Saturs

Fonētika

Jēdziens par fonētiku

Alfabēts

2. 1. Alfabēta izveidošanās vēsture

Skaņu iedalījums

3. 1. Patskaņi

3. 2. Divskaņi

3. 3. Līdzskaņi

3. 3. 1. Līdzskaņu dubultošana

Skaņu pārmaiņas

4. 1. Pozicionālās skaņu pārmaiņas

4. 2. Vēsturiskās skaņu pārmaiņas

4. 2. 1. Vēsturiskā patskaņu mija

4. 2. 2. Vēsturiskās līdzskaņu pārmaiņas

1. Līdzskaņu mija ietekmē

2. Līdzskaņu k, g mija patskaņu i, ī, e, ē un divskaņa ie priekšā

3. Līdzskaņu t un d mija līdzskaņu t un d priekšā

4. 2. 3. Vēsturiskais līdzskaņa zudums

5. Zilbe

Vārda uzsvars

FONĒTIKA

JĒDZIENS PAR FONĒTIKU

Fonētika ir mācība par valodas skaņām, to pārmaiņām un pārmaiņu likumiem.

No skaņām veidojas vārdi. Tie var atšķirties gan ar vairākām skaņām, gan ar vienu pašu skaņu.

Piemēram:

ozols, osis, laime - saime, kalt - malt, slims - slima.

Arī vienas un tās pašas skaņas var veidot dažādus vārdus.

Piemēram:

pa - ap, mala - lama.

Valodas gramatiskā struktūra un vārdu krājums ir katras valodas pamats, bet valodu mēs uztveram tikai zināmā skaņu veidojumā.

Cilvēks dzird dažādas apkārtnes skaņas - soļu dipoņa, noklaudz durvis, nokrīt grāmata, skan mūzika. Arī dzīvnieki rada dažādas skaņas, tā viņi reaģē uz vides ietekmi vai paša organisma stāvokli vai arī sazinās cits ar citu.

Cilvēka valodas skaņas stipri atšķiras no dzīvnieku skaņām. Valodas skaņas nav iedzimtas, bet iemācītas. Valodas skaņas veido cilvēku valodas vārdus, ja tās sakārtotas noteiktā secībā.

Vienīgā cilvēku sabiedrības valoda, tās pilnvērtīgākais sazināšanās līdzeklis ir skaņu valoda.

Skaņas veido vārdus, tie veido vārdu savienojumus, no kuriem veidojas teikumi, no teikumiem veidojas valoda.

Skaņas ir mazākā valodas vienība. Grafiskas zīmes, ar kurām valodas skaņas apzīmē rakstos, sauc par burtiem.

Valodas skaņas mēs varam izrunāt un sadzirdēt, bet burtus varam uzrakstīt un redzēt. Valodas skaņai pašai par sevi nav nekādas jēdzieniskās nozīmes. Tā tiek iegūta, ja skaņas ir vārda veidotājas, uzturētājas. Vārdu leksisko vai gramatisko nozīmi var šķirt pat tikai viena skaņa vai tās novietojums.

Piemēram:

laba - lapa, trīt - rīt, mīt - vīt.

Lai varētu nepārprotami saprasties, ir nepieciešama pareiza un rūpīga visu valodas skaņu izruna.

Valodniecības nozari, kas pētī skaņas un to pārmaiņas, sauc par skaņu mācību jeb fonētiku.

2. ALFABĒTS

Latviešu rakstos parasti vienas skaņas apzīmēšanai ir viens burts.

Piemēram: dalīt, rakstīt.

Noteiktā secībā sakārtotus burtus sauc par alfabētu.

Latviešu valodas alfabētā ir 33 lielie un mazie burti:

Aa, Āā, Bb, Cc, Čč, Dd, Ee, Ēē, Ff, Gg, Hh, Ii, Īī, Jj, Kk, Ķķ, Ll, Ļļ, Mm,

Nn, Ņņ, Oo, Pp, Rr, Ss, Šš, Tt, Uu, Ūū, Vv, Zz, Žž.

Latviešu valodas alfabēts, kaut arī papildināts ar vairākām diakritiskajām zīmēm, tomēr nav pati pilnība.

Diemžēl latviešu valodā ir gadījumi, kad ar vienu burtu apzīmē divas vai vairākas skaņas. Šiem gadījumiem pareizrunā jāpievērš īpaša uzmanība. Latviešu valodā ar vienu burtu tiek apzīmēts:

šaurs un plats e vai ē.

Piemēram:

1) šaurs darbības vārdu nenoteiksmē: vēlēt - ēvelēt,

plats divdabī: vēlēts - ēvelēts.

2) divējāds latviešu valodā ir cietais n .

Piemēram:

- g vai k priekšā (izrunā aktīvāka ir mēles mugurpuses daļa): kungs, banga;

- pārējos gadījumos (izrunā mēles galiņš tuvojas zobiem): zināt, minēt.

3) ar burtu r pašreizējā rakstībā Latvijā apzīmē gan cieto r, gan retāk dzirdamo mīksto r , ko rakstos lieto ārzemju latvieši, bet Latvijā to lietoja līdz 1946. gadam.

Piemēram:

(no bijušā aru) tagadne aru, pagātne aru.

ar burtu o pašreizējos latviešu rakstos apzīmē trīs skaņas:

- īsu patskani o (globāls);

- garu patskani o (metodika)

- divskani [uo] (odze).

Latviešu alfabētā nav ietilpināti skaņu dz un d apzīmējumi. Šīs skaņas raksta ar diviem burtiem - d un z vai d un z savienojumu.

2. 1. ATFABĒTA IZVEIDOŠANĀS VĒSTURE

Alfabēts ir veidojies vēsturiski. Līdz 1946. gadam latviešu alfabētā bija arī burti O o, R r, bet līdz 1957. gadam burtu savienojums Ch ch. Ārzemju latviešu rakstos tie ir joprojām.

Vārds alfabēts ir darināts no grieķu valodas alfabēta pirmo divu burtu nosaukumiem alfa un bēta.

Tagadējais latviešu valodas alfabēts ir veidojies uz latīņu alfabēta pamata, to papildinot ar dažādām atšķirīgām zīmēm, kas norāda patskaņu garumu (garumzīme ) - ā, ē, ī, ū, līdzskaņu mīkstumu - ķ, ģ, ļ, ņ un līdzskaņus šņāceņus - š, č, d..

Latīņu alfabēts izveidojās aptuveni 6. gadsimtā pr. Kr. Tas nostabilizējās 2.gadsimtā pr. Kr. Latīņu alfabētā bija 23 burti. Romieši, tāpat kā grieķi, rakstīja ar irbuli uz dēlīšiem, kas pārklāti ar vasku, uz papirusa un pergamenta ar etiķi un spalvu. Latīņu valoda un latīņu alfabēts izplatījās visā Romas impērijā. Arī pēc tās sabrukuma turpinājās latīņu valodas un latīņu alfabēta lietošana. Kad Eiropas tautas sāka veidot savu nacionālo rakstību, par pamatu parasti ņēma latīņu alfabētu: angļi 7. gadsimtā, vācieši 8. gadsimtā, franči 9. gadsimtā, itālieši 10. gadsimtā, zviedri 13. gadsimtā, čehi 13. gadsimtā, poļi 14. gadsimtā un citas tautības vēlākajos gadsimtos.

