatpersonas var sniegt atbildi arī tajā valodā, kurā persona pie tām ir griezusies.

 

 

4. nodaļa

VALODA IZGLĪTĪBĀ, ZINĀTNĒ UN KULTŪRĀ

10. pants

Latvijas Republikā ir garantētas tiesības iegūt izglītību valsts valodā. Tiesības iegūt izglītību dzimtajāvalodā ir arī valsti dzīvojošo citu tautību iedzīvotājiem.

11. pants

Latvijas Republika nodrošinavidējās speciālajās un arodvidusskolās mācībasvalstsvalodā un citās valodās Latvijas Republikai nepieciešamajās specialitātēs neatkarīgi no mācību iestādes resorpakļautības. Specialitāšu sarakstu nosaka Latvijas Republikas Ministru Padome.

Valsts finansētajās augstākajās mācību iestādēs, sākot ar otro mācību gadu, mācību pamatvaloda ir latviešu valoda.

12. pants

Visās Latvijas Republikas mācību iestādēs ar citu mācībvalodu latviešu valoda tiek mācīta neatkarīgi no šo iestāžu resorpakļautības. Latvijas Republikas vidējo, vidējo speciālo, arodvidusskolu un augstāko mācību iestāžu beidzējiem jākārto eksāmens valsts valodā. Nepieciešamo valodas prasmes pakāpi nosaka un valodas mācīšanu nodrošina Latvijas Republikas Izglītības ministrija kopā ar attiecīgajām ministrijām.

13. pants

Latvijas Republikas valsts radio un valsts televīzijas pārraidēm, izņemot cittautiešiem adresētos tiešos raidījumus, jābūt dublētām, nodrošinātām ar diktora tekstu vai subtitriem valsts valodā.

Šis noteikums attiecināms arī uz Latvijas Republikā komercnolūkos demonstrētajām kinofilmām.

14. pants

Latvijas Republikā zinātnisko darbu valodas izvēle ir brīva. Zinātnisko grādu iegūšanai darbi iesniedzami un publikai aizstāvami latviešu vai citā valodā, ko pēc vienošanās ar autoru akceptē attiecīgā zinātnisko grādu piešķiršanas padome.

15. pants

Latvijas Republikā ir garantēta latviešu valodas, arī izlokšņu un latgaliešu rakstu valodas lietošana visās kultūras jomās.

Valsts garantē arī lībiešu valodas un kultūras saglabāšanu un attīstīšanu.

 

5. nodaļa

VALODA NOSAUKUMOS UN INFORMĀCIJĀ

16. pants

Latvijas Republikas vietu nosaukumi veidojami un dodami latviešu valodā. Gadījumus, kad tie atveidojami citās valodās, nosaka pašvaldības.

17. pants

Iestāžu, uzņēmumu un organizāciju nosaukumi veidojami un dodami latviešu valodā, un, ja nepieciešams, atveidojami vai tulkojami citā valodā.

18. pants

Latviešu personvārdus lieto saskaņā ar latviešu tradīcijām un valodas likumībām.

Citu valodu personvārdus latviešu valodā raksta un lieto, ievērojot citu valodu īpašvārdu atveides noteikumus.

19. pants

Valsts varas un valsts pārvaldes institūciju, kā arī iestāžu, organizāciju un uzņēmumu zīmogu tekstam jābūt latviešu valodā. Ārlietu ministrijas pakļautībā esošo iestāžu zīmogu teksti var būt arī citās valodās.

 

20. pants

Atklātiem izziņojumiem, izkārtnēm, afišām, plakātiem, reklāmai, cenu rādītājiem, Latvijā ražoto preču etiķetēm un lietošanas instrukcijām jābūt valsts valodā. Preču etiķetēs un lietošanas instrukcijās līdztekus valsts valodai piejaujama citu valodu lietošana. Šajā gadījumā tekstam latviešu valodā ierādāma galvenā vieta un formas vai satura ziņā tas nevar būt mazāks par tekstu citā valodā.

Nosaukumi, kuri veido firmu preču zīmes marķējumu, citās valodās netiek tulkoti.

Šā panta piemērošanu reglamentē Latvijas Republikas Ministru Padomes apstiprināts nolikums.

 

6. nodaļa

VALODU AIZSARDZĪBA

21. pants

Valodu likuma ievērošanu valstī pārrauga, Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidija Valodu komisija, Ministru Padomes Valsts valodas centrs, Valsts valodas inspekcija un pašvaldības.

 

22. pants

Iestādes vai apkalpojošās sfēras organizācijas, kuru amatpersonu vai darbinieku pienākumos ietilpst saskare ar iedzīvotājiem, atlīdzina iedzīvotājiem kaitējumu, kāds radies attiecīgo amatpersonu vai apkalpojošās sfēras darbinieku valsts valodas neprasmes dēj. Iikumdošanas aktos paredzētajos gadījumos iestādei vai organizācijai ir tiesības iesniegt regresa prasību pret vainīgo amatpersonu (darbinieku) .

 

23. pants

Par Valodu likuma pārkāpšanu vainīgie saucami pie atbildības likumā noteiktajā kārtībā.

 

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A.Gorbunovs

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. Daudišs

 

Rīgā 1992. gada 31. martā