ALFABĒTS
Latviešu rakstos parasti vienas skaņas apzīmēšanai ir viens burts.
Piemēram: dalīt, rakstīt.
Noteiktā secībā sakārtotus burtus sauc par alfabētu. |
Latviešu valodas alfabētā ir 33 lielie un mazie burti: Aa, Āā, Bb, Cc, Čč, Dd, Ee, Ēē, Ff, Gg, Ģģ, Hh, Ii, Īī, Jj, Kk, Ķķ, Ll, Ļļ, Mm, Nn, Ņņ, Oo, Pp, Rr, Ss, Šš, Tt, Uu, Ūū, Vv, Zz, Žž. |
Latviešu valodas alfabēts, kaut arī papildināts ar vairākām diakritiskajām zīmēm, tomēr nav pati pilnība.
Diemžēl latviešu valodā ir gadījumi, kad ar vienu burtu apzīmē divas vai vairākas skaņas. Šiem gadījumiem pareizrunā jāpievērš īpaša uzmanība. Latviešu valodā ar vienu burtu tiek apzīmēts:
1) šaurs un plats e vai ē.
Piemēram:
- šaurs darbības vārdu nenoteiksmē: vēlēt - ēvelēt,
- plats divdabī: vēlēts - ēvelēts;
2) divējāds latviešu valodā ir cietais n.
Piemēram:
- g vai k priekšā (izrunā aktīvāka ir mēles mugurpuses daļa): kungs, banga,
- pārējos gadījumos (izrunā mēles galiņš tuvojas zobiem): zināt, minēt;
3) ar burtu r pašreizējā rakstībā Latvijā apzīmē gan cieto r, gan retāk dzirdamo mīksto r, ko rakstos lieto ārzemju latvieši, bet Latvijā to lietoja līdz 1946. gadam.
Piemēram:
- tagadne aru (agrāk aŗu) , pagātne aru;
4) ar burtu o pašreizējos latviešu rakstos apzīmē trīs skaņas:
- īsu patskani o - globāls,
- garu patskani o - metodika,
- divskani [uo] - odze.
Latviešu alfabētā nav ietilpināti skaņu dz un dž apzīmējumi. Šīs skaņas raksta ar diviem burtiem - d un z vai d un ž savienojumu.