Veidojot nacionālos alfabētus, tika paturēti vai nu visi, vai lielākā daļa latīņu alfabēta burtu, ieviesti arī daži jauni. Īpatnējās skaņas tika apzīmētas:

ar savienotiem burtiem, piemēram: Q , Æ ;

ar diviem vai trim blakus burtiem, piemēram: sh, sch, th;

papildinot dažus burtus ar diakritiskām zīmēm - svītriņām, komatiņiem, jumtiņiem, punktiņiem u.c., piemēram, ā, ķ, š, u .

Viduslaikos bija izplatīts īpašs latīņu alfabēta burtu tips - gotiskie burti jeb fraktūra. Šie burti bija izlocīti, ar smailiem, asiem stūriem. Gotiskais raksts sevišķi populārs bija Vācijā un Zviedrijā. Uz tā pamata 16. gadsimtā iespieddarbos veidojās arī latviešu rakstība, bet rokrakstos tika lietots parastais latīņu alfabēts jeb antīkva ar noapaļotiem burtiem.

Latīņu alfabētu ar papildinājumiem un grozījumiem lieto lielākā daļa Eiropas tautu, izņemot bulgārus, grieķus, serbus, krievus, baltkrievus, ukraiņus, arī visās Amerikas valstīs un Austrālijā, daļa Āfrikas valstu, izņemot arābu zemes un Etiopiju, dažās Āzijas valstīs

( Turcijā, Indonēzijā, Vjetnamā ). Latīņu alfabētu lieto apmēram 30% pasaules iedzīvotāju.

Fraktūra	Antīkva
A a	A a
B b	B b
C c	C c
D d	D d
E e	E e
F f	F f
G g	G g
H h	H h
I I	I i
J j	J j
K k	K k
L l	L l
M m	M m
N n	N n
O o	O o
P p	P p
R r	R r
S s	S s
T t	T t
U u	U u
V v	V v
W w	W w
X x	X x
Y y	Y y
Z z	Z z

Latviešu rakstības radītāji bija vācu mācītāji, un viņi to veidoja pēc 16.gadsimta vācu rakstības principiem, kas ne vienmēr atbilda latviešu valodas raksturam.

Zināmu noteiktību latviešu skaņu apzīmēšanā 17. gadsimtā ieviesa Georgs Mancelis (1593-1654).Viņš radīja t.s. veco ortogrāfiju. Grāmatu valodā nostiprinājās vidus dialekts. 18. gadsimtā parādījās izdevumi arī augšzemnieku dialektā.

Vācu mācītāju radītā latviešu rakstu valoda pastāvēja līdzās dzīvajai runātajai tautas valodai līdz pat 19. gadsimtā vidum.

19. gadsimta vidū vienlaicīgi ar jaunlatviešu nacionālo kustību aizsākās latviešu rakstības reformēšana. Vairākus gadsimtus iespieddarbos bija izmantoti gotiskie burti (fraktūra), turpretī rokrakstā tika lietota antīkva. Latviešu ārsts Juris Bārs 19. gadsimtā 1.pusē ierosināja arī iespieddarbos lietot antīkvu. Viņu ieceri atbalstīja Juris Alunāns, Krišjānis Barons, Kaspars Biezbārdis un citi jaunlatvieši. 70. gados iznāca vairākas antīkvā iespiestas grāmatas, tomēr pagāja vēl ilgs laiks, līdz tās vispārējai ieviešanai praksē.

1908. gadā K. Mīlenbaha un J. Endzelīna vadībā tika izstrādāts ortogrāfijas reformas projekts. Tika paredzēta pāreja uz antīkvu, t.s. čupu burtu aizstāšana ar š, č, d, arī patskaņu garuma apzīmēšana ar guļošu svītriņu virs burta, burtkopas ee aizstāšana ar ie divskaņa apzīmēšanai un citi uzlabojumi.

Diemžēl jauno rakstību reālā lietojumā sāka ieviest tikai pēc vairākiem gadiem, jo sākas I Pasaules karš. Juridiski tā kļuva obligāta 1919. gadā, bet praktiski nostabilizējās tikai 40. gados.

Mūsdienu lietojamā latviešu rakstība kopumā uzskatāma par samērā optimālu. Taču rakstība, tāpat kā valoda, arvien ir pilnīgojama, jo, kā teicis valodnieks Vilhelms Humbolts, domāšanai valodā, runai un rakstam jābūt izveidotiem saskaņoti, it kā izlietiem pēc vienas formas.

Alfabētisko secību nepieciešams ievērot vārdnīcās, satura rādītājos un dažādos sarakstos. Lai varētu veikli lietot vārdnīcas, alfabēts labi jāzina no galvas.

Vingrinājumi:

1.Sakārto alfabēta secībā dotos latviešu rakstnieku uzvārdus!

J. Sudrabkalns, R. Kaudzīte, Ē. Vilks, J. Reiters, K. Barons, J.Akurāters, J. Ezeriņš, J. Grots, A. Čaks, V. Spāre, A. Dziļums, L. Tauns, G. Priede.

Atbilde:

J. Akuraters, K. Barons, A. Čaks, A. Dziļums, J. Ezeriņš, J. Grots, R. Kaudzīte, G. Priede, J. Reiters, V. Spāre, J. Sudrabkalns, L. Tauns, Ē. Vilks.

2. Sakārto alfabēta secībā dotos Latvijas upju nosaukumus!

Gauja, Aiviekste, Lielupe, Salaca, Daugava, Venta, Olaine.

Atbilde:

Aiviekste, Daugava, Gauja, Lielupe, Olaine, Salaca, Venta.

3. Sakārto alfabēta secībā doto ielu nosaukumus!

Ernestīnes iela, Baznīcas iela, Slokas iela, Lāčplēša iela, Lavīzes iela, Kristapa iela, Baložu iela, Raiņa bulvāris, Grēcinieku iela, Audēju iela, Ganību dambis, Blaumaņa iela, Ģertrūdes iela, Smilšu iela.

Atbilde:

Audēju iela, Baložu iela, Baznīcas iela, Blaumaņa iela, Ernestīnes iela, Ganību dambis, Grēcinieku iela, Ģertrūdes iela, Kristapa iela, Lavīzes iela, Lāčplēša iela, Raiņa bulvāris, Slokas iela, Smilšu iela.

4. Sakārto un uzraksti alfabēta secībā šādu uzskaitīto Latvijas pilsētu nosaukumus!

Rīga, Sigulda, Cēsis, Valka, Smiltene, Valmiera, Ainaži, Madona, Gulbene, Jelgava, Bauska, Dobele, Tukums, Talsi, Ventspils, Daugavpils, Ludza, Liepāja, Kuldīga, Kandava, Krustpils, Rēzekne, Krāslava, Limbaži, Abrene.

Atbilde:

Abrene., Ainaži, Bauska, Cēsis, Daugavpils, Dobele, Gulbene, Jelgava, Kandava, Krāslava, Krustpils, Kuldīga, Liepāja, Limbaži, Ludza, Madona, Rīga, Rēzekne, Sigulda, Smiltene, Talsi, Tukums, Valka, Valmiera, Ventspils.

5. Katra stabiņa vārdus sakārto alfabēta secībā!

laime ceļš figūra

kāpas straume upe

draugs avots valsts

olis čakls šalkt

egle jumts ņemt

smaids zivs nākt

ļaudis ģimene saukt

palīgs šoseja raksts

māja grauds

bērzi tvaiki

Atbilde:

bērzi avots figūra

draugs ceļš nākt

egle čakls ņemt

kāpas grauds raksts

laime ģimene saukt

ļaudis jumts šalkt

māja straume upe

olis šoseja valsts

palīgs tvaiki

smaids zivs

6. Izlasi vārdu stabiņus! Izsvītro to vārdu, kurš neiederas attiecīgajā stabiņā, jo neatbilst alfabēta secībai!

apogs čaula daba lazda šķēres

apse čemurs dadzis ledus šķēps

aukla čāpot daiļš lauva šķetināt

auksts čukstēt daina leja šķībs

alnis čupa daiva lēkme šķidrs

auns čūska dancis lēkt šķiebt

aurot čūskāt dabūt lelle šķilt

Atbilde:

apogs čaula daba lazda šķēres

apse ~~čemurs~~ dadzis ledus ~~šķēps~~

aukla čāpot daiļš ~~lauva~~ ~~šķetināt~~

auksts čukstēt daina leja ~~šķībs~~

~~alnis~~ čupa daiva lēkme šķidrs

auns čūska dancis lēkt šķiebt

aurot čūskāt ~~dabūt~~ ~~lelle~~

7. Kvadrātiekavās aiz izceltā vārda ieraksti šī vārda burtu skaitu, bet apaļajās iekavās - skaņu skaitu! Sakārto 3. teikuma vārdus alfabēta secībā!

1. Brīnumi nebeidzas (…) arī vēl viņpus Sūnu Ciema. 2. Aizaugušais (…), žagariem (…) un visādu lauzu piemētātais (…) avots piekalnē iztīrīts, dibenā nobērta (…) balta smilkts, ūdens zeltaini (…) dzidrs kā debess pār to, taciņa rādīja, ka no turienes (…) bieži nes dzeršanai (…) ūdeni. 3. Kalna galā ap ozolu sasliets milzīgs statenis zeģeņu linsēklu zārdiem, kas parasti puva linaitās (…).

(Pēc A.Upīša.)

Atbilde:

1.Brīnumi nebeidzas ( 7 ) arī vēl viņpus Sūnu Ciema. 2. Aizaugušais ( 7 ), ?agariem ( 7 ) un visādu lauzu piemētātais ( 9 ) avots piekalnē iztīrīts, dibenā nobērta ( 7 ) balta smilkts, ūdens zeltaini ( 7 ) dzidrs kā debess pār to, taciņa rādīja, ka no turienes ( 7 ) bieži nes dzeršanai ( 7 ) ūdeni. 3. Kalna galā ap ozolu sasliets milzīgs statenis zeģeņu linsēklu zārdiem, kas parasti puva linaitās ( 7 ).

(Pēc A.Upīša.)

Ap, galā, kalna, kas, linaitās, linsēklu, milzīgs, ozolu, parasti, puva, sasliets, statenis, zārdiem, zeģeņu.

8. Izraksti no 1. un 2.teikuma tos vārdus, kuros nesaskan skaņu un burtu skaits! Sakārto 4. teikuma vārdus alfabēta secībā!

1. Visi meži ir piebērti ar rudens zelta dzirkstīm, ar šo rūsu, kurā liesmodams sadeg mežs, bet uz mitrām grāvju malām kuplas un zaļas vēl aug robainas lapas un zāles, kuras, kā liekas, top tikai svaigākas no vēsās rudens dvašas.

2. Ikkatrs acumirklis atsedz kaut ko no nevainīgās dabas, un ir jābrīnās, ka šī kautrā daba, kuru drīkst redzēt tikai dievu acis, nebēg no mums.

3. Vēl jaukāka kā šī meža nevainība ir tīrā latviešu valoda, kura tev atskan pretī latviešu sētā.

4. Gaiss ir vēss, es atspiežu muguru pret silto, pelēko istabas sienu un skatos pāri uz augstām liepu galotnēm, pār kurām guļ pērļainas vakara debesis.

5. Cik viegli ir te elpot!

(Pēc K.Skalbes)

Atbilde:

Piebērti, dzirkstīm, liesmodams, robainas, liekas, tikai, svaigākas, atsedz, nevainīgās, kautrā, redzēt, tikai.

Atspiežu, augstām, debesis, es, gaiss, galotnēm, guļ, ir, istabas, kurām, liepu, muguru, pār, pāri, pelēko, pērļainas, pret, sienu, silto, skatos, un, uz, vakara, vēss.

9. Sakārto dotos vārdus alfabēta secībā!

Čalot, čaukstēt, čabināt, čalināt, čukstēt, teikt, triekt, tērzēt, tērgāt, taurēt, tarkšķēt.

Atbilde:

čabināt, čalināt, čaukstēt, čalot, čukstēt, tarkšķēt, taurēt, teikt, tērgāt, tērzēt, triekt.

10. Sakārto dotās burtu grupas tā, lai veidotos latviešu valodas vārdi! Uzraksti tos!

m, n, i, a; z, i, b, o; a, u, s, l; r, d, a, i; a, a, v, s, a, r;

e, ķ, p, u; s, j, ā, i.

Atbilde:

Mani; zobi; sula, radi; vasara; puķe; sijā.

11. Izraksti un sagrupē pēc alfabēta seno grieķu varoņu vārdus no teksta!

Vārds ,,alfabēts’’ veidots no grieķu valodas alfabēta pirmo divu burtu nosaukumiem ,,alfa’’ ,,beta’’. Senie grieķi pievērsa lielu nozīmi vārdiem. Tā slavenais matemātiķis Pitagors izcēlies arī ar to, ka pēc personu vārdiem pareģojis to likteņus. Viņš zinājis, ka Hektoram būs jānonāvē Patrokls, Ahillejam - Hektors, Parisam - Ahillejs, Filoktētam - Pariss.

( Pēc Rablē.)

Atbilde:

Ahillejs, Filoktēts, Hektors, Pariss, Patrokls, Pitagors.

12. Aiz vārda iekavās nosaki, cik tajā ir skaņu, cik burtu!

Odze ( skaņas - …; burti - …), ziedēt ( skaņas - …; burti - …), saudzēt ( skaņas - …; burti - …), valgs ( skaņas - …; burti - …), tiepša ( skaņas - …; burti - …), aiza ( skaņas - …; burti - …), kārtot ( skaņas - …; burti - …), veikls ( skaņas - …; burti - …).

Atbilde:

Odze ( skaņas - 3; burti - 4), ziedēt ( skaņas - 5; burti - 6), saudzēt ( skaņas - 5; burti - 7), valgs ( skaņas - 5; burti - 5), tiepša ( skaņas - 5; burti - 6), aiza ( skaņas - 3; burti - 4), kārtot ( skaņas - 6; burti - 6), veikls ( skaņas - 5; burti - 6).

13. Sakārto vārdus pēc alfabēta divās grupās: vienā grupā liec tos vārdus, kuros ir šaurais patskanis e vai ē, otrā grupā - vārdus, kuros ir platais patskanis e vai ē!

Vēsums, elkonis, sēkla, kavēklis, gļēvulis, balets, vecaine, celtnieks, vējains, vecāki, negaiss, glezna, galvenais, uzņēmums, televizors, dzirde.

Atbilde: platais e, ē šaurais e, ē

elkonis balets

galvenais celtnieks

glezna dzirde

gļēvulis kavēklis

sēkla negaiss

uzņēmums televizors

vecaine vējains

vecāki

vēsums

3. LATVIEŠU VALODAS SKAŅAS

		Patskaņi: a, ā, e, ē, i, ī, u, ū, o (o)

Skaņu sadalījums		Divskaņi: ai, au, ei, ie, o [uo], iu, ui, oi, ou

		Līdzskaņi: b, c, č, d, f, g, ģ, h, j, k, ķ, l, ļ, m, n, ņ, p, r, s, š, t, v, z, ž

3.1. PATSKAŅI

Patskaņi ir skaņas, ko izrunā, gaisam brīvi plūstot cauri mutes dobumam.

Latviešu valodā ir 12 patskaņi, bet 9 patskaņu burti.


				garie - ā, ē(šaurais), ē (platais), ī, ū, o
	Patskaņu iedalījums:
				īsie - a, e (šaurais), e (platais), i, u, o

Patskaņu garums maina vārda leksisko vai gramatisko nozīmi.

Piemēram:

kazas - kāzas, pili - pīli, mēri - mērī.

Patskaņi e, ē var būt gan šauri, piemēram,

mēle, gan plati, piemēram, ēna.

Virs garā patskaņa o burta garumzīmi neliek:

opera (garš patskanis o), koncerts (īss patskanis o)

Īsais patskanis o un garais patskanis o sastopams no citām valodām aizgūtos vārdos.

Piemēram:

kols, radio, kino, televizors, solo, melone, protokols.

Vingrinājumi

1.Svītriņu vietā lieto pareizos patskaņa burtus e vai ē!

V-lta zīm- s-n-s. M-s n-sam v-cmāmiņai puķ-s. Puķ-m dz-lt-ni ziedi. Māt- rav- z-m-ņu dob-s. Puķu dob-s saaugušas n-zāl-s. V-lu vakarā m-s s-d-jām -z-ra krastā. Saulīt- jau bija noriet-jusi.

Atbilde:

Velta zīmē sēnes. Mēs nesam vecmāmiņai puķes. Puķēm dzelteni ziedi. Māte ravē zemeņu dobes. Puķu dobēs saaugušas nezāles. Vēlu vakarā mēs sēdējām ezera krastā. Saulīte jau bija norietējusi.

2. Svītriņu vietā lieto pareizos patskaņa burtus i vai ī!

Kaķ-s m-l s-ld-ties saulē. Saul-te s-lda mūs v-sus. Runc-s t-ra savu kažoku. Sun-t-s grauž kaul-ņu. P-les un zos-s m-l peldēt. Pēter-s -r sl-nks un neuzman-gs. C-t- zēn- mācās čakl-. V-svald-s -r sat-c-gs. R-ta -r cent-ga. Sl-nkiem skolēniem nepat-k ne las-t, ne rakst-t.

Atbilde:

Kaķis mīl sildīties saulē. Saulīte silda mūs visus. Runcis tīra savu kažoku. Sunītis grauž kauliņu. Pīles un zosis mīl peldēt. Pēteris ir slinks un neuzmanīgs. Citi zēni mācās čakli. Visvaldis ir saticīgs. Rita ir centīga. Slinkiem skolēniem nepatīk ne lasīt, ne rakstīt.

3. Svītriņu vietā lieto pareizos patskaņa burtus a vai ā!

Mūsu m-j- liel-. Liel- m-j- liel-s ist-b-s. Ist-b-s st-v d-ž-d-s mēbeles: g-ldi, gult-s, sk-pji. Gult-s mēs guļ-m. Skapjos gl-b-j-m drēbes. Uz plauktiem st-v gr-m-t-s. D-ž-s gr-m-t-s ir skaisti -ttēli. Cit-s ir jauk-s p-s-k-s.

Atbilde:

Mūsu māja liela. Lielā mājā lielas istabas. Istabās stāv dažādas mēbeles: galdi, gultas, skapji. Gultās mēs guļam. Skapjos glabājam drēbes. Uz plauktiem stāv grāmatas. Dažās grāmatās ir skaisti attēli. Citās ir jaukas pasakas.

4. Svītriņu vietā lieto pareizos patskaņa burtus u vai ū!

-pmalā zēni satika kr-sttēv- -ldi. Kr-sttēvs viņ-s -zl-dza pavizināties ar laiv- pa -pi. -dens bija d-ļķains. Vajadzēja -zmanīties, lai ne-zbraukt- kādam zem-dens akmenim. Vakarā -pmalā k-rināja -g-nsk-r-. Mežā kliedza p-ce -n -pis. P-ce -n -pis ir nakts p-tni.

Atbilde: Upmalā zēni satika krusttēvu Uldi. Krusttēvs viņus uzlūdza pavizināties ar laivu pa upi. Ūdens bija duļķains. Vajadzēja uzmanīties, lai neuzbrauktu kādam zemūdens akmenim. Vakarā upmalā kurināja ugunskuru. Mežā kliedza pūce un ūpis. Pūce un ūpis ir nakts putni.

5. Raksti vārdus, pagarinot attiecīgo patskaņa burtu vārda saknē!

Stiga - -, kazas - -, garša - -, sals - -, leja - -, putināt - -, mati - -, upi - -, sili - -, mikla - -, pļava - - .

Atbilde:

Stiga - stīga, kazas - kāzas, garša - gārša, sals - sāls, leja - lēja, putināt - pūtināt, mati - māti, upi - ūpi, sili - sīli, mikla - mīkla, pļava - pļāva.

6. Raksti vārdus, saīsinot attiecīgo patskaņa burtu vārda saknē!

Rādīt - -, mānīt - -, zāļu - -, lāsi - -, māku - -, līkums - -, sālīt --, līka - -, mēle - -, līki - - .

Atbilde:

Rādīt - radīt, mānīt - manīt, zāļu - zaļu, lāsi - lasi, māku - maku, līkums - likums, sālīt - salīt, līka - lika, mēle - mele, līki - liki bilde:

7. Izlasi tekstu! Pasvītro īso patskaņu burtus ar vienu svītru un garo patskaņu burtus ar divām svītrām!

Kad vakara vēsums pūš, mēs saejam visi ap šķūni un izkaptis tiek pakārtas aiz spāres rindā. Visa miesa man sūrst no sviedriem un rokas sāp. Es aizeju tālu uz upes malu, kur melni atvari un niedras, un metos ūdenī. Ūdens ir kā sasildīts, kūp un garo tāpat kā es. Ilgi man netīkas iet ārā, bet, kad izeju, esmu kā atjaunots un viegls nāku atpakaļ.

( J.Akuraters "Kalpa zēna vasara".)

Atbilde:

( J.Akuraters "Kalpa zēna vasara".)

8. Ievietojiet izlaistos patskaņu burtus dotajos vārdos!

J-ra, bl-ze, g-lbis, gl-ze, g-lva, d-rzs, d-rbs, r-dens, m-konis, n-gla, s-nas, r-ds, pl-sma, g-rķis, -bele, b-lss, v-vere, m-te, č-ska, gr-ķis, kr-sns.

Atbilde:

Jūra, blūze, gulbis, glāze, galva, dārzs, darbs, rudens, mākonis, nagla, sūnas, ruds, plūsma, gurķis, ābele, balss, vāvere, mute, čūska, griķis, krāsns.

9. Veidojiet vārdu pārus pēc dotā parauga, kuri atšķiras ar patskaņu garumu.

Paraugs: m-la - mala, māla.

d-ja s-kas v-rs m-ti g-rša

kl-js v-ru m-la m-sa b-rs

gr-va s-ja p-t l-si

g-nīt v-rdi v-ru k-ru

Atbilde:

deja, dēja sakas, sākas virs, vīrs mati, māti garša, gārša

klajs, klājs viru, vīru mala, māla masa, māsa bars, bārs

grava, grāva seja, sēja put, pūt lasi, lāsi ganīt, gānīt vardi, vārdi veru, vēru kuru, kūru

10. Pārveido darbības vārdus no nenoteiksmes formas īstenības izteiksmes vienkāršajā tagadnē! Kāds pareizrakstības likums jāievēro III konjugācijas 1.grupas darbības vārdu formu rakstībā? Rakstot atceries to!

1. Mēs .............. (lasīt) ļoti interesantu grāmatu.

2. Jūs ............ (steigties) uz darbu rīta agrumā.

3. Viņš ............ (darināt) skaistas krelles, bet mēs ............. (darināt) dažādas ādas jostas.

4. Jūs ........... (solīties) to izdarīt katru dienu.

5. Viņš ........... (pavērties) manī, mēs kopā ............. (nodrebināties) no nejaušā pieskāriena.

6. Mēs ............ (stādīt) jaunus kociņus pils lielajā parkā.

7. ........... (sākties) lietainas dienas.

8. Vai jūs ........... (pārzināt) visus gramatikas likumus?

9. Mēs ........... (lūgt) un ............. (gaidīt) visus talkā.

10. Kāpēc jūs ........... (smērēt) šo papīra lapu?

Atbilde:

1. Mēs lasām ļoti interesantu grāmatu.

2. Jūs steidzaties uz darbu rīta agrumā.

3. Viņš darina skaistas krelles, bet mēs darinām dažādas ādas jostas.

4. Jūs solāties to izdarīt katru dienu.

5. Viņš paveras manī, mēs kopā nodrebināmies no nejaušā pieskāriena.

6. Mēs stādām jaunus kociņus pils lielajā parkā.

7. Sākas lietainas dienas.

8. Vai jūs pārzināt visus gramatikas likumus?

9. Mēs lūdzam un gaidām visus talkā.

10. Kāpēc jūs smērējat šo papīra lapu?

11. Lasi dotos teikumus! Svītriņu vietā raksti a vai ā!

1. Tā ir mana las-mā grāmata.

2. Atradu bērnus dārzā ogas las-m.

3. Vakarā visi salas-s ap ugunskuru.

4. Suns sarg- māju.

5. Lai viņš no manis sarg-s.

6. Šī manta ir glabāj-ma un sargāj-ma.

7. Liel-s kā gailis!

8. Ienaidnieks atkāpj-s.

9. Skolēni skat-s uz skolotāju.

10. Vai mēs kumosus skait-m, ka neēd-t?

11. Lai viņš pateic-s par gudro padomu.

Atbilde:

1. Tā ir mana lasāmā grāmata.

2. Atradu bērnus dārzā ogas lasām.

3. Vakarā visi salasās ap ugunskuru.

4. Suns sargā māju.

5. Lai viņš no manis sargās.

6. Šī manta ir glabājama un sargājama.

7. Lielās kā gailis!

8. Ienaidnieks atkāpjas.

9. Skolēni skatās uz skolotāju.

10. Vai mēs kumosus skaitām, ka neēdat?

11. Lai viņš pateicas par gudro padomu

12. Lasi dotos teikumus! Svītriņu vietā raksti a vai ā!

1. Jo vairāk māc-s, jo vairāk zina.

2. Mēs māc-mies no savām kļūdām.

3. Kad ūdens nāk mutē, jāmāc-s peldēt.

4. Mazs bērns ir visur pamāc-ms.

5. Laiks apmāc-s.

6. Brīn-s tēvs, māte brīn-s,

Ko tur Jānis cīnīt cīn-s.

7. Gauži raud zaļa zāle,

Kājiņām samin-ma.

Atbilde:

1. Jo vairāk mācās, jo vairāk zina.

2. Mēs mācāmies no savām kļūdām.

3. Kad ūdens nāk mutē, jāmācās peldēt.

4. Mazs bērns ir visur pamācams.

5. Laiks apmācas.

6. Brīnās tēvs, māte brīnās,

Ko tur Jānis cīnīt cīnās.

7. Gauži raud zaļa zāle,

Kājiņām saminama.

13. Lasi dotos teikumus! Svītriņu vietā raksti a vai ā!

1. Kur bērni tik ilgi kavēj-s?

2. Šis darbs nav kavēj-ms.

3. Uzvedies kā pienāk-s!

4. Tās dvīņu māsa līdzin-s viena otrai.

5. Mēs lūdz-m un gaid-m katru palīgā!

6. Ko jūs tur dar-t?

7. Kāpēc jūs apgraiz-t kokiem mizu?

8. Vai jūs prot-t šo darbu?

Kas dar-ms, tas padar-ms.

Atbilde:

1. Kur bērni tik ilgi kavējas?

2. Šis darbs nav kavējams.

3. Uzvedies kā pienākas!

4. Tās dvīņu māsa līdzinās viena otrai.

5. Mēs lūdzam un gaidām katru palīgā!

6. Ko jūs tur darāt?

7. Kāpēc jūs apgraizāt kokiem mizu?

8. Vai jūs protat šo darbu?

Kas darāms, tas padarāms.

14. Dotos vārdus uzrakstiet īstenības izteiksmes vienkāršās tagadnes daudzskaitļa 1. un 2. personā!

Skatīt, vīties, vīt, graizīt, grozīt, lasīt, bīties, cīnīties, brīnīties, sacīt, rīt, godināt, darināt, darīt, audzināt, cept, mazgāt, rakstīt, godāt, mīt, šķirstīt, tīrīt.

Atbilde:

Skatīt - skatām, skatāt; vīties - vijamies, vijaties; vīt - vijam, vijat; graizīt - graizām, graizāt; grozīt - grozām, grozāt; lasīt - lasām, lasāt; bīties - bīstamies, bīstaties; cīnīties - cīnāmies, cīnāties; brīnīties - brīnāmies, brīnāties; sacīt - sakām, sakāt; rīt - rijam, rijat; godināt - godinām, godināt; darināt - darinām, darināt; darīt - darām, darāt; audzināt - audzinām, audzināt; cept - cepam, cepat; mazgāt - mazgājam, mazgājat; rakstīt - rakstām, rakstāt; godāt - godājam, godājat; mīt - minam, minat; šķirstīt - šķirstām, šķirstāt; tīrīt - tīrām, tīrāt.

15. Dotos vārdus uzrakstiet īstenības izteiksmes vienkāršās pagātnes daudzskaitļa 1. un 2. personā!

Taustīt, locīt, zināt, sargāties, lauzt, lauzīt, mocīt, raidīt, virzīties, laizīt, bārstīt, raustīt, mācīties, vest, aicināt, saistīt, pelnīt, baidīt.

Atbilde:

Taustīt - taustījām, taustījāt; locīt - locījām, locījāt; zināt - zinājām, zinājāt; sargāties - sargājāmies, sargājāties; lauzt - lauzām, lauzāt; lauzīt - lauzījām, lauzījāt; mocīt - mocījām, mocījāt; raidīt - raidījām, raidījāt; virzīties - virzījāmies, virzījāties; laizīt - laizījām, laizījāt; bārstīt - bārstījām, bārstījāt; raustīt - raustījām, raustījāt; mācīties - mācījāmies, mācījāties; vest - vedām, vedāt; aicināt - aicinājām, aicinājāt; saistīt - saistījām, saistījāt; pelnīt - pelnījām, pelnījāt; baidīt - baidījām, baidījāt.

16. Rakstiet apstākļa vārdus, liekot svītriņu vietā īsos vai garos patskaņa burtus!

apmēr-m augš-p brīž-m cit-di cit-r

gauž-m kam-r krust-m līdz-s lēn-m

netīš-m palēn-m pagal-m palaik-m pamaz-m

pārpār-m piep-ši teciņ-s turpret-m tūl-t

tūdal-ņ vis-r vism-z

Atbilde:

apmēram augšup brīžam citādi citur

gaužām kamēr krustām līdzās lēnām

netīšām palēnām pagalam palaikam pamazām

pārpārēm piepeši teciņus turpretim tūlīt

tūdaliņ visur vismaz

17. Uzrakstiet vārdus, svītriņu vietā liekot īsa vai gara patskaņa burtu!

akt-vs shem-tisks leģend-rs fan-tisks mob-lais

aktu-ls hum-ns sol-ds di-tisks demokr-tisks

Atbilde:

aktīvs shematisks leģendārs fanātisks mobilais

aktuāls humāns solīds diētisks demokrātisks

18. Pārveidojiet uzrakstītos lietvārdus daudzskaitļa akuzatīvā un lokatīvā!

Laiva, stunda, tērce, zīle, uguns, dūksts.

Atbilde:

Laiva - laivas, laivās; stunda - stundas, stundās; tērce - tērces, tērcēs; zīle - zīles, zīlēs;

uguns - ugunis, ugunīs; dūksts - dūkstis, dūkstīs.

19. Pārveidojiet uzrakstītos lietvārdus vienskaitļa akuzatīvā un lokatīvā!

Vilnis, ledus, mēness, zibens, varonis, klēts, tirgus, asmens, šķīvis, brālis.

Atbilde:

vilnis - vilni, vilnī; ledus - ledu, ledū; mēness - mēnesi, mēnesī; zibens - zibeni, zibenī; varonis - varoni, varonī; klēts - klēti, klētī; tirgus - tirgu, tirgū; asmens - asmeni, asmenī; šķīvis - šķīvi, šķīvī; brālis - brāli, brālī.

20. Dotajiem vārdiem mainiet saknes patskaņa garumu, veidojot jaunus vārdus!

Lapa, likums, seja, garša, rādīt, mānīt, sāku, zāļu, kūst, lāsi.

Atbilde:

Lapa - lāpa, likums - līkums, seja - sēja, garša - gārša, rādīt - radīt, mānīt - manīt, sāku - saku, zāļu - zaļu, kūst - kust, lāsi - lasi.

21. Pārveidojiet uzrakstītos darbības vārdus vienkāršās tagadnes un pagātnes daudzskaitļa 1. un 2. personā, nosakiet to konjugāciju!

Traukties, steigties, priecāties, strādāt, ziņot, meklēt, augt, sākt.

Atbilde:

Traukties - traucamies, traucaties; traucāmies, traucāties; I konj.; steigties - steidzamies, steidzaties; steidzāmies, steidzāties; I konj., priecāties - priecājamies, priecājaties; priecājāmies, priecājāties; II konj.; strādāt - strādājam, strādājat; strādājām, strādājāt; II konj., ziņot - ziņojam, ziņojat; ziņojām, ziņojāt; II konj.; meklēt - meklējam, meklējat; meklējām, meklējāt; II konj.; augt - augam, augat; augām, augāt; I konj.; sākt - sākam, sākat; sākām, sākāt; I konj.

22. Pārveidojiet uzrakstītos darbības vārdus vienkāršās tagadnes daudzskaitļa 3. personā un vienskaitļa 1. un 2. personā, nosakiet to konjugāciju!

Brīnīties, iejusties, pūlēties, sacensties, iedraudzēties, cīkstēties, radināties, iedomāties, apspriesties, nekļūdīties.

Atbilde:

Brīnīties - brīnās, brīnos, brīnies; III konj.; iejusties - iejūtas, iejūtos, iejūties; I konj.; pūlēties - pūlas, pūlos, pūlies; III konj.; sacensties - sacenšas, sacenšos, sacenties; I konj.; iedraudzēties - iedraudzējas, iedraudzējos, iedraudzējies; II konj.; cīkstēties - cīkstas, cīkstos, cīksties; III konj.; radināties - radinās, radinos, radinies; III konj.; iedomāties - iedomājas, iedomājos, iedomājies; II konj.; apspriesties - apspriežas, apspriežos, apspriedies; I konj.; nekļūdīties - nekļūdās, nekļūdos, nekļūdies, III konj.

23. Lasi dotos teikumu piemērus un liec nepieciešamās pieturzīmes! Pasvītro īsos patskaņus ar vienu svītru, bet garos - ar divām svītrām!

1. Jāņtārpiņ kas tavā lukturī uguni lej

Varbūt tur mīļā saulīte muļķīte smej

2. Naktī kad murgos un neziņā sāpīgi sāp

Visu redzoša actiņa pasauli glābj

3. Kā melna sēkla rītos cīrulis

Caur zilgmes mālu uzdīgst padebešos

Un savos gaisīgajos ābeļziedu nēšos

Nes diena teciņiem vien atbalsis

4. Alkst rīta svīdums jau pēc saules stara

Un debesis pēc cīruļiem un strazdiem

Alkst upes drīzāk pārlēkt saviem krastiem

Un bērzā ietrīsēties zaļa skar

(L.Briedis)

Atbilde:

1. Jāņtārpiņ, kas tavā lukturī uguni lej?

Varbūt tur mīļā saulīte, muļķīte, smej?

2. Naktī, kad murgos un neziņā sāpīgi sāp,

Visu redzoša actiņa pasauli glābj.

3. Kā melna sēkla rītos cīrulis

Caur zilgmes mālu uzdīgst padebešos,

Un savos gaisīgajos ābeļziedu nēšos

Nes diena teciņiem vien atbalsis.

4. Alkst rīta svīdums jau pēc saules stara

Un debesis pēc cīruļiem un strazdiem,

Alkst upes drīzāk pārlēkt saviem krastiem

Un bērzā ietrīsēties zaļa skara.

(L.Briedis)

24. Svītriņu vietā liec vajadzīgos patskaņu burtus!

Ģeogr - fs, t - risti, rev - zija, ģit - rādiuss, magn - ts, poz - cija, f - bula, apr - lis, k - no, kalend - rs, bibliot - ka, alb - ms, r - dio, ģ - rbonis, dež - rēt, ekr - ns.

Atbilde:

Ģeogrāfs, tūristi, revīzija, ģitāra , magnēts, pozīcija, fabula, aprīlis, kino, kalendārs, bibliotēka, albums, radio, ģerbonis, dežurēt, ekrāns.

25. Izlasi dotos teikumus! Pasvītro tos vārdus, kuru rakstība dotajos pāru teikumos neatšķiras, bet izruna atšķiras!

1. Ved mani uz laimīgo zemi!

2. Cik negarda bija putra, ko pirmīt ēdu!

3. Gulbītis ved zēnu mājās.

4. Cik gardu putriņu tagad ēdu!

Atbilde:

1. Ved mani uz laimīgo zemi!

2. Cik negarda bija putra, ko pirmīt ēdu!

3. Gulbītis ved zēnu mājās.

4. Cik gardu putriņu tagad ēdu!

26. Ieraksti dotajos vārdos vajadzīgo patskaņa e vai ē burtu! Iekavās aiz vārda norādi tā vārdšķiru!

Slid-ns (-), draudz-ne (-), dev-js (-), kaķ-ns (-) skol -ns (-), tagad-js (-), put-nis (-), sis-nis (-) virs-js (-)kal-js (-) slep-ns(-), zil-ne (-), tel-ns (-).

Atbilde:

Slidens (īpaš. v.), draudzene (lietv.), devējs (lietv.), kaķēns (lietv.), skolēns (lietv.), tagadējs (īpaš. v.), putenis (lietv.), sisenis (lietv.), virsējs (īpaš. v.), kalējs (lietv.), slepens (īpaš. v.), zilene (lietv.), telēns (lietv.).

27. Izraksti vārdus, kuros burtu skaits atšķiras no skaņu skaita!

1. No Jēkabiem līdz Miķeļdienai latviešu zemnieki novāca dārzus un tīrumus.

2. Skanēja saucieni, sasaukšanās, dziesmas un smiekli, reizēm tāds kā rīkojums vai pavēle.

3. Reizēm dūmi savērpās līdz zemei, tad nekas nebija saskatāms, reizēm atkal sārti uzliesmoja, spilgti un skaidri varēja sazīmēt nesējus.

(Pēc A.Upīša)

Atbilde:

Jēkabiem, līdz, Miķeļdienai, latviešu, zemnieki, novāca, saucieni, sasaukšanās, dziesmas, smiekli, reizēm, rīkojums, vai, reizēm, līdz, zemei, reizēm, uzliesmoja, skaidri.

3. 2. DIVSKAŅI

Divskaņi ir divu nevienādu īsu patskaņu savienojums vienā zilbē.

Divskaņi ir ai, au, ie, ei, ui, iu, o [uo], oi, eu, ou.

Piemēri:

tauta, maize, iela, raits, dipoņa, boikots, pliukšķis, Seula, muita.

Ja blakus runājami divi dažādi īsi patskaņi, bet tie atrodas katrs savā zilbē, divskaņi neveidojas: ne-ilgs, tri-umfs.

Pareizrunā sevišķa uzmanība jāpievērš divskanim o, ko raksta ar vienu burtu: jāuzmanās, lai divskaņa vietā nerunātu patskani o.

Ir gadījumi, kad tikai divskanis o vai patskanis o šķir vārda nozīmi.

Piemēram:

bērzi un kļavas ir koki (divskanis o), bet - koki (ar patskani o) ir kuģa pavāri.

Daži no divskaņiem, kā oi, eu, ou, tiek lietoti reti un gandrīz vienīgi aizgūtos vārdos.

Piemēram:

boikots, Eugenija.

Vingrinājumi:

1. Atbilstoši paraugam veidojiet vārdu pārus, lai tie atšķirtos ar divskani!

Paraugs: diena - daina

d-na st-pa -ga r-t -st

l-ks z-ds l-pa k-ks s-si

t-sa l-zīt l-va -va -kša

-za t-va s-va -la tr-ks

k-st -dze gr-za m-gs

Atbilde:

Diena-daina, stiepa-staipa, oga-auga, riet-raut, aust-ost,

laiks-loks, zieds-zods, liepa-laipa, koks-kauks, siesi-sausi,

taisa-tiesa laizīt-lauzīt, lauva-laiva, ieva-aiva, iekša-aukša,

aiza-auza, tauva-tieva, sieva-saiva, iela-ola, trauks-trieks.

kost-kaist, odze-audze, groza-grieza, miegs-maigs,

2. Lasi teikumus! Pievērs uzmanību burta o izrunai! Izraksti vārdus, veidojot stabiņus atbilstoši paraugam!

Paraugs:

[o] [ō] [ou]

.... ..... šoruden

1. Šoruden Oskars un Hugo bija nolēmuši ar lielu, platu plostu doties

ceļojumā pa Daugavu.

2. Lai nesabojātu labo omu, viņi visu rūpīgi pārdomāja.

3. Ceļa somā ielika visu to, kas nepieciešams komfortam, pat jauno radio

un fotoaparātu ar objektīvu.

4. Novēlam omulīgu ceļojumu!

Atbilde:

[o] [ō] [ ou]

Oskars radio šoruden

Hugo fotoaparātu nolēmuši

komfortam plostu

fotoaparātu doties

objektīvu ceļojumā

omulīgu nesabojātu

labo

omu

pārdomāja

somā

jauno

novēlam

ceļojumu

3. Noraksti tekstu, liekot nepieciešamās pieturzīmes! Pasvītro vārdos divskaņus!

No visiem ziediem vislaipnākais man vienmēr licies rimtīgi mazais bet spēcīgi smaržojošais liepu zieds. Un no visām laipām visjaukākā liepu lapu laipa ko novij cilvēku laipnība. Pats vārds ,,laipnība’’ liego glāsmaino l skaņu atgādina gludi glaudīgo liepu lapu. Un latvietis zina ka liepu lapu laipa nav domāta praktiskiem nolūkiem ar siena vai bekona vezumu pāri tādai laipai nevar braukt tā ir tilts kas ved no cilvēka sirds uz otra cilvēka sirdi.

Strīdi mūsu dzīvi piebārsta ar dadžiem. Kas prot savērpt laipnības liepu lapu laipu tas strīdā paliek uzvarētājs. Taisnība ir tam kas citiem der par paraugu bet sargājieties to uzbāzīgi rādīt! Pārākums ir jāslēpj laipnā pazemībā kā liepa savus medainos ziedus slēpj zaļā lapotnē. Lai rupjo cilvēku atbruņotu vislabākais paņēmiens ir uz lamuvārdiem atbildēt ar laipnību tad lamātājs ievilksies savā eža kažokā atteiksies no tālākā uzbrukuma.

(Pēc Z.Mauriņas.)

Atbilde:

No visiem ziediem vislaipnākais man vienmēr licies rimtīgi mazais, bet spēcīgi smaržojošais liepu zieds. Un no visām laipām visjaukākā - liepu lapu laipa, ko novij cilvēku laipnība. Pats vārds ,,laipnība" ar liego, glāsaino l skaņu atgādina gludi glaudīgo liepu lapu. Un latvietis zina, ka liepu lapu laipa nav domāta praktiskiem nolūkiem, ar siena vai bekona vezumu pāri tādai laipai nevar braukt, tā ir tilts, kas ved no cilvēka sirds uz otra cilvēka sirdi.

Strīdi mūsu dzīvi piebārsta ar dadžiem. Kas prot savērpt laipnības liepu lapu laipu, tas strīdā paliek uzvarētājs. Taisnība ir tam, kas citiem der par paraugu, bet sargājieties to uzbāzīgi rādīt! Pārākums ir jāslēpj laipnā pazemībā, kā liepa savus medainos ziedus slēpj zaļā lapotnē. Lai rupjo cilvēku atbruņotu, vislabākais paņēmiens ir uz lamuvārdiem atbildēt ar laipnību, tad lamātājs ievilksies savā eža kažokā, atteiksies no tālākā uzbrukuma.

(Pēc Z.Mauriņas.)

4. Pabeidz visus trīs stabiņus!

[o] [ō] [uo]

roks opera osta

..... ...... ......

sports, mols, ovāls, autors, solo, okeāns, moka, novembris, avots, oga, poza, doma, poga, zona, sols, otrdiena, loto, ola, oda, roka

Atbilde: [o] [ō] [uo]

sports mols avots

ovāls autors oga

okeāns solo doma

moka poza poga

novembris zona sols

loto loto otrdiena

oda ola roka

5. Sameklē uzskaitītos lietvārdus vārdnīcā, noskaidro to nozīmi! Grupē dotos vārdus divos stabiņos, kuros no tiem ir lietojams divskanis o, kuros patskanis o?

Pols, boikots, avots, solo, ola, imports, sols, olīva, ogle, jods, ozols, roka, opera, doma, diskotēka.

Atbilde:

divskanis o patskanis o

avots pols

ola boikots

sols solo

ogle imports

jods olīva

ozols opera

roka diskotēka

doma

6. Sadali vārdus zilbēs! Pasvītro minētajos vārdos divskani !

Baseins, neiznākt, neitrāls, peizāža, boikots, egoists, klients, pietiek, pietāte, pacients, hieroglifi, orientēt, orientieris, higiēna, taifūns, sairt, maiss, muita, altruists, intuitīvs, mozaīka, duets, triumfs, viadukts, riepa, reimatisms.

Atbilde:

Ba-seins, ne-iz-nākt, neit-rāls, pei-zā-ža, boi-kots, e-go-ists, kli-ents, pie-tiek, pie-tā-te, pa-ci-ents, hie-ro-gli-fi, o-rien-tēt, o-rien-tie-ris, hi-gi-ē-na, tai-fūns, sa-irt, maiss, mui-ta, alt-ru-ists, in-tu-i-tīvs, mo-za-ī-ka, du-ets, tri-umfs, vi-a-dukts, rie-pa, rei-ma-tisms.

7. Pasvītro dotajos vārdos garo patskani o ar vienu svītru, divskani o - ar divām!

Epizode, epopeja, eposs, flora, flote, glikoze, hokejs, komēdija, komiķis, komēta, Madona, oma, oda, ozons, ovāls, perons, persona, poza, pozēt, pozitīvs, robots, sezona, stadions.

Atbilde:

Epizode, epopeja, eposs, flora, flote, glikoze, hokejs, komēdija, komiķis, komēta, Madona, oma, oda, ozons, ovāls, perons, persona, poza, pozēt, pozitīvs, robots, sezona, stadions.

8. Pasvītro divskaņus! Izraksti vārdus, kuros divskaņu nav!

saulīte draudzība tēvocis

opera svētdiena ceļotājs

sveiciens pliukšķis koris

solists puika paildzināt

lielisks ainava ieveidot

Atbilde:

saulīte draudzība tēvocis

opera svētdiena ceļotājs

sveiciens pliukšķis koris

solists puika paildzināt

lielisks ainava ieveidot

Opera, solists, paildzināt.

9. Atšifrē dotos sakāmvārdus! Tajos izlaisti patskaņi un divskaņi, ievieto tos! Liec arī nepieciešamās pieturzīmes!

1. Mzs cnts g ll vzm.

2. K m sc t skn.

3. Rt stnd zlts mt.

Atbilde:

1. Mazs cinītis gāž lielu vezumu.

2. Kā mežā sauc, tā skan.

3. Rīta stundai zelts mutē.

10. Izlasi uzmanīgi dotās tautasdziesmas! Izraksti tos vārdus, kuros ir divskaņi! Aiz izrakstītajiem vārdiem iekavās nosaki skaņu un burtu skaitu!

Es savos bāliņos Divas vien mēs māsiņas,

Ilgas dusmas neturēju: Kur mēs mīļi dzīvojam!

Vienu vārdu ļaunu teicu, Krustiem auga zelta zīle,

Otru labu atbildēju. Kur mēs abas staigājām.

Atbilde:

Savos (skaņas-5, burti-5), bāliņos (skaņas-7, burti-7), vienu (skaņas-4, burti-5), ļaunu (skaņas-4, burti-5), teicu (skaņas-4, burti-5), otru (skaņas-4, burti-4), vien (skaņas-3, burti-4), dzīvojam (skaņas-7, burti-8), krustiem (skaņas-7, burti-8), auga (skaņas-3, burti-4), staigājām (skaņas-8, burti-9).

11. Pasvītro dotajos vārdos burtus, kas apzīmē divskaņus!

Boikots, egoisms, saime, pasažieris, paijāt, orientēšanās, sairt, paeglis, iniciatīva, paildzināt, pacients, triumfs, smuidrs, cieniņš, saulīte, ziemciete, meita, kalpone, ausma, pļauka, priekšnieks, trieciennieks.

Atbilde:

Boikots, egoisms, saime, pasažieris, paijāt, orientēšanās, sairt, paeglis, iniciatīva, paildzināt, pacients, triumfs, smuidrs, ciemiņš, saulīte, ziemciete, meita, kalpone, ausma, pļauka, priekšnieks, trieciennieks, eiropietis

12. Dali stabiņos vārdus, kuros burts o apzīmē divskani un kuros patskani!

Mols, soma, novembris, kosmoss, radio, pote, rosme, novele, loze, posms, ovāls, olekts, ogleklis, Portugāle, miljons, solfedžo

Atbilde:

o (divskanis) o (patskanis)

soma mols

pote novembris

rosme kosmoss

loze radio

posms novele

olekts ovāls

ogleklis Portugāle

miljons

solfedžo

13. Izlasi dotos vārdus! Sakārto tos trīs stabiņos: ar divskani o, ar īso patskani o un garo patskani o!

Soma, Olga, roka, roks, skola, Imants Kokars, Kolka, zīmogs, ābols, solo, Soči, autors, sola, anonīms, akrobāts, domas, abonēt, osis, avots, Mikelandželo.

Atbilde: ar divskani o ar īso patskani o ar garo patskani o

soma Olga solo

roka roks autors

skola Imants Kokars Mikelandželo

zīmogs Soči

ābols anonīms

sola akrobāts

domas abonēt

osis Kolka

avots

14. Meklē vārdos divskaņus un pasvītro tos!

Kamene, zebiekste, žebērklis, vēdzele, zemnīca, vējains, tvēriens, tētiņš, tēvija, trešais, mēle, ķēde, sēņot, stērste, drēbnieks, sveķot, plēnes, neļķe, režģis, teļš, nedēļa, mērķis, pavediens, neatkarība, pretrunas, pēcnācējs, skatuve, negaiss, sektors, zibēt, zebra, vērīgs, slēpes, jeb, vēziens, dejot, nedalāms.

Atbilde: