Līdzskaņi ir skaņas, kuras izrunājot gaisa plūsma mutes dobumā sastop kādus šķēršļus.

Latviešu valodā ir 26 līdzskaņi: b, c, č, d, dz, dž, f, g, ģ, h, j, k, ķ, l, ļ, m, n, ņ, p, r, s, š, t, v, z, ž.

Klasificējot latviešu valodas līdzskaņus pēc mēles un lūpu darbības, tos izrunājot, izšķir mēleņus un lūpeņus.

Līdzskaņus var iedalīt pēc skaņas trokšņa vai toņa daudzuma.

Pēc skaņas trokšņa vai toņa daudzuma līdzskaņus iedala troksneņos un skaneņos. Troksneņu izrunā vairāk dzirdams troksnis, skaneņu izrunā – tonis kopā ar troksni.

Troksneņus iedala balsīgajos un nebalsīgajos.

Līdzskaņu latviešu valodā ir vairāk nekā patskaņu, tie ir ļoti dažādi. Līdzskaņi f un h ir pārņemti no citām valodām un latviešu valodā sākti lietot tikai pagājušajā gadsimtā, tāpēc tie ir sastopami svešvārdos, piemēram: fabula [no latīņu fabula] - īss alegorisks stāstiņš, parasti ar pamācošu raksturu’; fakts [no latīņu factum] - ‘patiess, neizdomāts atgadījums, notikums’.

Līdzskaņu dz un dž apzīmēšanai latviešu valodā lieto divus burtus. Piemēram:

dzimtene, Dzintra, sedz, dedz, džinsi.

Vingrinājumi

1.vingrinājums. Izrunā katrā teikumā visas skaņas!

1. Mēs ķeram ķiršu ķekarus.

2. Ģiģu ģimene aizņēmās zāģi.

3. Viņi saņēma jaunas ziņas.

4. Viļņu viļņiem ceļas balta migla.

5. Viņi šķūnī šķiro šķilas.

6. Lietus līst lielām, slīpām pilēm.

7. Augstu lido divi lieli putni.

Šķīvī bija šķiņķa šķēles.

2. vingrinājums. Izlasi doto tekstu, pasvītro balsīgos līdzskaņus ar vienu svītru, bet nebalsīgos - ar divām!

1. Man pieder piesnidzis mežs, Uzdāvini man baltu sniegu,

Piesnidzis mežs pat vasaras tveicē, Baltas pārslas lai matos krīt.

Un šajā mežā rūķītis mazs Lai pasauli beidzot atrod

Uz baltām ērģelēm klusumu spēlē. Ar tīru sniegu apsnidzis rīts.

(A.Bergmanis)

Atbilde:

1. Man pieder piesnidzis mežs, Uzdāvini man baltu sniegu,

Piesnidzis mežs pat vasaras tveicē, Baltas pārslas lai matos krīt.

Un šajā mežā rūķītis mazs Lai pasauli beidzot atrod

Uz baltām ērģelēm klusumu spēlē. Ar tīru sniegu apsnidzis rīts.

(A.Bergmanis)

2. Kurš līdzskanis neiederas kvadrātiņos, kāpēc?

Atbilde:

1. tabulā neiederas līdzskanis k, jo tas ir vienīgais nebalsīgais līdzskanis starp balsīgajiem.

tabulā neiederas līdzskaņi l un b, jo tie ir balsīgie līdzskaņi starp nebalsīgajiem.

3.vingrinājums. Daudzpunktes vietā raksti vajadzīgos līdzskaņus! Pieraksti pārbaudes formu, kas rāda, ka esi izvēlējies pareizo burtu!

vē... ūdens dzidra bal... liels negai...

zaļa bir...s karsta dzel...s grei...s žo...s

slap...š mētelis ko... dār...s mirdzo... snie..s

pavir... dar...s plaš.. lau...s

Atbilde:

vēss (vēsi) ūdens dzidra balss (balsi)

karsta dzelzs (dzelzi) zaļa birzs (birzi)

slapjš mēteli (slapja) košs dārzs (koši dārzi)

paviršs darbs (pavirši darbi) plašs lauks (plaši lauki)

liels negaiss (negaisi)

greizs koks (greizi koki)

mirdzošs sniegs (mirdzoši sniegi)

4.vingrinājums. Daudzpunktes vietā ieraksti tādus līdzskaņus, kas mainītu vārda nozīmi!

Iesaisti šos vārdus katru savā teikumā tādās formās, lai skaidri būtu saklausāms neskaidrais līdzskanis!

1. lo...s - lo...s

2. ra...s - ra...s

3. sal...s - sal...s

4. lie...t - lie...t

Atbilde:

1. logs - loks

2. rags - raks

3. salds - salts

liegt - liekt

5. vingrinājums. Sagrupē vārdus divās grupās: Vienā liec tos, kas sākas ar balsīgu līdzskani, otrā - ar nebalsīgu!

Dot, dzīve, hokejs, cilvēks, rokturis, ļaudis, džentlmenis, šūpoles, pūpoli, josta, firma, gods, zāģis, jauns, kurši, nebalsīgs, meija, balsīgs, žogs, harmonikas, ģimene, tirgus, ķepa, vesels.

Atbilde:

balsīgs nebalsīgs

dot hokejs

dzīve cilvēks

rokturis šūpoles

ļaudis pūpoli

džentlmenis firma

josta kurmi

gods harmonikas

zāģis tirgus

jauns ķepa

nebalsīgs

meija

balsīgs

žogs

ģimene

vesels

6. vingrinājums. Lasi vārdus, vingrinoties mīksto līdzskaņu pareizā izrunā!

1. Ķēde, ķeizars, ķemme, ķepa, ķepēt, ķermenis, ķilavas, ķīla, ķiploki, ķirši, ķīvīte; ģenerālis, ģeogrāfija, ģimene, ģīmetne, ģimnāzija, ģipšakmens, ģitāra; šķaudīt, šķavas, šķēle, šķēps, šķēres, šķērsām, šķērsiela, šķīdonis, šķībs, šķīdums, šķiedra, šķira, šķirne; sarežģīt, sarežģījumi, mežģīt, izmežģījums, režģis.

Knaģis, ogļdeģis, gaišreģis, kolēģis, norvēģis, kuģis, bruģis; kaķis, āķis, spieķis, grieķis, mediķis, keramiķis, komiķis, mehāniķis, piķis, etiķis, politiķis, fiziķis, optiķis, leņķis, ērkšķis, knakšķis, rūķis, pūķis.

7. vingrinājums. Izlasi doto tekstu! Pasvītro mīkstinātos līdzskaņus!

Ķepainis ķērās pie mājiņas celšanas viens pats. Cēla veikli, uzcēla ātri, tikai viena nelaime – mājai vienā pakšķī caurums, trūka viena ķieģeļa. Tā paša, kuru Ķepainis bija atdevis Ķiparam. Pasūkāja Ķepainis vienu ķepu, pasūkāja otru – kā pakšķis caurs, tā caurs.

( M. Bendrupe.)

Atbilde. Ķepainis ķērās pie mājiņas celšanas viens pats. Cēla veikli, uzcēla ātri, tikai viena nelaime – mājai vienā pakšķī caurums, trūka viena ķieģeļa. Tā paša, kuru Ķepainis bija atdevis Ķiparam. Pasūkāja Ķepainis vienu ķepu, pasūkāja otru – kā pakšķis caurs, tā caurs.

( M. Bendrupe.)

8.vingrinājums. Sakārto dotos vārdus alfabēta secībā! Pasvītro balsīgos troksneņus!

Zirgs, kumeļš, rumaks, kleperis, baltiņš, ābolainis, pelēcis, salnis, dūkanis, sirmis, bēris, laucis, dzeltenis, blesis, sarķis, melnis.

Atbilde: ābolainis, baltiņš, bēris, blesis, dūkanis, dzeltenis, kleperis, kumeļš, laucis, melnis, pelēcis, rumaks, salnis, sarķis, sirmis, zirgs.

9. vingrinājums. Izraksti no doto vārdu virknes tikai tos, kuros ir mīkstie līdzskaņi un šņāceņi!

Duets, žurnāls, zirgs, zirdziņš, žirafe, lācis, džigits, džentlmenis, olas, lāčumāte, zaķis, ceplis, austere, paparde, šķūnis, priekšķepas.

Atbilde: žurnāls, zirdziņš, žirafe, džigits, džentlmenis, lāčumāte, zaķis, šķūnis, priekšķepas

8.vingrinājums. Uzmanīgi lasi dotos teikumus un liec nepieciešamās pieturzīmes! Svītriņu vietā ievieto vajadzīgos līdzskaņa burtus!

1. Vētrā i-skalotais jūras krasts atsedzis koku un krūmu saknes bet piegružotajā liedagā guļ jūras izsviesti a-glumējuši baļķi.

2. Visgarām krastam kā atritināts grīdas celiņš ai-stiepjas jūraszāļu un aļģu klājiens kaut kur netālu kāpās vērojams da-s la-s gājējs kas brīžiem aizklīst pat līdz jūrai.

3. Kā-s miers un plašums ir pie jūras gribas dziļāk ieelpot svaigo jūras gaisu un ilgāk u-kavēties tās tuvumā.

4. Jau i-klīst tumšie sniega mākoņi kas ai-sedza sauli un tiklīdz koku zaros sāk draiskuļot pavasara vēj- putnu dzīvē manāms mož- noskaņojums.

5. Kovārņi skaļi brē-dami un lidinādamies viens otam pakaļ meklē kur varētu labāk iekārtot li-zdu.

6. Laukos vītero cīruļi bet a-plūdušajās pļavās lī-smi sasaucas ķīvītes jo kad dziedātājputni u-sāk savus koncertus tad skan vi- me-.

Atbilde: 1. Vētrā izskalotais jūras krasts atsedzis koku un krūmu saknes, bet piegružotajā liedagā guļ jūras izsviesti apglumējuši baļķi.

2. Visgarām krastam kā atritināts grīdas celiņš aizstiepjas jūraszāļu un aļģu klājiens, kaut kur netālu kāpās vērojams dažs labs gājējs, kas brīžiem aizklīst pat līdz jūrai.

3. Kāds miers un plašums ir pie jūras, gribas dziļāk ieelpot svaigo jūras gaisu un ilgāk uzkavēties tās tuvumā.

4. Jau izklīst tumšie sniega mākoņi, kas aizsedza sauli, un, tiklīdz koku zaros sāk draiskuļot pavasara vējš, putnu dzīvē manāms možs noskaņojums.

5. Kovārņi, skaļi brēkdami un lidinādamies viens otam pakaļ, meklē, kur varētu labāk iekārtot ligzdu.

6. Laukos vītero cīruļi, bet applūdušajās pļavās līksmi sasaucas ķīvītes, jo, kad dziedātājputni uzsāk savus koncertus, tad skan viss mežs.

9.vingrinājums. Uzmanīgi lasi dotos teikumus un liec nepieciešamās pieturzīmes! Svītriņu vietā ievieto vajadzīgos līdzskaņa burtus!

1. Pavasarī mežs it kā a-dzīvojas kad putni meklē ligzdošanas vietas au-stu koka zaru žāklītē labi tālu no stumbra vālodzīte uzkar savu ligzdiņu lai vēj- šūpo mazos putnēnus.

2. Ķīķis ir plēsī-s putns un la-prāt pavasaros iekārtojas kraukļu vārnu un citu putnu ligzdās turpretī kaņepītis ligzdošanai izvēlas smalkas eglītes paegļu krūmus un dzel-ceļa dzīvžogus.

3. Vi- mežs ir pilns visdažādākajiem zvēru putnu un kukaiņu mājokļiem.

4. Acis ti-o var pā-redzēt zālaino līdzenumu tālumā redzamas atvērušās lilijas kuras kā balti tauriņi dejodami savu draisko deju viegli šūpojas starp zaļām platām lapām.

Atbilde: 1. Pavasarī mežs it kā atdzīvojas, kad putni meklē ligzdošanas vietas, augstu koka zaru žāklītē, labi tālu no stumbra, vālodzīte uzkar savu ligzdiņu, lai vējš šūpo mazos putnēnus.

2. Ķīķis ir plēsīgs putns un labprāt pavasaros iekārtojas kraukļu, vārnu un citu putnu ligzdās, turpretī kaņepītis ligzdošanai izvēlas smalkas eglītes, paegļu krūmus un dzelzceļa dzīvžogus.

3. Viss mežs ir pilns visdažādākajiem zvēru, putnu un kukaiņu mājokļiem.

Acis tikko var pārredzēt zālaino līdzenumu, tālumā redzamas atvērušās lilijas, kuras kā balti tauriņi, dejodami savu draisko deju, viegli šūpojas starp zaļām, platām lapām.

10. vingrinājums. Ieraksti vajadzīgos balsīgā vai nebalsīgā līdzskaņa burtus!

1. Glu-s 13. Sal-s

2. Skar-s 14. Uzmanī-s

3. Skā-s 15. Kārtī-s

4. Gau-s 16. Savā-s

5. Sirdī-s 17. Spo-s

6. Ro-s 18. Gro-s

7. Zo-s 19. Strī-s

8. Zie-s 20. Mū-s

9. Mie-s 21. Lo-s

10. Straz-s 22. Sar-s

11. Bēr-s 23. Spie-s

12. Me-s 24. Ga-s

Atbilde: 1. Gluds 13. Salds

2. Skarbs 14. Uzmanīgs

3. Skābs 15. Kārtīgs

4. Gauss 16. Savāds

5. Sirdīgs 17. Spožs

6. Robs 18. Grozs

7. Zods vai zobs 19. Strīds

8. Zie-s 20. Mūžs

9. Mie-s 21. Logs vai loks

10. Straz-s 22. Sargs

11. Bērzs 23. Spiets

12. Mežs 24. Gads

10. vingrinājums. Sakārto dotos vārdus alfabēta secībā! Vienā stabiņā raksti vārdus, kas sākas ar balsīgā līdzskaņa burtu, otrā stabiņā – vārdus, kas sākas ar nebalsīgā līdzskaņa burtu!

Radio, žurnāls, grāmatiņa, televizors, laikraksts, palīgs, pēcpusdiena, pienākums, skola, literatūra, prieks, ģeometrija, lasītājs.

Atbilde: Grāmatiņa, ģeometrija, laikraksts, lasītājs, literatūra, palīgs, pienākums, prieks, pēcpusdiena, radio, skola, televizors, žurnāls.

grāmatiņa palīgs

ģeometrija pienākums

laikraksts prieks

lasītājs pēcpusdiena

literatūra skola

radio televizors

žurnāls

11. vingrinājums. Vai šo vārdu izruna un rakstība sakrīt? Pārveido vārdus tā, lai tie beigtos ar patskani i ! Pārveidojumus uzraksti un salīdzini ar izrunu!

Labs, draugs, galds, glābt, nejaušs, raksts, noteikts, košs, drošs, klēts, kluss, tāss, plakāts, gaišs, vanags, jumts, vaigs, lakats, logs, rads, rats, rūts, auss.

Atbilde: Labi, draugi, galdi, glābi, nejauši, raksti, noteikti, koši, droši, klēti, klusi, tāsi, plakāti, gaiši, vanagi, jumti, vaigi, lakati, logi, radi, rati, rūti, ausi.

Latviešu valodā dažu vārdu saknē tiek lietoti dubultoti skaneņi, ko arī raksta ar diviem burtiem: ll, ļļ, mm, nn, ņņ, rr.

Piemēram:

Līdzskaņu - dubultojumi sastopami arī personvārdu un vietvārdu saknē. Piemēram:

Divi vienādi līdzskaņi bieži atrodas blakus, ja priedēklis beidzas ar to pašu burtu, ar ko sākas vārda sakne.

Piemēram:

pārraide, pārrunas, appūst, uzzināt, bezzobains.

Divi vienādi līdzskaņi var atrasties līdzās salikteņos.

Piemēram:

lappuse, liellaiva, otrreiz, saulessargs.

Vingrinājumi:

1. vingrinājums. Pasvītro dotajā tekstā tos vārdus, kuros ir dubultoti līdzskaņi!

Mammas šodien nav mājās. Ar lejkanniņu es aplaistu kallas, sakārtoju pēc tam savas lelles. Lellei saķemmēju matus, uzlieku krelles, lai skaistāk. Notīru virtuvē tējkannu, noberžu pannu, tad sev vakariņās vāru mannas biezputru. Pēc tam sāku spēlēt čellu, skolotāja uzdeva atkārtot gammas.

Urrā! Nu viss ir padarīts!

Atbilde: Mammas šodien nav mājās. Ar lejkanniņu es aplaistu kallas, sakārtoju pēc tam savas lelles. Lellei saķemmēju matus, uzlieku krelles, lai skaistāk. Notīru virtuvē tējkannu, noberzu pannu, tad sev vakariņās vāru mannas biezputru. Pēc tam sāku spēlēt čellu, skolotāja uzdeva atkārtot gammas.

Urrā! Nu viss ir padarīts!

2. vingrinājums. Svītriņu vietā liec vajadzīgos līdzskaņu burtus! Ja vārdā ir dubultoti līdzskaņi, tad pasvītro tos!

A-turēt, a-pūst, i-kaisīt, a-gādāt, a-dabūt, u-sildīt, u-zelt, a-darīt, u-ticība, a-gādāt, i-zināt, ai-segt, i-šūt, ai-ceļot.

Atbilde: Atturēt, appūst, izkaisīt, apgādāt, atdabūt, uzsildīt, uzzelt, atdarīt, uzticība, atgādāt, izzināt, aizsegt, izšūt, aizceļot.

3.vingrinājums. Uzmanīgi lasi doto tekstu! Teikumos liec nepieciešamās pieturzīmes, svītriņu vietā – vajadzīgos līdzskaņa burtus!

Virs ezera lidoja milzī-s vana-s. Brūnos spārnus plaši i-pletis tas gatavojās uzbrukt staltam baltam gulbim. Mednieks ātri pielādēja notēmēja un i-šāva. Ievainotais vana-s iekliedzās gribēja aizbē-t mežā bet bija par vēlu. Sma-s kā akmens tas nogāzās pie mednieka kājām.

Mednieks ai-steidzās mājās. A-taisījis būdiņas durvis viņš no pārsteiguma iepleta acis. Uz galda skrošu kaudzītē atkal mirdzēja tā pati dzeltenā skro- kas jau di-reiz bija i-šauta. Vai tas na- brīnums!

( Pēc Ž. Grīvas.)

Atbilde : Virs ezera lidoja milzīgs vanags. Brūnos spārnus plaši izpletis, tas gatavojās uzbrukt staltam, baltam gulbim. Mednieks ātri pielādēja, notēmēja un izšāva. Ievainotais vanags iekliedzās, gribēja aizbēgt mežā, bet bija par vēlu. Smags kā akmens tas nogāzās pie mednieka kājām.

Mednieks aizsteidzās mājās. Attaisījis būdiņas durvis, viņš no pārsteiguma iepleta acis. Uz galda skrošu kaudzītē atkal mirdzēja tā pati dzeltenā skrots, kas jau divreiz bija izšauta. Vai tas nav brīnums!

( Pēc Ž. Grīvas.)

Skaņu pārmaiņas latviešu valodā ir divējādas: tās var būt vērojamas tikai izrunā, jo atvieglina izrunu ( pozicionālās pārmaiņas ) vai izrunā un rakstībā ( vēsturiskās skaņu pārmaiņas ), kas radušās valodas attīstības rezultātā.

Pozicionālās skaņu pārmaiņas ir tādas skaņu pārmaiņas, ko nosaka izrunas paradumi. Šīs pārmaiņas atvieglina izrunu, tās vērojamas vārda beigu daļā, priedēkļa un saknes sadurā un salikteņos.

Latviešu literārās valodas izrunā rodas šādas pārmaiņas:

Rakstība pozicionālās skaņu pārmaiņas neatspoguļo. Ja pozicionālo pārmaiņu gadījumos raksta tā, kā runā vai dzird runājam, rodas ortogrāfijas kļūdas. Pozicionālās pārmaiņas vērojamas vienīgi runā.

Balsīgo un nebalsīgo troksneņu pārmaiņas izrunā sagādā grūtības rakstībā. Lai pārliecinātos, kāds līdzskanis rakstāms, vairumā gadījumu var izlīdzēties vārdu lokot tā, lai aiz neskaidrā līdzskaņa atrastos patskanis. Ja vārds ir saliktenis, tad jādala sastāvdaļās.

Piemēram:

lauzt – lauza, smags – smaga, pusdiena – pusē diena, apgabals - ap – gabals

Lai pārliecinātos, kāds līdzskanis jāraksta vārda beigās, vārds jāpaloka tā, lai aiz neskaidrā līdzskaņa sekotu patskanis.

Piemēram:

Vingrinājumi:

1. vingrinājums. Izlasi K. Skalbes dzejas rindas! Pasvītro vārdus, kuros izruna nesaskan ar rakstījumu!

Es redzu: pie gultas stāv māmiņa

Un smaidot mani modina.

Un durvis plaši atveras,

Uz sliekšņa jauns līdumnieks parādās.

No viņa plūst strauja spirgtuma šalts,

Aiz viņa ir lauks no rasas balts

Un mežs, kas vienās gavilēs trīc. . .

Sveiks, sveiks, tu varenais darba rīts!

Nu iesim mežā līdumus līst,

Lai egļu skaidas šņākdamas šķīst!

( K. Skalbe.)

Atbilde: Es redzu: pie gultas stāv māmiņa

Un smaidot mani modina.

Un durvis plaši atveras,

Uz sliekšņa jauns līdumnieks parādās.

No viņa plūst strauja spirgtuma šalts,

Aiz viņa ir lauks no rasas balts

Un mežs, kas vienās gavilēs trīc. . .

Sveiks, sveiks, tu varenais darba rīts!

Nu iesim mežā līdumus līst,

Lai egļu skaidas šņākdamas šķīst!

( K. Skalbe.)

2. vingrinājums. Ievietojiet uzrakstītos vārdus tabulā, ievērojot līdzskaņu pārmaiņas balsīguma ziņā!

Labs, nabags, bēgt, gāzt, atbilde, apdomāt, augt, aizsargs, atdot, apdāvināt.

Atbilde:

3. vingrinājums. Izraksti no teksta vārdus, kuros vērojamas pozicionālās skaņu pārmaiņas! Skaidro tās pēc dotā parauga: atbilde t>d, spožs s>ž, tavs av>au, biezs zs>s.

Skaists ir vasaras rīts. Viss gaiss ir vērmeļu rūgtuma, griķu un āboliņa salduma pilns. Tālumā kā siena stāv ozolu mežs, spīd un sarkst rīta saulē. Vēl ir vēss, bet jau jūtama dienas tveices tuvošanās. Galva reibs no smaržu pārpilnības. Tālumā dzirdama izkapts šķindoņa. Saule kāpj augstāk un augstāk. Zāle ātri izžūst. Kļūst karsts. Tuvojas negaiss.

(Pēc I.Turgeņeva.)

Atbilde: Skaists ts>c, rīts ts>c, viss ss>s, gaiss ss>s, rūgtuma g>k, pilns s>c, stāv āv>āu, mežs žs>ž, vēss ss>s, reibs b>p, izkapts z>s, ts>c, augstāk g>k, izžūst zž>ž, karsts ts>c, negaiss ss>s.

4.vingrinājums. Skaidro pozicionālās skaņu pārmaiņas aiz vārdiem, kuros tās vērojamas!

1. Paēdis neēdušu nesaprot.

2. Kad pelīte pieēdusi, tad graudiņš rūgts.

3. No miega raušus necep.

4. Labs padoms vairāk vērts nekā nauda.

5. Vārās kā biezputras katls.

6. Salts kā ledus, gards kā medus.

7. Taisns kā zirga loks.

Atbilde:

1. Paēdis neēdušu nesaprot.

2. Kad pelīte pieēdusi, tad graudiņš rūgts g>k, ts>c.

3. No miega raušus necep.

4. Labs b>p padoms vairāk vērts ts>c nekā nauda.

5. Vārās kā biezputras z>s katls.

6. Salts ts>c kā ledus, gards ds>c kā medus.

7. Taisns kā zirga loks.

5. vingrinājums. Lasi dotās mīklas, pasvītrojot tos vārdus, kuros vērojamas pozicionālās skaņu pārmaiņas! Norādi tās!

Divas māsiņas abpus kalna. (Acis.)

Mazs, mazs ezeriņš,

Visapkārt zvejnieciņi. (Aka.)

Stāvu gaisā izšāvās balts gaismas stabs. (Dūmi.)

Mazs, mazs sunītis,

Cieti, cieti ko?. (Skudra.)

Kas auž tīklus bez rokām? (Zirneklis.)

Daudzzobis nekož. (Grābeklis.)

Podiņš mežmalā bez uguns vārās. (Skudru pūznis.)

Atbilde: Divas māsiņas abpus b>p kalna. (Acis.)

Mazs, mazs zs>s ezeriņš,

Visapkārt zvejnieciņi ej>ei. (Aka.)

Stāvu gaisā izšāvās zš>š balts ts>c gaismas stabs b>p. (Dūmi.)

Mazs, mazs zs>s sunītis,

Cieti, cieti ko?. (Skudra.)

Kas auž tīklus bez rokām? (Zirneklis.)

Daudzzobis nekož. (Grābeklis.)

Podiņš mežmalā bez uguns vārās. (Skudru pūznis.)

6. vingrinājums. Visus vārdus pārveido vienskaitļa nominatīvā!

Mežam, svešam, dižam, spožam, ziedošam, tekošam, dažam, greizam, sausam, klusam, vēsam, visam, autobusam, birzij, bērzam, debesij, košam, drošam, gaišam, peldošam, stāvošam, dzelzij, mūžam, vējam.

Zirgam, logam, lokam, uzmanīgam, raibam, krītam, odam, vienam, zivij, tēvam.

Atbilde: Mežs, svešs, dižs, spožs, ziedošs, tekošs, dažs, greizs, sauss, kluss, vēss, viss, autobuss, birzs, bērzs, debess, košs, drošs, gaišs, peldošs, stāvošs, dzelzs, mūžs , vējš.

Zirgs, logs, loks, uzmanīgs, raibs, krīts, ods, viens, zivs, tēvs.

7. vingrinājums. Noraksti tekstu, liekot svītriņu vieta vajadzīgos burtus!

Kā vē-- skrien, kā mie-- a-duras.

Kas otram bedri rok, pa-- iekrīt.

Dar-- dara darītāju.

Cilvēka mū-- ir rai-- kā dzeņa vēders.

Ēd ko ē-dams, neapēd godu!

Bailī-- kā zaķis, manī-- kā kaķis.

Klu-- top lau-- , me-- un ezers.

Atbilde:

Kā vējš skrien, kā miets atduras.

Kas otram bedri rok, pats iekrīt.

Darbs dara darītāju.

Cilvēka mūžs ir raibs kā dzeņa vēders.

Ēd ko ēzdams, neapēd godu!

Bailīgs kā zaķis, manīgs kā kaķis.

Kluss top lauks , mežs un ezers.

8.vingrinājums. Izskaidro pozicionālās līdzskaņu pārmaiņas dotajos vārdos!

Šujmašīna, spožs, drošs, labsirdīgs, nav, izcelt, vērtīgs, atbalss, starpbrīdis, telts, dzejnieks, uzstiept, aizkari, nags, tāds, sirdsapziņa, sestdiena, možs, augsts, draugs, maigs, birztala.

Atbilde: Šujmašīna uj>ui, spožs žs>š, drošs šs>š, labsirdīgs b>p, g>k, nav av>au, izcelt z>s, vērtīgs g>k, atbalss t>d, ss>s, starpbrīdis p>b, telts ts>c, dzejnieks ej>ei, uzstiept z>s, aizkari z>s, nags g>k, tāds ds>c, sirdsapziņa ds>c, p>b, sestdiena st>z, možs žs>ž, augsts g>k, draugs g>k, maigs g>k, birztala z>s.

9. vingrinājums. Lasi doto tekstu un liec nepieciešamās pieturzīmes! Pasvītro vārdus, kuros notiek pozicionālās līdzskaņu pārmaiņas! Iekavās ieraksti pārbaudes formu!

Drīz mežs kļuva retāks un viņi iznāca klajumā.

Dzelzs puika skatījās un redzēja ka nabaga cilvēks smagi elsdams steidzās uz priekšu. Uzreiz viņa priekšā gadījās upe. Viņš jau meklēja seklāko vietu lai to pārbristu bet vecais izstiepa roku. Uznāca briesmīgs negaiss. Ūdens upē cēlās un drīz tapa par briesmīgu straumi kas krākdama drāzās garām.

( L. Paegle.)

Atbilde: Drīz mežs (meži) kļuva retāks un viņi iznāca klajumā.

Dzelzs (dzelzi) puika skatījās un redzēja, ka nabaga cilvēks, smagi elsdams (elsa), steidzās uz priekšu. Uzreiz viņa priekšā gadījās upe. Viņš jau meklēja seklāko vietu, lai to pārbristu, bet vecais izstiepa (iz-stiepa) roku. Uznāca briesmīgs (briesmīgi) negaiss (negaisi). Ūdens upē cēlās un drīz tapa par briesmīgu straumi, kas krākdama (krāca) drāzās garām.

( L. Paegle.)

10.vingrinājums. Izskaidro pozicionālās līdzskaņu pārmaiņas vārdos pēc dotā parauga! Paraugs: apdomāt - n/b >b/b p>b [abduomāt]

Apgāzt, apģērbt, apžēlot, apzagt, apgalvot, apdāvināt, apzīmēt, aizskriet, aizsūtīt, aizsalt, aizstāvēt, aizstāties, aizslēgt, aizsegt, aizsapņoties, uzsaukt, uzšūt, uzsviest, izsacīt, izskaidrot, izšuvums.

Atbilde: Apgāzt - n/b >b/b p>b [abgāzt], apģērbt - n/b >b/b p>b [abģērbt], apžēlot - n/b >b/b p>b [abžēluot], apzagt - n/b >b/b p>b, b/n>n/n g>k [abzakt], apgalvot - n/b >b/b p>b [abgalvuot], apdāvināt - n/b >b/b p>b [abdāvināt], apzīmēt - n/b >b/b p>b [abzīmēt], aizskriet - b/n>n/n z>s [aisskriet], aizsūtīt - b/n>n/n z>s [aissūtīt], aizsalt - b/n>n/n z>s [aissalt], aizstāvēt - b/n>n/n z>s [aisstāvēt], aizstāties - b/n>n/n z>s [aisstāties], aizslēgt - b/n>n/n z>s, g>k [aisslēkt], aizsegt - b/n>n/n z>s, g>k [aissekt], aizsapņoties - b/n>n/n z>s [aissapņuoties], uzsaukt - b/n>n/n z>s [ussaukt], uzšūt - b/n>n/n z>š [uššūt, uzsviest - b/n>n/n z>s [ussviest], izsacīt - b/n>n/n z>s [issacīt], izskaidrot - b/n>n/n z>s [isskaidruot], izšuvums - b/n>n/n z>ž[izžuvums].

11. vingrinājums. Nosaki, kādas ir pozicionālās skaņu pārmaiņas šajos vārdos!

maiss - ss>s, zobs -

svešs - gads -

dārzs - kāts -

vecs -

vaigs -

tumšs -

Atbilde: maiss- ss>s, zobs – b>p,

svešs - šs>s, gads - ds>c,

dārzs - zs>s, kāts – ts>c.

vecs - s>c,

vaigs – g>k,

tumšs- šs>š,

12. vingrinājums. Svītriņu vietā raksti vajadzīgo līdzskani!

p vai b ? k vai g ? s vai z ? z vai ž ?

la-s zir-s bēr-s gai-s

lo-s sma-s sau-s tum-s

ro-s ma-s ma-s me-s

rai-s lī-s bie-s sve-s

slī-s svai-s mai-s spo-s

Atbilde:

p vai b ? k vai g ? s vai z ? zvai ž ?

labs zirgs bērzs gaišs

lops smags sauss tumšs

robs maks mazs mežs

raibs līks biezs svešs

slīps svaigs maiss spožs

13.vingrinājums. Lasi tekstu, liekot nepieciešamās pieturzīmes! Svītriņu vietā liec vajadzīgos burtus! Iekavās aiz attiecīgā vārda ieraksti pārbaudes formu!

No leišmales siliem uz Daugavu soļoja pavasaris rītausmu pār plecu ne-dams. Slaucējas kūts soli sā-damas pagalmā noraisīja lakatus. Klusēdamas zemajās durvīs pielie-damās viņas ieslīdēja kūtī. Sīkas urdziņas met lokus no vienas malas uz otru un dubļus aizne-damas atsedz grantēto pagalma pamatu. Līksmi sasau-damies ūdeņi steidzas pretim lielajām upēm.

( Pēc S. Vieses.)

Atbilde: No leišmales siliem uz Daugavu soļoja pavasaris, rītausmu pār plecu nesdams (nesa). Slaucējas, kūts soli sākdamas (sāka), pagalmā noraisīja lakatus. Klusēdamas, zemajās durvīs pieliekdamās (pieliecās), viņas ieslīdēja kūtī. Sīkas urdziņas met lokus no vienas malas uz otru un, dubļus aiznesdamas (aiznesa), atsedz grantēto pagalma pamatu. Līksmi sasaukdamies (sasaucās), ūdeņi steidzas pretim lielajām upēm.

( Pēc S. Vieses.)

14. vingrinājums. Svītriņu vietā ieraksti vajadzīgos burtus! Aiz katra vārda iekavās norādi pārbaudes formu! Pasvītro vārdus, kuros notikušas pozicionālās skaņu pārmaiņas!

Glā-t, kā-dams, tir-t, klu-dams, glā-dams, ur-t, kā-t, svil-dams, dru-t, kam-dams, ģēr-t, trū-dams, vār-t, mir-dams, plau-t, sar-dams, plau-dams, dū-t, sprā-dams, stin-t, sprā-t, nī-dams, tvī-t, grie-t, izgai-dams, lau-t, ne-dams, brā-ties, ku-dams, gā-ties, dzē-dams, lau-dams, plē-t, el-dams, drā-t.

Atbilde: Glābt (glāba), kāsdams (kāsa), tirpt (tirpa), klupdams (klupa), glābdams (glāba), urbt (urba), kāpt (kāpa), svilpdams (svilpa), drupt (drupa), kampdams (kampa), ģērbt (ģērba), trūkdams (trūka), vārgt (vārga), mirkdams (mirka), plaukt (plauka), sarkdams (sarka), plaukdams (plauka), dūkt (dūca), sprāgdams (sprāga), stingt (stinga), sprāgt (sprāga), nīzdams (nīda), tvīkt (tvīka), griezt (grieza), izgaisdams (izgaisa), lauzt (lauza), nesdams (nesa), brāzties (brāzās), kusdams (kusa), gāzties (gāzās), dzēsdams (dzēsa), lauzdams (lauza), plēst (plēsa), elsdams (elsa), drāzt (drāza).

15. vingrinājums. Tekstā atrod vārdus, kuros vērojamas pozicionālās skaņu pārmaiņas! Tos izraksti, skaidrojot šīs pārmaiņas!

Ciema kukulis gards.

Bailīgs kā zaķis, manīgs kā kaķis.

Kas jauns sliņķis, tas vecs zaglis.

Labs tikums spīd vairāk nekā zelts.

Mazs, mazs vīriņš, ass, ass cirvītis.

Man pazuda cimds.

Tālumā redzams zaļš mežs.

Atbilde: gards ds>c, bailīgs g>k, manīgs g>k, jauns s>c, vecs s>c, labs b>p, zelts ts>c, mazs zs>s, ass ss>s, cimds ds>c, mežs žs>š, ts>c, sauss ss>s

16. vingrinājums. Svītriņu vietā ievieto vajadzīgos līdzskaņu burtus! Izraksti vārdus, kuros ir pozicionālās līdzskaņu pārmaiņas, analizē tās!

Pievakarē saule gatavojās doties pie miera.

Vēl tikai bija jāpasaka la-vakars mīļotajai meitai Zemei, bija jāai-sūta gaisa skūpsts ma-dēlam Mēnesim.

Tad viņa varēs ai-vilkt logam tumšos nak-- ai-karus un a-dusēties līdz rītam.

Pēkšņi no Zemes a-dalījās kā-s tum-- ķermenis, ai-skrēja debe-- telpā un sāka riņķot ap Zemi tāpat kā Mēne--.

Saule nei-pratnē a-brīnoja planētas jauno radinieku.

"Cik nea-domī-s un steidzī-s ir šis mazulis! "brīnījās planētas.

Atbilde: Pievakarē saule gatavojās doties pie miera.

Vēl tikai bija jāpasaka labvakars mīļotajai meitai Zemei, bija jāaizsūta gaisa skūpsts mazdēlam Mēnesim.

Tad viņa varēs aizvilkt logam tumšos nakts aizkarus un atdusēties līdz rītam.

Pēkšņi no Zemes atdalījās kāds tumšs ķermenis, aizskrēja debess telpā un sāka riņķot ap Zemi tāpat kā Mēness.

Saule neizpratnē apbrīnoja planētas jauno radinieku.

"Cik neapdomīgs un steidzīgs ir šis mazulis! "brīnījās planētas.

jāaizsūta z>s, skūpsts ts>c, nakts ts>c, aizkarus z>s, atdusēties t>d, atdalījās t>d, kāds ds>c, tumšs šs>š, aizskrēja z>s, debess ss>s, Mēness ss>s, neizpratnē z>s, apbrīnoja p>b, neapdomīgs p>b, g>k, steidzīgs g>k.

17. vingrinājums. Svītriņu vietā ievieto vajadzīgos līdzskaņu burtus! Pasvītrojot norādi, kuros vārdos ir pozicionālās līdzskaņu pārmaiņas!

Makšķernieki a-griezās nometnē, kad i-skanēja celšanās signāls.

Juris i-skrēja no tel-- un a-sveica Leonu ar skaļu saucienu: "Vai daudz noķēri, zvejniek? "

,,Var i-tikt," Leons a-bildēja un ai-steidzās ar spaini, kurā vizēja lielas, skaistas zivis.

Jura seja i-stiepās gara, viņš kļuva dusmī-s un tad i-grūda: ,,Kāpēc mani neu-cēlāt? "

,,Juri, tevi atmodināt no rīta ir nei-pildāms u-devums," iesmējās Aigars.

,,Jurim mie-s saldāks par visu citu," zēni turpināja i-smiet biedru.

Zēns ai-skarts a-griezās un ai-steidzās pa ceļu, kas ieveda i-cirtumā.

Me-- viņam palīdzēja a-gūt savaldību un mieru.

Mežs viņam palīdzēja atgūt savaldību un mieru.

18.vingrinājums. No teksta izraksti vārdus, kuros ir pozicionālās skaņu pārmaiņas! Skaidro tās! (Divreiz vienu un to pašu vārdu neraksti!)

1. Latvija! Tavs vārds ir dārgs ir spožs un dārgs kā zelts. Visi mūsu darbi lai ir kā zelts. Lai tie ir nesavtīgi un kļūst tev par dārgu rotu.

(J.Jaunsudrabiņš.)

2. Pāri mūžiem nu mirdz

Rīga - Latvijas sirds!

(A. Brigadere.)

3. Dziesma te svinīgi šalc,

Un tāds kā svētums te visapkārt stīdz.

Un zieds ir tik balts,

Ka pavisam bail nest līdz.

(I.Ziedonis.)

4. Auga rudzi kā siena, kā mūris,

Mūsu Latvija - rudzu krasts,

Brida zemgaļi, brida kūri

Rudzu putenī sudrabu rast.

(V.Ļūdēns.)

5. Lai latvju ozols, zaļš kas mūžam lapos,

šai rudens vētrā pēdējā stāv drošs.

Jo tie, kas apgūlušies tūkstots kapos

Līdz ceļas mums kā karapulks kāds spožs.

(J. Sudrabkalns.)

6. Tā - tava zeme, tava valsts,

Ko pats tu guvi cīņā garā.

Tu vienīgais tās sargs un balsts;

Tās liktenis guļ tavā varā.

(V.Plūdonis.)

7. Mans zelts ir mana tauta,

Mans gods ir viņas gods!

(R.Blaumanis.)

Atbilde: Tavs av>au, vārds ds>c, dārgs g>k, zelts ts>c, nesavtīgi av>au, sirds ds>c, tāds ds>c, zieds ds>c, balts ts>c, krasts ts>c, drošs šs>š, tūkstots ts>c, kāds ds>c, spožs žs>š, valsts ts>c, pats ts>c, sargs g>k, balsts ts>c, gods ds>c.

19. vingrinājums. Liec vajadzīgās pieturzīmes! Ieraksti vārdos trūkstošos burtus! Izskaidro pozicionālās pārmaiņas aiz vārdiem, kuros tās ir vērojamas!

Agrajās jaunības dienās kā-- puisis sastapa vi-daiļāko meiteni

Viņa smējās un smiekli kā gaišas lāses sakrita piekrastes ievājā

La-sirdīgais puisis stāstīja meitenei par kokiem un putniem kas a-dzīvoja šos mežus

Vai ta-s tēvs nebija me-sar-s meitene u-traukti vaicāja

Nē nē mans tēvs bija lielisks skroderis puisis a-bildēja

Viņš zināja ka a-ģēr-s ceļ vīru godā Tēvs bija taisnī-s un godī-s vīrs Viņš šuva tikai godīgiem ļaudīm u-svēra jauneklis

Tad jau ta-s tēvs bija varen gudru ļaužu ja tūliņ pazina kurš goda vīrs i-brīnījusies sacīja meitene.

Jā viņš prata cilvēkus izmērīt tikpat kārtīgi kā vadmalas un linu baķus vēl tagad mums mājās pie mūrīša pieslieta stāv tēva olek-s ģimenes svētums paaudžu mantojums klu-- un domī-s turpināja puisis.

Atbilde:

Agrajās jaunības dienās kāds (ds>c) puisis sastapa visdaiļāko meiteni.

Viņa smējās, un smiekli kā gaišas lāses sakrita piekrastes ievājā.

Labsirdīgais (b>p) puisis stāstīja meitenei par kokiem un putniem, kas apdzīvoja (p>b) šos mežus.

,,Vai tavs (av>au) tēvs (ēv>ēu) nebija mežsargs (ž>š, g>k)?" meitene uztraukti (z>s) vaicāja.

,,Nē, nē, mans tēvs (ēv>ēu) bija lielisks skroderis," puisis atbildēja (t>d).

Viņš zināja, ka apģērbs (p>b, b>p) ceļ vīru godā. ,,Tēvs bija taisnīgs (g>k) un godīgs (g>k) vīrs. Viņš šuva tikai godīgiem ļaudīm," uzsvēra (z>s) jauneklis.

,,Tad jau tavs (av>au) tēvs bija varen gudru ļaužu, ja tūliņ pazina, kurš goda vīrs," izbrīnījusies sacīja meitene.

,,Jā, viņš prata cilvēkus izmērīt tikpat kārtīgi kā vadmalas un linu baķus, vēl tagad mums mājās pie mūrīša pieslieta stāv tēva olekts (ts>c) - ģimenes svētums, paaudžu mantojums," kluss (ss>s) un domīgs (g>k) turpināja puisis.

20. vingrinājums. Izlasiet vārdus un skaidrojiet, kur šajos vārdos sastopams līdzskaņu pagarinājums! (Skaidrojumu veiciet pēc parauga!)

Paraugs: akka vai ak:a; lappa vai lap:a.

Ķepa, rati, gripa, ripa, suka, zaķis, muša, ķipars, reti, aši, kapi.

Atbilde: Ķepa – ķeppa vai ķep:a; rati – ratti vai rat:i; gripa – grippa vai grip:a; ripa – rippa vai rip:a; suka – sukka vai suk:a; zaķis – zaķķis vai zaķ:is; muša – mušša vai muš:a; ķipars – ķippars vai ķip:ars; reti – retti vai ret:i; aši, kapi – kappi vai kap:i.

21. vingrinājums. Pasvītrotajos vārdos analizē skaņas! Analizējot skaņas, nosaki:

a) īsos patskaņus;

b) garos patskaņus;

c) divskaņus;

d) skaneņus;

e) balsīgos un nebalsīgos troksneņus;

f) pozicionālās skaņu pārmaiņas.

Atrod vārdus, kuru izrunā notiek pozicionālās līdzskaņu pārmaiņas, izskaidro tās! Uzraksti pārbaudes formu!

No visiem ziediem vislaipnākais man vienmēr licies rimtīgi mazais, bet spēcīgi smaržīgais liepu zieds. Un no visām laipām visjaukākā - liepu lapu laipa, ko novij cilvēka laipnība. Pats vārds ,,laipnība" ar liego , glāsmaino ,,l" skaņu atgādina gludi glaudīgo liepu lapu. Tā ir tilts, kas ved no cilvēka sirds uz cilvēka sirdi.

(Z. Mauriņa.)

Atbilde.

vislaipnākais – a) i ;

b) ā ;

c) ai, ai ;

d) l, n;

e) balsīgie troksneņi – v ; nebalsīgie troksneņi – s, p, k, s, s;

f) pozicionālo pārmaiņu nav.

spēcīgi – a) i ;

b) ē, ī ;

c) divskaņu nav ;

d) skaneņu nav;

e) balsīgie troksneņi – g ; nebalsīgie troksneņi – s, p, c ;

f) pozicionālo pārmaiņu nav.

cilvēka – a) i, a ;

b) ē ;

c) divskaņu nav ;

d) l ;

e) balsīgie troksneņi – v ; nebalsīgie troksneņi – c, k ;

f) pozicionālo pārmaiņu nav.

sirds - a) i ;

b) garo patskaņu nav ;

c) divskaņu nav ;

d) r ;

e) balsīgie troksneņi – d ; nebalsīgie troksneņi – s, s ;

f) ds>c.

Pats ts>c, vārds ds>c, atgādina t>d, tilts ts>c.

22. vingrinājums. Nosaki pozicionālās pārmaiņas izceltajos vārdos! Raksti iekavās aiz izceltā vārda!

Nakts (…) bija auksta. Gaiss (…) svaigs (…), smaržīgs (…). Augstu (…) debesīs slīd mirdzošs (…) mēness (…).

Kailiem kokiem ir īpašs (…) skaistums. Viss (…) noteikts (…), ass (…), mierīgas, izturīgas (…) rūdījuma krāsas. Eglīšu dārzs (…) labi aug. Spīd balts (…) purva bērzs (…).

Melna avota upīte izplūst (…) starp koku saknēm. Vasarās gar upīti sakuplo augsts (…), biezs (…), ēnains vīgriežu mežs (…).

( Pēc A. Caunes.)

Atbilde: Nakts (ts>c) bija auksta. Gaiss (ss>s) svaigs (g>k), smaržīgs (g>k). Augstu (g>k) debesīs slīd mirdzošs (šs>š) mēness (ss>s).

Kailiem kokiem ir īpašs (šs>š) skaistums. Viss (ss>s) noteikts (ts>c), ass (ss>s), mierīgas, izturīgas (z>s) rūdījuma krāsas. Eglīšu dārzs (zs>s) labi aug. Spīd balts (ts>c) purva bērzs (zs>s).

Melna avota upīte izplūst (z>s) starp koku saknēm. Vasarās gar upīti sakuplo augsts (g>k, ts>c), biezs (zs>s), ēnains vīgriežu mežs (žs>š).

( Pēc A. Caunes.)

23. vingrinājums. Uzmanīgi lasi doto tekstu un liec svītriņu vietā vajadzīgos līdzskaņu burtus!

U-krita snie-s.

Nodrebēja bēr-s un pat lepnā priede.

U-sitis melnā mēteļa apkakli, dzenis savā la-sirdībā rausās au-šup priedē pavaicāt, kādēļ tā dreb.

Vē-š bija i-kropļojis tās i-skatu – nolauzis vienu zaru. Vā-s sāpēja tā, ka sāpes a-balsojās arī lepnā koka sirdī.

Dzenis i-stiepa savu garo knābi un klusi pieklauvēja. Viņš ilgi runāja ar priedi. Dzenis bija tik saudzī-s, mierī-s un draudzī-s, ka pat ziemas aukstumā priedei brūce sadzija.

Koks atkal lepni i-slēja galotni. Bet dzenis brida tālāk pa ai-snigušajām meža takām.

( Pēc S. Kaldupes.)

Atbilde: Uzkrita sniegs.

Nodrebēja bērzs un pat lepnā priede.

Uzsitis melnā mēteļa apkakli, dzenis savā labsirdībā rausās augšup priedē pavaicāt, kādēļ tā dreb.

Vējš bija izkropļojis tās izskatu – nolauzis vienu zaru. Vāts sāpēja tā, ka sāpes atbalsojās arī lepnā koka sirdī.

Dzenis izstiepa savu garo knābi un klusi pieklauvēja. Viņš ilgi runāja ar priedi. Dzenis bija tik saudzīgs, mierīgs un draudzīgs, ka pat ziemas aukstumā priedei brūce sadzija.

Koks atkal lepni izslēja galotni. Bet dzenis brida tālāk pa aizsnigušajām meža takām.

( Pēc S. Kaldupes.)

24. vingrinājums. Lasi uzmanīgi doto tekstu! Izcel tos vārdus, kuros vērojamas pozicionālās skaņu pārmaiņas!

Aplam lielmanīgs auga māmuļai viens vienīgs dēls. Ne rīts viņam lika rasā brist, ne vakars miglā saldēties. Tik pa pašu pusdienas laiku puika atgūlās sētas mauriņā.

Tad iegribējās luteklim ceļu ceļus izstaigāt, palūkoties, kāds izskatās svešs ciems un mežs. Viņš prasīja mātei: ,,Vai man ir savs svētku apģērbs? Vai tam zelts viz pogās, lai varu ļaudīm acis apžilbināt?"

Nu tēvam bija jāatrod izveicīgs kalējs, kas var mātes zelta saktu pārkalt deviņās zelta pogās.

Vēl bija vajadzīga cepure varavīksnes krāsās, lai katrs dēlu redz jau no tālienes un protas laikus labdienu padot.

Kur tāds brīnums atrodams?

Stāv tēvs bez padoma kā tukšs salmu kūlis.

Kā iztapt luteklim?

( Pēc S. Kaldupes.)

Atbilde: Aplam lielmanīgs auga māmuļai viens vienīgs dēls. Ne rīts viņam lika rasā brist, ne vakars miglā saldēties. Tik pa pašu pusdienas laiku puika atgūlās sētas mauriņā.

Tad iegribējās luteklim ceļu ceļus izstaigāt, palūkoties, kāds izskatās svešs ciems un mežs. Viņš prasīja mātei: ,,Vai man ir savs svētku apģērbs? Vai tam zelts viz pogās, lai varu ļaudīm acis apžilbināt?"

Nu tēvam bija jāatrod izveicīgs kalējs, kas var mātes zelta saktu pārkalt deviņās zelta pogās.

Vēl bija vajadzīga cepure varavīksnes krāsās, lai katrs dēlu redz jau no tālienes un protas laikus labdienu padot.

Kur tāds brīnums atrodams?

Stāv tēvs bez padoma kā tukšs salmu kūlis.

Kā iztapt luteklim?

( Pēc S. Kaldupes.)

Atbilde: Mežs daudz cieš no vētrām, kas reizēm izposta lielas platības. Koku mūžs tādēļ ir ļoti dažāds. Lai cilvēku zaļais draugs tiktu aizsargāts no iznīcības, zinātnieki izstrādā un mežkopji ievieš jaunu galveno koku atlases metodi.

Katrs vērtīgs koks ir mežziņu uzskaitē. Par šiem kokiem atbildīgs ir ikviens mežsargs.

Grūts darbs ir nolūzušo koku aizstāšana ar jaunaudzēm. Jauno kociņu stādīšanā var palīdzēt ikviens, kurš no sirds mīl mežu.

Vēsturiskās skaņu pārmaiņas ir valodas attīstības gaitā veidojušās fonētiskas parādības: lietvārdu, darbības vārdu formās un dažādos atvasinājumos sākotnējās skaņas vietā stājusies cita skaņa. Šādas pārmaiņas radušās senākos valodas attīstības posmos.

Vēsturiskās skaņu pārmaiņas ir divējādas:

4. 2. 1. VĒSTURISKĀ PATSKAŅU MIJA

Tālā senatnē (indoeiropiešu pamatvalodā) ir pastāvējuši zināmi skaņu likumi, kuru iedarbība ir noteikusi kā pašas patskaņu maiņas, tā arī nospraudusi stingras robežas, ar kādiem citiem patskaņiem vai divskaņiem zināmais patskanis var mainīties.

Tie fonētiskie likumi, kas nosacīja šo patskaņu miju, laika gaitā ir zuduši, bet no kādas vienas saknes atvasināto vārdu vai arī formu tipos ir nostiprinājušies noteikti patskaņi vai divskaņi, kas vēl tagad norāda uz kādreizējo patskaņu miju.

Šī patskaņu mija, kas tagad ir sastopama no vienas saknes atvasinātajos vārdos, nav atkarīga no mūsdienu valodas fonētiskajiem likumiem.

Izšķir trīs patskaņu mijas rindas.

1. Patskanis i, ī (ij) var mīties ar ie, ei, (ej, ēj) un ai.

2. Šaurais un platais e mijas ar šauro vai plato ē, ar a, ā un divskani o, bet, ja aiz saknes tieši seko r, l, m, n, - arī ar i.

3. Patskanis u mijas ar ū (uv) un au (āv).

Vingrinājumi:

1.vingrinājums. Pasvītro tekstā vārdus, kuros vērojamas patskaņu pārmaiņas! Iekavās aiz šī vārda uzraksti piemēru, kurā šī pārmaiņa būtu vērojama!

1. Topiet jūs Latvijai

Pamats un spēks!

( K. Jēkabsons.)

2. Ne savu likteni dzīvoju,

Bet tautai, lai tā dod spriedumu!

( Rainis.)

3. Mazs avots kalnā ceļas

Un saulei pretī smaida.

( K. Barons.)

4. Man ir viens vārds no mūžības:

Teic: gaisma tiks tomēr pie uzvaras.

( Rainis.)

5. Tā ir atjauta, kura tev dota tumsā redzošam, klusēdamam.

Kad nejūt zem kājām pamatu, bet atrod to, iznākot gaismā.

Tad gavilēt vari, kaut aizsmoc.

( M. Misiņa.)

6. Protošam, mākošam

Tam turēt tēva zemi.

Neprašam, nemākuļam

Otra durvis virināt.

( Latv. t. dz.)

Atbilde:

1. Topiet (tapt) jūs Latvijai

Pamats (mest) un spēks!

( K. Jēkabsons.)

2. Ne savu likteni dzīvoju,

Bet tautai, lai tā dod (devu) spriedumu!

( Rainis.)

3. Mazs avots kalnā ceļas

Un saulei pretī smaida (smiet).

( K. Barons.)

4. Man ir viens vārds no mūžības:

Teic: gaisma tiks (tiek) tomēr pie uzvaras.

( Rainis.)

5. Tā ir atjauta, kura tev dota (devu) tumsā redzošam, klusēdamam.

Kad nejūt zem kājām pamatu, bet atrod (atrast) to, iznākot gaismā.

Tad gavilēt vari, kaut aizsmoc (aizsmakt).

( M. Misiņa.)

6. Protošam (prast), mākošam

Tam turēt tēva zemi.

Neprašam, nemākuļam

Otra durvis virināt (vērt).

( Latv. t. dz.)

2.vingrinājums. Blakus vārdiem uzraksti īstenības isteiksmes tagadnes 3. personas formu! Pasvītro vārda sakni! Izraksti mijas locekļus!

Paraugs: lakt – lok, a – o; . . .

Cirpt, krist, brukt, plakt, mukt, lipt, tapt, patikt, zust, rast, šļukt, drupt.

Atbilde: Cirpt – cērp, i -ē, krist – krīt, i - ī, brukt – brūk, u - ū, plakt – plok, a - o, mukt – mūk, u - ū, lipt – līp, i - ī, tapt – top, a - o, patikt – plok, a - o, zust – zūd, u - ū, rast – rod, a - o, šļukt – šļūk, u - ū, drupt – drūp, u – ū..

3. vingrinājums. Izlasi tekstu un pasvītro tos vārdus, kuros iespējama un vērojama patskaņu mija!

1. Zaļa zālīte uzdīgst agri pavasarī, vēstot par tā atnākšanu.

2. Smagais slogs noslēdza manu sirdi, jūtas to vairs neaizsniedza un neatrada.

3. Līst lietus, tas sāk mani biedēt un bailes mani nomāc aizvien vairāk un vairāk.

4. Smaidīt un smieties neprot katrs, jo ne jau katrs prot radīt tādu atmosfēru, kurā smaids top.

5. Es miegā ieaijāju savu dēlēnu, bet, midzinot viņu, miegs guva virsroku arī pār mani.

6. Malkas šķilas tika šķeltas veikli un ātri.

7. Dziļajā jūras dzelmē mīt nezināmi spēki, ko cilvēks ir centies apgūt.

8. Es noglaudīju sava tēva gludi noglaustos matus, kuros ievijušies sirmi pavedieni.

9. Rāmais ezera ūdens remdē manas skumjas un ilgas.

10. Es plati atplētu savas rokas, lai spētu noķert maiga vēja pūsmu.

Atbilde:

1. Zaļa zālīte uzdīgst agri pavasarī, vēstot par tā atnākšanu.

2. Smagais slogs noslēdza manu sirdi, jūtas to vairs neaizsniedza un neatrada.

3. Līst lietus, tas sāk mani biedēt un bailes mani nomāc aizvien vairāk un vairāk.

4. Smaidīt un smieties neprot katrs, jo ne jau katrs prot radīt tādu atmosfēru, kurā smaids top.

5. Es miegā ieaijāju savu dēlēnu, bet, midzinot viņu, miegs guva virsroku arī pār mani.

6. Malkas šķilas tika šķeltas veikli un ātri.

7. Dziļajā jūras dzelmē mīt nezināmi spēki, ko cilvēks ir centies apgūt.

8. Es noglaudīju sava tēva gludi noglaustos matus, kuros ievijušies sirmi pavedieni.

9. Rāmais ezera ūdens remdē manas skumjas un ilgas.

10. Es plati atplētu savas rokas, lai spētu noķert maiga vēja pūsmu.

4. vingrinājums. Sakārto dotos vārdus pareizi, ievērojot patskaņu mijas rindas! Darbu veic pēc parauga! Paraugs: žūt - žuva - žaut.

Pludināt, just, kust, plūst, jaust, slēgt, kausēt, ņemt, slogs, noma, ņēmu, mest, liet, smīdināt, mētāt, lietus, smieties, līt, lieku, šķilas, šķelt, likt.

Atbilde: Pludināt – plūst, just – jaust, kust – kausēt, ņemt – ņēmu - noma, mest – mētāt, šķelt – šķilas, likt – lieku, līt – liet – lietus, slēgt – slogs, smīdināt – smieties.

Ir divējādas vēsturiskās līdzskaņu mijas:

vēsturiskā līdzskaņu mija;

vēsturiskais līdzskaņa zudums.

Vēsturiskā līdzskaņu mija var būt trejāda:

1) līdzskaņu mija j ietekmē;

2) līdzskaņu mija patskaņu i, ī, e, ē un divskaņa ie priekšā;

3) līdzskaņu t un d mija līdzskaņu t un d priekšā.

Visplašākā vēsturiskā līdzskaņu mija saistīta ar līdzskaņa j ietekmi.

1. Līdzskaņi b, p, m, v nepārveidojas j priekšā, bet pievieno sev j tieši:

p - pj : ziepes - ziepju

b - bj : urbis - urbja

m - mj : zeme - zemju

v - vj : kareivis - kareivja.

2. Mijas ietekmē saknes beigu līdzskanis pārveidojas, un divu līdzskaņu vietā rodas viens līdzskanis:

t ( j ) - š : zutis - zuša, bite - bišu

s ( j ) - š : lasis - laša, puse - pušu

d ( j ) - ž : briedis - brieža, priede - priežu

z ( j ) - ž : vēzis - vēža, roze - rožu

n ( j ) - ņ : zirnis - zirņa, sēne - sēņu

l ( j ) - ļ : sīlis - sīļa, sile - siļu

c ( j ) - č : lācis - lāča, pūce - pūču

dz ( j ) - dž : dadzis - dadža, redze - redžu

k ( j ) - c : liekt - liecu, saukt - saucu

g ( j ) - dz : lūgt - lūdzu, kliegt - kliedzu

r ( j ) - r : teteris - tetera

Šīs mijas gadījumi ir sastopami

II deklinācijas lietvārdu vienskaitļa ģenitīvā un visos daudzskaitļa locījumos, piemēram, zutis - zuša;

V un VI deklinācijas lietvārdu daudzskaitļa ģenitīvā, piemēram, sirds - siržu, lode - ložu;

daļai I konjugācijas darbības v. īstenības izteiksmes vienkāršās tagadnes un no tagadnes celma veidotajās formās, piemēram, saukt - saucu, ciest - ciešu;

dažiem III konjugācijas darbības vārdiem īstenības izteiksmes vienkāršajā tagadnē, piemēram, gulēt - guļu, sēdēt - sēžu.

Līdzskaņa j ietekmē var notikt arī līdzskaņu grupu mija:

sl - šļ : kāpslis - kāpšļa

zl - žļ : zizlis - zižļa

ln - ļņ : cilnis - ciļņa

sn - šn : atkusnis - atkušņa

zn - žņ : zvaigzne - zvaigžņu

st - kš: pāksts - pākšu

Līdzskaņa j noteiktā mija nenotiek

dažos II deklinācijas lietvārdos, piemēram, kaķis - kaķa, akmens - akmens, ūdens - ūdens, Sluckis - Slucka, viesis - viesa, Atis - Ata, Uldis - Ulda, Valdis - Valda;

dažos V deklinācijas lietvārdos, piemēram, aste - astu, kaste - kastu, pase - pasu;

mijas nav arī vairākos VI deklinācijas lietvārdos: acs - acu, auss - ausu, zoss - zosu, Cēsis - Cēsu, vēstis - vēstu;

I konjugācijas darbības vārdiem pavēles izteiksmes daudzskaitļa 2. personā, tāpēc līdzskanis daudzskaitļa 2. personā pavēles izteiksmē vienmēr ir tāds pats kā vienskaitļa 2. personā, piemēram,

tu glāb - jūs glābiet,

tu lem - jūs lemiet.

Vingrinājumi:

1. vingrinājums. Veido teikumus, kuros minētie darbības vārdi būtu pavēles izteiksmes daudzskaitļa 2. personas formā!

Apģērbties, celt, centies, griezt, posties, smelt, spraust, sviest, tērpties, vērsties.

Atbilde: jūs – apģērbieties, celiet, centieties, grieziet, posieties, smeliet, spraudiet, sviediet, tērpieties, vērsieties

2. Veido no darbības vārdiem īstenības izteiksmes tagadnes un pagātnes daudzskaitļa 2.personas formas un pavēles izteiksmes daudzskaitļa 2.personas formu! Nosaki skaņu pārmaiņas!

Paraugs: berzt, - beržat - berzāt -berziet (z-ž).

Ciest, drāzt, dzēst, glaust, grābt, kalt, kopt, jozt, lemt, pārvērst, paust, spriest, urbt, vērpt.

Atbilde: Ciest – ciešat – cietāt – cietiet (t – š), drāzt – drāžat – drāzāt – drāziet (z – ž), dzēst – dzēšat – dzēsāt – dzēsiet (s – š), glaust – glaužat – glaudāt – glaudiet (d – ž), grābt – grābjat – grābāt – grābiet (b – bj), kalt – kaļat – kalāt – kaliet (l – ļ), kopt – kopjat – kopāt – kopiet (p – pj), jozt – jožat – jozāt – joziet (z – ž), lemt – lemjat – lemāt – lemiet (m – mj), pārvērst – pārvēršat – pārvērtāt – pārvērtiet (t – š), paust – paužat – paudāt – paudiet (d – ž), spriest – spriežat – spriedāt – spriediet (d – ž), urbt – urbjat – urbāt – urbiet (b – bj), vērpt – vērpjat – vērpāt – vērpiet (p – pj).

3. vingrinājums. Uzrādi tekstā vārdus, kuros vērojama līdzskaņa j noteiktā mija! Pasvītrotajiem vārdiem nosaki morfoloģisko sastāvu!

1. Aizsteidzas gads pēc gada, un pieaug mūsu valsts, mūsu Latvijas varenība.

2. Daudzu upju ūdeņi ir mainījuši savu tecēšanas virzienu, neauglīgi tuksneši pārvērtušies auglīgos dārzos, vareni gaisa kuģi traucas visumā.

3. To visu ir radījis cilvēka prāts.

4. Jūras darbs ir stipru ļaužu daļa: pati spītīga un nepadevīga, tā necieš gļēvuļus, bet spītīgajiem dāvā savus dārgumus.

(D.Zigmonte.)

Atbilde: Vārdi, kuros vērojama līdzskaņa j noteiktā mija:

aizsteidzas, upju, ūdeņi, tuksneši, ļaužu, necieš, gļēvuļus.

Vārdu sastāva noteikšana:

aiz-steidz-as, upj-u, tec-ē-šan-as, pār-vērt-uš-ies, augl-īg-os, vis-um-ā, rad-īj-is, spīt-īg-a, ne-pa-dev-īg-a, spīt-īg-ajiem, dārg-um-us.

4. vingrinājums. Darbības vārdus pārveido formās, kas parādītas paraugā! Vēro, kurās vārdu formās notiek līdzskaņa j noteiktā mija?

Paraugs: celt - ceļat, celiet! lai ceļ! jāceļ, ceļot, ceļams.

1. Art, bērt, durt, vērt, svērt, ķert, spert, pērt, darīt, irt.

2. Glābt, ģērbt, strēbt, lemt, stumt, kopt, stiept, tērpt.

Atbilde: 1. Art – arat, ariet! lai ar! jāar, arot, arams; bērt – berat, beriet! lai ber! jāber, berot, berams; durt – durat, duriet! lai dur! jādur, durot, durams; vērt – verat, veriet! lai ver! jāver, verot, verams; svērt – sverat, sveriet! lai sver! jāsver, sverot, sverams; ķert – ķerat, ķeriet! lai ķer! jāķer, ķerot, ķerams; spert – sperat, speriet! lai sper! jāsper, sperot, sperams; pērt – perat, periet! lai per! jāper, perot, perams; darīt – darāt, dariet! lai dara! jādara, darot, darāms; irt – irat, iriet! lai ir! jāir, irot, irams.

2.Glābt – glābjat, glābiet! lai glābj! jāglābj, glābjot, glābjams; ģērbt – ģērbjat, ģērbiet! lai ģērbj! jāģērbj, ģērbjot, ģērbjams; strēbt – strebjat, strebiet! lai strebj! jāstrebj, strebjot, strebjams; lemt – lemjat, lemiet! lai lemj! jālemj, lemjot, lemjams; stumt – stumjat, stumiet! lai stumj! jāstumj, stumjot, stumjams; kopt – kopjat, kopiet! lai kopj! jākopj, kopjot, kopjams; stiept – stiepjat, stiepiet! lai stiepj! jāstiepj, stiepjot, stiepjams; tērpt – tērpjat, tērpiet! lai tērpj! jātērpj, tērpjot, tērpjams.

5. vingrinājums. Uzraksti minētos vārdus tā, lai saknē rastos līdzskaņa j noteiktā mija! Pasvītro līdzskaņus, kuri mijas! Nosaki lietvārdu deklināciju!

Bite, vadzis, atzīme, zirnis, vērsis, lūsis, sliede, dobe, kurpe, klints, zivs, vilnis, atbilde, cirvis, sirds, milzis, priede, telts.

Atbilde: Bite – bišu, V dekl, vadzis – vadža, II dekl., atzīme – atzīmju, V dekl., zirnis – zirņa, II dekl., vērsis – vērša, II dekl., lūsis – lūša, II dekl., sliede – sliežu, V dekl., dobe – dobju, V dekl., kurpe – kurpju, V dekl., klints – klinšu, VI dekl., zivs – zivju, VI dekl., vilnis – viļņa, II dekl., atbilde – atbilžu, V dekl., cirvis – cirvja, II dekl., sirds – siržu, VI dekl., milzis – milža, II dekl., priede – priežu, V dekl., telts – telšu, VI dekl.

6. vingrinājums. Uzraksti visus darbības vārdus tādā formā, lai rastos līdzskaņa j noteiktā mija! Nosaki darbības vārdu konjugāciju!

Noģērbt, dūkt, izurbt, aizbraukt, sēdēt, aust, spriest, gulēt, berzt.

Atbilde: Noģērbt – noģērbju, I konj., dūkt – dūcu, I konj., izurbt – izurbju, I konj., aizbraukt – aizbraucu, I konj., sēdēt – sēžu, III konj., aust – aužu, I konj., spriest – spriežu, I konj., gulēt – guļu, III konj., berzt – beržu, I konj.

7. vingrinājums. Uzraksti minētos darbības vārdus īstenības izteiksmes tagadnes vienskaitļa 1. personas un pavēles izteiksmes vienskaitļa un daudzskaitļa 2. personas formās! Norādi pasvītrojot, kur rodas līdzskaņa j mija un kur tā zūd!

Glābt, laist, bāzt, strēbt, grābt, kult, aust, drāzt, smelt, snaust, dzēst, vērpt.

Atbilde: Glābt – glābju, glāb! glābiet!; laist – laižu, laid!, laidiet!; bāzt – bāžu, bāz! bāziet!; strēbt – strēbju, strēb! strēbiet!; grābt – grābju, grāb! grābiet!; kult – kuļu, kul! kuliet!; aust – aužu, aud! audiet!; drāzt – drāžu, drāz! drāziet!; smelt – smeļu, smel! smeliet!; snaust – snaužu, snaud! snaudiet!; dzēst – dzēšu, dzēs! dzēsiet!; vērpt – vērpju, vērp! vērpiet!.

8. vingrinājums. Izraksti vārdus, kuros ir vai kādā to formā ir iespējama līdzskaņa j noteiktā mija! Pasvītrotos vārdus izraksti un sadali pārnešanai jaunā rindā, ja tas ir iespējams!

1. Ziemā daudziem dzīvniekiem rodas nelabvēlīgi dzīves apstākļi, tādēļ daži bargos mēnešus pavada miera stāvoklī.

2. Sikspārņi, eži un daži grauzēji aiziet īstā ziemas guļā, ko veicina temperatūras pazemināšanās.

3. No īstās ziemas guļas atšķiras ziemas miegs, kas mūsu platuma grādos raksturīgs brūnajiem lāčiem, āpšiem un jenotiem.

4. Ziemas miega laikā lāči viegli pamostas no trokšņiem, dažreiz pat uz ilgāku laiku atstāj migu.

5. Atsevišķi īpatņi, kas nav paspējuši uzkrāt pietiekamas tauku rezerves nemaz neguļ.

6. Zaļās un parastās vardes, un purva bruņurupuči pārziemo ūdensbaseinu dibenā, krupji, purva vardes, ķirzakas un čūskas ziemā paliek uz sauszemes.

Atbilde: Apstākļi, mēnešus, stāvoklī, sikspārņi, eži, lāčiem, āpšiem, lāči, trokšņiem, īpatņi, rezerves, neguļ, vardes, bruņurupuči, krupji, vardes.

Nelabvēlīgi – ne-lab-vē-lī-gi, eži, aiziet – aiz-iet, īstās – īs-tās, miegs, raksturīgs – raks-tu-rīgs, trokšņiem – trokš-ņiem, paspējuši – pa-spē-ju-ši, uzkrāt – uz-krāt, ūdensbaseinu – ūdens-ba-sei-nu, krupji – krup-ji.

9. vingrinājums. Uzraksti lietvārdiem tās locījumu formas, kurās ir līdzskaņu mija! Nosaki lietvārda deklināciju! Pasvītro mijas locekļus!

Milzis, līcis, zīmulis, vadzis, sliede, smilts, klase, bite, skurstenis, virve, kastanis, klucis, atzīme.

Atbilde: Milzis – milža, II dekl., līcis – līča, II dekl., zīmulis – zīmuļa, II dekl., vadzis – vadža, II dekl., sliede – sliežu, V dekl., smilts – smilšu, VI dekl., klase – klašu, V dekl., bite – bišu, V dekl., skurstenis – skursteņa, II dekl., virve – virvju, V dekl., kastanis – kastaņa, II dekl., klucis – kluča, II dekl., atzīme – atzīmju, V dekl.

10. vingrinājums. Uzraksti dotajiem lietvārdiem daudzskaitļa ģenitīvu! Pasvītro vārda sakni!

Māte, līcis, straume, meitene, valsts, pase, roze, balss.

Atbilde: Māte - māšu, līcis - līču, straume - straumju, meitene - meiteņu, valsts - valstu, pase - pasu, roze - rožu, balss - balsu.

11. vingrinājums. Izraksti no dotā teksta tos lietvārdus, kuros ir līdzskaņu mija! Nosaki lietvārdu deklināciju, skaitli un locījumu!

Agrāk ielejas starp smilšu pauguriem bija gandrīz tukšas. Tikai vietumis mazos pudurīšos, cita pret citu atspiedušās, čurnēja vēja sašķiebtas, pelēkas un izburbējušas strādnieku un zvejnieku būdeles. Pa kailajiem smilšu laukumiem niknais jūras vējš dzenāja pelēkus putekļu mākoņus.

Cik daudz jaunu celtņu tagad slejas visapkārt! Māja aiz mājas, dūmenis aiz dūmeņa.

( Pēc Ž. Grīvas.)

Atbilde: smilšu – VI dekl., dsk., ģen., pudurīšos – II dekl., dsk., lok., smilšu – VI dekl., dsk., ģen., putekļu – II dekl., dsk., ģen., mākoņus – II dekl., dsk., akuz., celtņu – V dekl., dsk., ģen., dūmeņa – II dekl., vsk., ģen.

12. vingrinājums. Pārveido iekavās dotos vārdus tagadnes formā!

Māsa (kopt) puķes. Brālis (stumt) ratiņus ar melnzemi. Vai tu (kopt) dārzu? Tūrists (kāpt) kalnā. Jūs (slēpties) no lietus un (glābties) no negaisa. Viņi (lemt), kurp doties tālāk.

Atbilde: Māsa kopj puķes. Brālis stumj ratiņus ar melnzemi. Vai tu kop dārzu? Tūrists kāpj kalnā. Jūs slēpjaties no lietus un glābjaties no negaisa. Viņi lemj, kurp doties tālāk.

13. vingrinājums. Dotajiem darbības vārdiem uzraksti īstenības izteiksmes vienkāršās tagadnes daudzskaitļa 2. personas formu un pavēles izteiksmes daudzskaitļa 2. personas formu! Pasvītro vārda sakni!

Celt, snaust, sēdēt, ciest, lauzt, plēst, glābt, svilpt, pūst, spriest.

Atbilde: Celt – ceļat, celiet!, snaust – snaužat, snaudiet!, sēdēt – sēžat, sēdiet!, ciest – ciešat, cietiet!, lauzt – laužat, lauziet!, plēst – plēšat, plēsiet!, glābt – glābjat, glābiet!, svilpt – svilpjat, svilpiet!, pūst – pūšat, pūtiet!, spriest – spriežat, spriediet!

14. vingrinājums. Uzraksti vārdus tādā formā, lai saknē rastos līdzskaņa j noteiktā mija! Līdzskaņa mijas vietās burtus pasvītro!

Tornis, smelt, lapsene, paaudze, avene, vēzis, ēzelis, dzelt, upe, sviestmaize, paparde, mirklis, zīme, apmetne, kāpnes, minūte.

Atbilde: Tornis - torņa, smelt - smeļu, lapsene - lapseņu, paaudze - paaudžu, avene - aveņu, vēzis - vēžu, ēzelis - ēzeļu, dzelt - dzeļu, upe - upju, sviestmaize - sviestmaižu, paparde - paparžu, mirklis - mirkļu, zīme - zīmju, apmetne - apmetņu, kāpnes - kāpņu, minūte - minūšu.

15. vingrinājums. Lasi doto tekstu un liec nepieciešamās pieturzīmes! 1. un 3. teikumā pasvītro gramatiskos centrus! Izraksti vārdus, kuru formās rodas līdzskaņa j noteiktā mija!

Paraugs: egle – egļu, priede – priežu.

1. Dzīvoja reiz mākslinieks kas savas mājas tuvumā bija sapulcinājis ne vien Piebalgas bērzus un egles bet arī svešzemju šalkotājus 2. Tur netrūka dažādu putnu bet mākslinieks tos izgrieza vēl no koka 3. Kad vētra atrāva osim zaru mākslinieks to ienesa istabā un izgrieza no tā žubīti 4. Tā radās vesels pulks koka pūču zvirbuļu cīruļu dzenīšu kas mākslinieka rokās dziedāja un gavilēja

( Pēc S. Kaldupes.)

Atbilde: 1. Dzīvoja reiz mākslinieks, kas savas mājas tuvumā bija sapulcinājis ne vien Piebalgas bērzus un egles, bet arī svešzemju šalkotājus. 2. Tur netrūka dažādu putnu, bet mākslinieks tos izgrieza vēl no koka. 3. Kad vētra atrāva osim zaru, mākslinieks to ienesa istabā un izgrieza no tā žubīti. 4. Tā radās vesels pulks koka pūču, zvirbuļu, cīruļu, dzenīšu, kas mākslinieka rokās dziedāja un gavilēja.

( Pēc S. Kaldupes.)

Egle – egļu, svešzeme – svešzemju, osis – oša, žubīte – žubīšu, pūce – pūču, zvirbulis – zvirbuļu, cīrulis – cīruļu, dzenītis – dzenīšu.

16. vingrinājums. Izraksti no dotā teksta vārdus, kuru formās rodas līdzskaņa j noteiktā mija! Uzrādi formas, kurās šī mija rodas!

Reiz mākslinieks no ziemeļu egles izgrieza brīnumbriedi, kas devās pasaulē, pat pakaļ neatskatījies. Mākslinieks ilgi gaidīja viņu atgriežamies. Tikai sapnī briedītis parādījās un žēlojās, ka viņa sirds vairs nevarot atrast ceļu uz dzimto dārzu. Tagad mākslinieks grieza putnus un zvērus vairs tikai no Piebalgas priedēm, ozoliem, eglēm un ošiem. Tie palika pie viņa, un visos dārza stūros ziedēja prieks.

( Pēc S. Kaldupes.)

Atbilde: ziemelis – ziemeļu, egle – egļu, izgriezt – izgriežat, brīnumbriedis – brīnumbrieža, pasaule – pasauļu, atgriezties – atgriežamies, sapnis – sapņa, briedītis – briedīša, sirds – siržu, griezt – griežat, priede – priežu, egle – egļu, osis – ošiem.

2. Līdzskaņu k, g mija patskaņu i, ī, e, ē, un divskaņu ie, ei ietekmē

Līdzskaņi k, g senu i, ī, ē, ie priekšā mijas ar c, dz.

Sevišķi šī likumība jāievēro darbības vārdu pavēles izteiksmes formu darināšanā.

daļai I konjugācijas darbības vārdu tagadnē un pagātnē, piemēram,

rūkt - rūcu (tagadnē)

rūcu (pagātnē)

aizliegt - aizliedzu (tagadnē)

aizliedzu (pagātnē)

grupai I konjugācijas darbības vārdu tagadnes vienskaitļa 2. personā un pavēles izteiksmes abu skaitļu 2. personā, piemēram,

likt - lieku - liec - lieciet!

3) dažos atvasinājumos, piemēram,

Vingrinājumi:

1.vingrinājums. Veido no minētajiem darbības vārdiem pavēles izteiksmes formas daudzskaitļa 2. personā!

Bēgt, degt, likt, migt, rakt, sākt, tikties, augt, nākt.

Atbilde: Bēgt – bēdziet!, degt – dedziet!, likt – lieciet!, migt – miedziet!, rakt – rociet!, sākt – sāciet!, tikties – tiecieties!, augt – audziet!, nākt – nāciet!

2. vingrinājums. Izraksti vārdus, kuros vērojama vai kuru atvasinājumos iespējama līdzskaņu k, g mija! Izceltajiem vārdiem nosaki vārdšķiru!

1.Bēdz no ļauna - panāksi labu, un tā ar vienu pašu ceļa mērījumu mantosi divus labumus.

2. Labāk lai manis desmit reižu tūkst, nekā kad vienreiz palieku kaut kur pāri.

3. Vislielākais spēks cilvēkam vajadzīgs sevis paša valdīšanā.

4. Vējā augušam kokam stipras saknes.

5. Jaunie ūdeņi allaž tie, kas spiež vecos ūdeņus tecēt.

6. Nav tādu prieku pasaulē, kuri neapniktu, nedz tādu bēdu, kuru neizciest.

7. Labu darīt ir daudz vieglāk nekā patiesību sacīt.

8. Ja tev ir laika vairāk nekā darba, tad tu neesi sava laiks cienīgs.

9. Nezāles simtreiz vieglāk ielaižamas nekā izravējamas.

10. Mazāk vajadzību, vairāk miera.

(Pēc R. Kaudzītes.)

Atbilde: Bēdz, panāksi, palieku, spēks, cilvēkam, vajadzīgs, augušam, kokam, tecēt, prieku, sacīt, laika, vajadzību.

No – prievārds, mērījumu – lietvārds, labāk – apstākļa vārds, desmit – skaitļa vārds, kaut kur – apstākļa vārds, vislielākais – īpašības vārds, sevis – vietniekvārds, augušam – darbības vārds, kas – vietniekvārds, nav – darbības vārds, kuri – vietniekvārds, nedz – saiklis, nekā – salīdzināmā partikula, tad – apstākļa vārds, ielaižamas – darbības vārds, mazāk – apstākļa vārds.

3. vingrinājums. Izlasi tekstu un izraksti tos vārdus, kuros vērojama k, g mija! Uzraksti vārdu, kas pierāda šo miju! (Vienu un to pašu vārdu divreiz neraksti!)

Paraugs: cilvēks - cilvēcība.

1. "Kas cilvēks spēj cilvēkam būt

Nekādos vārdos nav teicams.

Dažs brīnuma vārdu spēj teikt

Ka pazūd tavs vājums."

( M.Ķempe.)

2. "Tu biji maza zeme, mana Latvija,

Ko iebrucēji saplosīja kāri.

Tev vergu dzirnu gadsimteņi vēlās pāri,

Aizvien no gruvešiem tev jāpaceļas bija."

(M.Ķempe.)

3. "Tavām melnām dienām zilas bārkstis

Iedos debess zilgmē planējošie ārsti -

Vanagi tev vanagzirņus parakstīs."

(O.Vācietis.)

4. "Ko tu stāsti pasakas man,

Ka uz zemes pasaku nav.

Nav jau viegli pasakai būt -

Visas krietnas pasakas sēt."

(O.Vācietis.)

5. "Vienam palikt jau ir ļoti labi,

Ja ir draugs un ja tu vienmēr jūti

Visu to, kā smējāties jūs abi,

Visas reizes, kad jums bija grūti."

(O.Vācietis.)

Atbilde: Cilvēks – cilvēciņš, teikt – teicams, teikt – teiciens, iebrukt – iebrucēji, vergu – verdzība, vanagi – vanadziņi, pasakas – pasaciņas, draugs – draudziņš.

4.vingrinājums. Izraksti no katra teikuma vārdu pāri, kurā vērojama līdzskaņu k, g mija i, ī, e, ē, ie, ei ietekmē! Pasvītro līdzskaņus, kas pakļauti mijai!

Paraugs: ubags - ubadze.

1. Pusaudži mūsdienās aug ātri un nemanāmi.

2. Vakara krēslā spuldze nemanāmi spulgojas, radot spocīgus veidolus.

3. Cilvēkam piemīt cilvēcība, ko nevar teikt par zvēriem.

4. Draudzība pastāv tik ilgi, kamēr draugi to pašaizliedzīgi veido un kopj.

5. Pavasara talkā vērtīgs un nepieciešams ir katrs talcinieks -liels vai mazs.

6. Cietuma sardze apsargā noziedzniekus, pakļaujot savu dzīvību briesmām.

7. Garīdznieks sludina garīgās pasaules idejas, aizstāvot to ko ļaunā.

8. Daudzi augi botāniskajā dārzā tiek audzēti, lai parādītu augu valsts krāšņumu un varenību.

9. Liesmas mani dedzināja, tāpēc es degu nepārvaramās ilgās tās nodzēst.

10. Viņu kunga uzvedība bija patiesa un kundziska pat ejot.

Atbilde: Aug – pusaudži; spulgojas – spuldze; cilvēkam – cilvēcība; draugi – draudzība; talkā – talcinieks; apsargā – sardze; garīgās – garīdznieks; augi – audzēti; degu – dedzināja; kunga – kundziska.

5. vingrinājums. Pasvītrotos vārdus izraksti no teksta un pārveido tā, lai tajos rastos līdzskaņu k, g mija!

Klusi, mīļie, šodien runājiet,

Maigām rokām visu noglaudiet!

Nakts kad nāks, kad gaisma izdzisīs -

Snigs. - Pār visu sniegs tad sakritīs.

To, kas skaists reiz bijis, pieminiet,

Sveces - zilas sveces iededziet!

Tumsai atnākot, lai nava bail,

Lai caur ēnām zelta dzirkstis gail.

Snigs... Līdz rītam nemitīgi snigs.

Rētā kājas dziļas sniegs stigs.

Rīt būs apsnidzis, ko mīlat tā,

Rītā nebūs vairs runā, nekā.

( E.Ķezbere.)

Atbilde: rokām – rociņām, nāks – nāciens, snigs – snidzis, sniegs – sniedziņš, iededziet – iedegt, atnākot – atnāc, stigs – stidzis, apsnidzis – apsnigt.

6. vingrinājums. Atvasini no uzrakstītajiem lietvārdiem pamazināmo vārdu formas, lai saknē būtu vērojama k, g mija i, ī, e, ē, ie un ei ietekmē!

Draugs, vaigs, sega, koks, logs, ēka, jaka, maks, valgs, poga, cilvēks.

Atbilde: Draugs – draudziņš, vaigs - vaidziņš, sega - sedziņa, koks - kociņš, logs - lodziņš, ēka - ēciņa, jaka - jaciņa, maks – maciņš, valgs - valdziņš, poga - podziņa, cilvēks – cilvēciņš.

7. vingrinājums. Uzraksti visus darbības vārdus pavēles izteiksmes daudzskaitļa 2. personas formā, lai saknē rastos līdzskaņu k, g mija!

Liekt, noliegt, aizdegt, sasaukt, ieslēgt, uzrakt, ielūgt, aizbraukt, bēgt, nākt, jūgt.

Atbilde: Liekt – lieciet!, noliegt – noliedziet!, aizdegt – aizdedziet!, sasaukt – sasaucieties!, ieslēgt – ieslēdziet!, uzrakt – uzrociet!, ielūgt – ielūdziet!, aizbraukt – aizbrauciet!, bēgt – bēdziet!, nākt – nāciet!, jūgt – jūdziet!.

Līdzskaņu mija t, d ietekmē raksturīga tikai I konjugācijas darbības vārdiem, kuru sakne īstenības izteiksmes vienkāršajā pagātnē beidzas ar t vai d, un no tiem atvasināto divdabju formās.

Šī mija nosaka attiecīgo darbības vārdu un divdabju formu pareizrakstību.

Iegaumē!

t, d > s sekojoša t ietekmē

t, d > z sekojoša d ietekmē

Ja darbības vārda sakne pagātnē beidzas ar līdzskani s vai z, rakstos nekādas maiņas nenotiek, un šis s vai z saglabājas - gan divdabjos, gan nenoteiksmē, gan vēlējuma izteiksmē.

Piemēram:

berza - berzdams - berzts - berzt- berztu

nesa - nesdams - nests - nest - nestu

Bet izrunā šo vārdu formās notiek pārmaiņas balsīguma ziņā.

Vingrinājumi:

1. vingrinājums. Dotajiem darbības vārdiem uzraksti

1) īstenības izteiksmes vienkāršās pagātnes 3. personas formu;

2) nenoteiksmi;

3) divdabi ar izskaņu -dams.

1. Nesu, plēšu, aizmirstu, elšu, piekūstu.

2. Griežu, laužu, lūstu, graužu, , beržu.

3. Vedu, ēdu, plūstu, kožu, snaužu, svīstu.

4. Metu, cērtu, situ, pūšu, jūtu.

5. Degu, dīgstu, augu, noslīgstu (ceļos), salīgstu (ganu).

6. Kliedzu, , liedzu, lūdzu, beidzu, steidzu.

7. Roku, līkstu, mūku, velku, sāku, satieku.

8. Saucu, nāku, kviecu, dīcu, jaucu.

9. Urbju, glābju, kniebju, reibstu, ieskābstu.

10. Klūpu, vērpju, drūpu, topu, kopju, stiepju, slāpstu.

Atbilde: 1. Nesu – nesu, nest, nesdams; plēšu – plēsu, plēst, plēsdams; aizmirstu – aizmirsu, aizmirst, aizmirsdams; elšu – elsu, elst, elsdams; piekūstu – piekusu, piekust, piekusdams.

2. Griežu – griezu, griezt, griezdams; laužu – lauzu, lauzt, lauzdams; lūstu – lūzu, lūzt, lūzdams; graužu – grauzu, grauzt, grauzdams; beržu – berzu, berzt, berzdams.

3. Vedu – vedu, vest, vezdams; ēdu – ēdu, ēst, ēzdams; plūstu – plūdu, plūst, plūzdams; kožu – kodu, kost, kozdams; snaužu – snaudu, snaust, snauzdams; svīstu – svīdu, svīst, svīzdams.

4. Metu – metu, mest, mezdams; cērtu – cirtu, cirst, cirzdams; situ – situ, sist, sizdams; pūšu – pūtu, pūst, pūzdams; jūtu – jutu, just, juzdams.

5. Degu – degu, degt, degdams; dīgstu – dīgu, dīgt, dīgdams; augu – augu, augt, augdams; noslīgstu (ceļos) – noslīgu, noslīgt, noslīgdams; salīgstu (ganu) – salīgu, salīgt, salīgdams.

6. Kliedzu – kliedzu, kliegt, kliegdams; liedzu – liedzu, liegt, liegdams; lūdzu – lūdzu, lūgt, lūgdams; beidzu – beidzu, beigt, beigdams; steidzu – steidzu, steigt, steigdams.

7. Roku – raku, rakt, rakdams; līkstu – līku, līkt, līkdams; mūku – muku, mukt, mukdams; velku – vilku, vilkt, vilkdams; sāku – sāku, sākt, sākdams; satieku – satiku, satikt, satikdams.

8. Saucu – saucu, saukt, saukdams; nāku – nācu, nākt, nākdams; kviecu – kviecu, kviekt, kviekdams; dīcu – dīcu, dīkt, dīkdams; jaucu – jaucu, jaukt, jaukdams.

9. Urbju – urbu, urbt, urbdams; glābju – glābu, glābt, glābdams; kniebju – kniebu, kniebt, kniebdams; reibstu – reibu, reibt, reibdams; ieskābstu – ieskābu, ieskābt, ieskābdams .

Klūpu – klupu, klupt, klupdams; vērpju – vērpu, vērpt, vērpdams; drūpu – drupu, drupt, drupdams; topu – tapu, tapt, tapdams; kopju – kopu, kopt, kopdams; stiepju – stiepu, stiept, stiepdams; slāpstu – slāpu, slāpt, slāpdams.

2. vingrinājums. Darini divdabjus ar galotnēm -dams vai -damies, uzrakstot šos vārdus arī pagātnes 3. personas formā!

Paraugs: sakarst - sakarsa – sakarsdams;

drāzt - drāza - drāzdams

apklust, plēsties posties, lauzties, kost, izlaist, ienīst, sist, cirst, skaisties, krist, sajust, censties, mesties

Atbilde: Apklust – apklusa – apklusdams; plēsties – plēsās – plēsdamies; posties – posās – posdamies; lauzties – lauzās – lauzdamies; kost – koda – kozdams; izlaist – izlaida – izlaizdams; ienīst – ienīda – ienīzdams; sist – sita – sizdams; cirst – cirta – cirzdams; skaisties – skaitās – skaizdamies; krist – krita – krizdams; sajust – sajuta – sajuzdams; censties – centās – cenzdamies; mesties – metās – mezdamies.

3. vingrinājums. Noraksti vārdus, liekot svītriņu vietā z vai s, bet blakus uzraksti darbības vārdus pagātnes 3. personas formā!

Paraugs: ēst, apēsts, ēzdams - viņš ēda.

ko - t, noko - ts, ko-dams

aizve - t, aizve - ts, aizve - dams

nosvie - t, nosvie - ts, nosvie - dams

mo - ties, mo - damies

saspie - t, saspie - ts, saspie - dams

svī - t, svī - dams

lai - ties, lai - damies

plū - t, plū - dams

izcie - t, izcie - ts, izcie - dams

nopū - t, nopū - ts, nopū - dams

apgrie - ties, apgrie - ts, apgrie - damies

nolau - t, nolau - ts, nolau - dams

izdzē - t, izdzē - ts, izdzē - dams

aizmir-t, aizmir - ta, aizmir - dama

saplē - t, saplē - ts, saplē - dams

Atbilde: kost, nokosts, kozdams – viņš nokoda

aizvest, aizvests, aizvezdams – viņš aizveda

nosviest, nosviests, nosviezdams – viņš nosvieda

mosties, mozdamies – viņš modās

saspiest, saspiests, saspiezdams – viņš saspieda

svīst, svīzdams – viņš svīda

laisties, laizdamies - viņš laidās

plūzt, plūzdams – viņš plūda

izciest, izciests, izciezdams – viņš izcieta

nopūst, nopūsts, nopūzdams – viņš nopūta

apgriezties, apgriezts, apgriezdamies – viņš apgriezās

nolauzt, nolauzts, nolauzdams – viņš nolauza

izdzēst, izdzēsts, izdzēsdams – viņš izdzēsa

aizmirst, aizmirsta, aizmirsdama – viņš aizmirsa

saplēst, saplēsts, saplēsdams – viņš saplēsa

4.vingrinājums. Darini divdabjus ar galotni –ts no dotajiem darbības vārdiem!

Paraugs: izlauza – izlauzts;

Sagrauza, saplēsa, aiznesa, sasita, izbrida, ienīda, izsvieda, noauda

Atbilde: Sagrauza - sagrauzts, saplēsa - saplēsts, aiznesa - aiznests, sasita - sasists, izbrida - izbrists, ienīda - ienīsts, izsvieda - izsviests, noauda - noausts

5. vingrinājums. Raksti teikumus, svītriņu vietā liekot s vai z!

1. Neej ar stipru lau-ties!

2. Lū-ti, ja lauž, bet neļaujies liekties!

3. Koks, kas čīkst, tik ātri nelū-t!

4. Dzīvo kā suns ar kaķi plē-damies

5. Ko nevar celt, to nevar ne-t.

6. Vediet mani kur ve-dami, pār tiltiņu nevediet!

7. Daudz varam runāt un sprie-t, kāds uzdevums cilvēka dzīvei.

8. Skolēni stāvēja ap skolotāju, apsprie-dami sarīkojuma programmu.

9. Otrā klase, sacen-damās ar pirmo, uzvarēja.

10. Ē-dams nerunā! Nu viss ir apē-ts.

11. Kad darbs būs padarīts, varēsim atsē-ties un atpū-ties.

12. Viegla vēsma plū-t pa vaļējo logu karstajā istabā.

Atbilde: 1. Neej ar stipru lauzties !

2. Lūsti, ja lauž, bet neļaujies liekties!

3. Koks, kas čīkst, tik ātri nelūst!

4. Dzīvo kā suns ar kaķi plēsdamies

5. Ko nevar celt, to nevar nest.

6. Vediet mani kur vezdami, pār tiltiņu nevediet!

7. Daudz varam runāt un spriest, kāds uzdevums cilvēka dzīvei.

8. Skolēni stāvēja ap skolotāju, apspriezdami sarīkojuma programmu.

9. Otrā klase, sacenzdamās ar pirmo, uzvarēja.

10. Ēzdams nerunā! Nu viss ir apēsts.

11. Kad darbs būs padarīts, varēsim atsēsties un atpūsties.

Viegla vēsma plūst pa vaļējo logu karstajā istabā.

6. vingrinājums. Uzrakstiet minētajām darbības vārdu formām atbilstošās nenoteiksmes un vēlējuma izteiksmes formas!

Aužu, kožu, elsu, plēšu, brīnos, domāju, vizinos, sviežu, laužu, kūstu, lūstu, urbju, kāpjam, atgrūž, pārsprieda, grauž.

Atbilde: Aužu – aust - austu, kožu – kost - kostu, elsu – elst - elstu, plēšu – plēst - plēstu, brīnos – brīnīties - brīnītos, domāju – domāt - domātu, vizinos – vizināties - vizinātos, sviežu – sviest - sviestu, laužu – lauzt - lauztu, kūstu - kūst - kūstu, lūstu – lūzt - lūztu, urbju – urbt - urbtu, kāpjam – kāpt - kāptu, atgrūž - atgrūst, pārsprieda – pārspriest - pārspriestu, grauž – grauzt - grauztu.

7. vingrinājums. Noraksti tekstu, liec vajadzīgās pieturzīmes! Izraksti izceltos vārdus tādā formā, kurā būtu līdzskaņa d noteiktā mija!

Kovārnis ir putns kas prot izmantot vēju un meistarīgi pārvalda savas kustības.

Tas ļauj vētrai sevi uzsviest augstu gaisā lai tad ātri pagrieztos un gāztos lejup.

Kad vētra grib aizpūst kovārni uz austrumiem tas ar spārnu palīdzību aiznes savu ķermeni uz rietumiem.

Kovārnis ļoti pieķeras savam kopējam un cenšas viņam visur sekot.

Kad kopējs spiests atstāt istabu putns gatavs laisties līdzi.

Pārgājienos vai izbraukumos ar divriteni kovārnis arī izpauž savu mīlestību un neatpūzdamies lido kopējam līdzi.

Atbilde: Kovārnis ir putns, kas prot (prata – prazdams) izmantot vēju un meistarīgi pārvalda savas kustības.

Tas ļauj vētrai sevi uzsviest (uzsvieda – uzsviezdams) augstu gaisā, lai tad ātri pagrieztos (pagriezās – pagriezdamies) un gāztos (gāzās – gāzdamies) lejup.

Kad vētra grib aizpūst (aizpūta – aizpūzdams) kovārni uz austrumiem, tas ar spārnu palīdzību aiznes savu ķermeni uz rietumiem.

Kovārnis ļoti pieķeras savam kopējam un cenšas viņam visur sekot.

Kad kopējs spiests (spieda – spiezdams) atstāt istabu, putns gatavs laisties (laidās – laizdamies) līdzi.

Pārgājienos vai izbraukumos ar divriteni kovārnis arī izpauž savu mīlestību un neatpūzdamies (neatpūtās – neatpūzdamies) lido kopējam līdzi.

8. vingrinājums. Ieraksti daudzpunktes vietā vajadzīgo burtu! Tā lietojumu pamato, uzrādot pārbaudes formu! Pasvītro divdabjus! Nosaki, pie kuras grupas tie pieder!

svī...dams

grie....ties

lau...t

izgai....dams

mo....ties

aizmir....dams

plē...dams

bri...t

cen....ties

cen....damies

Atbilde: svīzdams – svīda; daļēji lokāmais divdabis;

griezties – griezās;

lauzt – lauza;

izgaisdams – izgaisa; daļēji lokāmais divdabis;

mosties – modās;

aizmirsdams – aizmirsa; daļēji lokāmais divdabis;

plēsdams – plēsa; daļēji lokāmais divdabis;

brist – brida;

censties – centās;

cenzdamies – centās; daļēji lokāmais divdabis.

9. vingrinājums. Uzrakstiet vārdus, svītriņu vietā liekot vajadzīgo s vai z burtu! Dariniet šo vārdu vēlējuma izteiksmes formu!

Atbilde:

10. vingrinājums. Visus darbības vārdus pārveido īstenības izteiksmes vienkāršās tagadnes 3.personā, darini lietvārdus, kas atvasināti ar izskaņu -šana!

Paraugs: svīda - svīst - svīšana

Kalta, plūda, brieda, nīda, mulsa, izgaisa, nodzisa, izkusa, novīta, ausa, klīda.

Atbilde: Kalta – kalst - kalšana, plūda – plūst - plūšana, brieda – brist - brišana, nīda – nīst - nīšana, mulsa – mulst - mulšana, izgaisa – izgaist - izgaišana, nodzisa – nodzist - nodzišana, izkusa – izkust - izkušana, novīta – novīst - novīšana, ausa – aust - aušana, klīda – klīst - klīšana.

11. vingrinājums. Ieraksti svītriņu vietā vajadzīgos līdzskaņu burtus! Pasvītro tos vārdus, kuros ir vēsturiskā līdzskaņu mija!

Nojau-t, pārvēr-ts, gā-t, pū-t, grie-t, grū-t, dzē-t, lai-tu, o-t, ber-t, el-t.

Atbilde: Nojaust, pārvērsts, gāzt, pūst, griezt, grūzt, dzēst, laistu, ost, berzt, elst.

12. vingrinājums. Pasvītro tekstā vārdus, kuros ir vērojama vēsturiskā līdzskaņu mija! Iekavās aiz vārda norādi mijas locekļus!

Atmata bija apvērpta baltiem tīmekļu pavedieniem. Pusdienās tie pacēlās no zemes un, viegli mirdzēdami, šūpojās gaisā kā vaļā palaistas zīda buras. Annele smaidīja un pūta viņus vējā: lai brauc uz siltām zemēm.

Dzērvju purvā klaudzēja cirvji. Kaimiņš lēkāja no ciņa uz cini un gāza alkšņus kā niedras. Nemierīgi un juceklīgi dzērves lidoja, sasaucās, tad sarindojās kāsī kā divos spārnos.

Maigi, aizplīvuroti atskanēja saucieni priekšā, vidū, rindas galos. Ko viņas sauca? Annele izstiepa rokas. Ka tā prastu lidot! Nenolaida acu, kamēr aiz baltā mākoņa aizgrima slaidās pasaules ceļinieces.

Brigadere.)

Atbilde: Atmata bija apvērpta baltiem tīmekļu (l-ļ) pavedieniem. Pusdienās tie pacēlās no zemes un, viegli mirdzēdami, šūpojās gaisā kā vaļā palaistas (d-s) zīda buras. Annele smaidīja un pūta (t-s) viņus vējā: lai brauc (k-c) uz siltām zemēm.

Dzērvju (v-vj) purvā klaudzēja cirvji (v-vj). Kaimiņš lēkāja no ciņa (n-ņ) uz cini un gāza alkšņus (sn-šņ) kā niedras. Nemierīgi un juceklīgi (k-c) dzērves lidoja, sasaucās (k-c) , tad sarindojās kāsī kā divos spārnos.

Maigi, aizplīvuroti atskanēja saucieni (k-c) priekšā, vidū, rindas galos. Ko viņas sauca (k-c)? Annele izstiepa rokas. Ka tā prastu (t-s) lidot! Nenolaida (d-s) acu, kamēr aiz baltā mākoņa (n-ņ) aizgrima slaidās pasaules ceļinieces.

(A. Brigadere.)

13. vingrinājums. Uzraksti dotos vārdus tādā formā, lai saknē rastos vēsturiskā līdzskaņu pārmaiņa! Uzrādi šīs pārmaiņas veidu!

Vāverīte, minūte, gulbis, kaķītis, pūst, spriest, glābt, zvirbulis, plūme, balodis, roka, egle, draugs, sniegs, mest.

Atbilde: Vāverīte – vāverīšu (j not. mija), minūte - minūšu (j not. mija), gulbis – gulbju (j not. mija), kaķītis – kaķīša (j not. mija), pūst – pūta (t not. mija), spriest – sprieda (t not. mija), glābt – glābju (j not. mija), zvirbulis – zvirbuļa (j not. mija), plūme – plūmju (j not. mija), balodis – baloža (j not. mija), roka – rociņa (i, ī, e, ē, ie not. mija), egle – egļu (j not. mija), draugs – draudziņš (i, ī, e, ē, ie not. mija), sniegs – sniedziņš (i, ī, e, ē, ie not. mija), mest – meta (t not. mija).

Noteiktās gramatiskās formās līdzskaņu s un š priekšā zūd līdzskaņi t, d, s un z.

Šis zudums līdzskaņa s priekšā visbiežāk sastopams īstenības izteiksmes vienkāršajā tagadnē I konjugācijas darbības vārdos, ja to sakne beidzas ar t, d, s vai z un ja to tagadnes formas veido ar piedēkli -st-.

Piemēram: kalta - kalt-stu - kalstu (zūd t)

plūda - plūd-stu - plūstu (zūd d)

lūza - lūz-stu - lūstu (zūd z)

gaisa - gais-stu - gaistu (zūd s)

2. Līdzskaņi t, d, s, z zūd arī no tagadnes celma atvasinātajās formās.

Piemēram:

lūza - lūz-st-u - jālūz-st - lūz-st-ošs

klīda - klīd-st-u - jāklīd-st - klīd-st-ošs

Līdzskaņu t, d, s, z zudums priekšā sastopams lietvārdos ar izskaņu -šana, ja tie atvasināti no I konjugācijas darbības v., kam sakne beidzas ar t, d, s, z.

Piemēram:

kalta - kalt-šana - kalšana

klīda - klīd-šana - klīšana

lūza - lūz-šana - lūšana

Īpaša uzmanība jāpievērš darbības vārdu lūzt, birzt, milzt pareizrakstībai. Šo vārdu formu rakstību var salīdzināt ar vārda nirt rakstību:

ja nirt formā ir s, tad vārdu lūzt, birzt, milzt attiecīgajā formā arī rakstāms

s, pārējos gadījumos rakstāms z.

nira lūza (pagātne)

nirt lūzt (nenoteiksmē)

nirtu lūztu (vēlējuma uzt.)

nirdams lūzdams (divdabī)

Vingrinājumi:

1. Pārveido minēto darbības vārdu pagātnes formu tagadnes formā! Pēc tam veido vēlējuma izteiksmi!

Aizmirsa, mira, auda, bēra, bilda, birza, brieda, dzēsa, dzisa, gaisa, kalta, kala, karsa, kāsa, kusa, svīda, svieda, šķīda.

Atbilde: Aizmirsa – aizmirst - aizmirstu, mira – mirst - mirtu, auda – auž - austu, bēra – ber - bērtu, bilda – bilst - bilstu, birza – birzt - birztu, brieda – briest - briestu, dzēsa – dzēš - dzēstu, dzisa – dziest - dzistu, gaisa – gaist - gaistu, kalta – kalst - kalstu, kala – kaļ - kaltu, karsa – karst - karstu, kāsa – kāš - kāstu, kusa – kūst - kustu, svīda – svīst - svīstu, svieda – sviež - sviestu, šķīda – šķīst - šķīstu.

Atbilde:

4. vingrinājums. Pasvītrojiet vārdus, kuros vērojamas vēsturiskās līdzskaņu pārmaiņas!

Man patīk vasarā būt pie ūdeņiem un raudzīties, kā liesmo saules riets un ēnu tilti lēnām pārsviežas pāri upes līcim no viena krasta līdz otram. Otrā debess pusē no siliem izkāpj milzīga, iesarkana mēness ripa. Tad ūdens sāk kūpēt un no turienes migla izplūst pa pļavām, līdz pusei aizsegdama krastmalas alkšņus, kuru virsotnes liekas peldam baltajā, nule dzimušajā ezerā kā teiksmainas laivas. Vēja nav. Koki ir diženi savā nekustīgumā un mierā, smaržo zeme un gaiss, un liekas, ka kāds būtu pļavās izlaistījis medu, kas tagad izgaro un kopā ar miglu paceļas augšup. Zāļu stiebri nolīkuši rasas smagumā, un krasti, pļavas - visa pasaule šalc, trīsuļo un līksmo.

Ja cilvēks varētu visu šādas vasaras nakts skaistumu uzņemt sevī, kā siena laikā zeme uzsūc pērkona lietus šaltis, tad viņam tā pietiktu ilgiem gadiem.

(Ē.Vilks.)

Atbilde: Man patīk vasarā būt pie ūdeņiem un raudzīties, kā liesmo saules riets un ēnu tilti lēnām pārsviežas pāri upes līcim no viena krasta līdz otram. Otrā debess pusē no siliem izkāpj milzīga, iesarkana mēness ripa. Tad ūdens sāk kūpēt un no turienes migla izplūst pa pļavām, līdz pusei aizsegdama krastmalas alkšņus, kuru virsotnes liekas peldam baltajā, nule dzimušajā ezerā kā teiksmainas laivas. Vēja nav. Koki ir diženi savā nekustīgumā un mierā, smaržo zeme un gaiss, un liekas, ka kāds būtu pļavās izlaistījis medu, kas tagad izgaro un kopā ar miglu paceļas augšup. Zāļu stiebri nolīkuši rasas smagumā, un krasti, pļavas - visa pasaule šalc, trīsuļo un līksmo.

Ja cilvēks varētu visu šādas vasaras nakts skaistumu uzņemt sevī, kā siena laikā zeme uzsūc pērkona lietus šaltis, tad viņam tā pietiktu ilgiem gadiem.

(Ē.Vilks.)

5. vingrinājums. Izcel vārdus, kuros notikušas vēsturiskās līdzskaņu pārmaiņas! Pasvītro tekstā divdabja teicienus!

1. Visiem trokšņiem, kas šajā rītā pacēlās augšup, bija viegls skanīgums, un ļaužu balsis un putnu kliedzieni it kā mazgājās gaisā.

2. Bet tas bija pilns smaga pavasara tvana, ar mīkstu roku spiezdams visu pie zemes.

3. Šur tur jau pamirdzēja ziedi, un, kaut pļavas upīte garajos grīšļos vairs nebija redzama, tās virzienu norādīja pureņi, kas ziedēja gar krastiem.

4. Te no Straumēniem atskanēja skaņa zvanīšana.

5. Tur zvanīja Līna, sizdama pa sētsvidū pakārtu vecu lemesi, saukdama vīrus brokastīs.

6. Tā sākās Straumēnos nebeidzamie pavasara darbi, virzīdamies pa saules atvērto gaismas un miera ceļu, tā pienāca Jurģi, patiesi dienas atvezdami.

(E.Virza.)

Atbilde: 1. Visiem trokšņiem, kas šajā rītā pacēlās augšup, bija viegls skanīgums, un ļaužu balsis un putnu kliedzieni it kā mazgājās gaisā.

2. Bet tas bija pilns smaga pavasara tvana, ar mīkstu roku spiezdams visu pie zemes.

3. Šur tur jau pamirdzēja ziedi, un, kaut pļavas upīte garajos grīšļos vairs nebija redzama, tās virzienu norādīja pureņi, kas ziedēja gar krastiem.

4. Te no Straumēniem atskanēja skaņa zvanīšana.

5. Tur zvanīja Līna, sizdama pa sētsvidū pakārtu vecu lemesi, saukdama vīrus brokastīs.

6. Tā sākās Straumēnos nebeidzamie pavasara darbi, virzīdamies pa saules atvērto gaismas un miera ceļu, tā pienāca Jurģi, patiesi dienas atvezdami.

(E.Virza.)

6. vingrinājums. Svītriņu vietā liec vajadzīgos līdzskaņa burtus - s vai z, pamatojot rakstījumu ar pārbaudes formu!

Neganta vētra el-dama plosās silā, gā-dama kokus ārā ar visām saknēm. Liekas, ka tie zaudējuši cīņas sparu un padevīgi raugās acīs liktenim, domādami: "Lū-ti, ja jālū-t!" Visapkārt dzird zarus lū-tam. Resnie, lū-tošie zari ar savu smagumu noliec gar zemi mazākos kociņus, kas negrib tik viegli lū-t. Sīkos, nolau-tos koku zarus vējš, ne-dams pa gaisu, aizsviež tālu projām. Izbiedētajai radībai liekas, ka tas cen-tos visu, kas turas pretim, salau-t, apgā-t, noslaucīt no zemes virsas. Daudz koku nopū-tu, ka bargajam pārbaudījumam pienācis gals. Debess noskaidrojas, un putni, izgai-dami zilumā, uzsāk savas līksmās dziesmas. Koki atraisās no sastinguma un atgūst agrāko spirgtumu.

Atbilde: Neganta vētra elsdama (elsa) plosās silā, gāzdama (gāza) kokus ārā ar visām saknēm. Liekas, ka tie zaudējuši cīņas sparu un padevīgi raugās acīs liktenim, domādami: ,,Lūsti, ja jālūst!" Visapkārt dzird zarus lūstam. Resnie, lūstošie zari ar savu smagumu noliec gar zemi mazākos kociņus, kas negrib tik viegli lūzt (lūza). Sīkos, nolauztos (nolauza) koku zarus vējš, nesdams (nesa) pa gaisu, aizsviež tālu projām. Izbiedētajai radībai liekas, ka tas censtos (centās) visu, kas turas pretim, salauzt (salauza), apgāzt (apgāza), noslaucīt no zemes virsas. Daudz koku nopūstu (nopūta), ka bargajam pārbaudījumam pienācis gals. Debess noskaidrojas, un putni, izgaisdami (izgaisa) zilumā, uzsāk savas līksmās dziesmas. Koki atraisās no sastinguma un atgūst agrāko spirgtumu.

7. vingrinājums. Svītriņu vietā liec vajadzīgos līdzskaņa burtus - s vai z, pamatojot rakstījumu ar pārbaudes formu!

Pelēkā debess tum-dama pārklāj zemi. Pēc brīža balts sniegs kā viegls plīvurs laižas pāri pilsētai, grie-dams pārslas gar gaišajiem logiem. Lēni lai-damās lejup, tās saķeras rokās un, aizmir-damas visu citu, griežas brīnišķīgā dejā. Dažas traucas lejup un, spie-damās gar rūtīm, ieskatās gaišajos logos. "Cik te ir skaisti!" nodomā pārslas un, cen-damās ātrāk sasniegt zemi, klusi sačukstas par tās skaistumu. Brīnišķīgās dejas un zemes skaistuma apburtas, pārslas traucas un traucas lejup, pārvēr-damas pilsētu par mirdzoši baltu pasaku valstību. Dažus starus kupenās aprau-dama, it kā pārbaudīdama, vai pietiekoši sasnidzis, parādās saule. Tās spožuma iztraucēts, pamostas arī vējš un, klusi el-dams, pārskrien pār kupenām. Pārslas, saules siltumu saju-damas, sāk žēli raudāt un ku-damas pārvēršas par ziemas asarām.

Atbilde: Pelēkā debess tumsdama (tumsa) pārklāj zemi. Pēc brīža balts sniegs kā viegls plīvurs laižas pāri pilsētai, griezdams (grieza) pārslas gar gaišajiem logiem. Lēni laizdamās (laidās) lejup, tās saķeras rokās un, aizmirsdamas (aizmirsa) visu citu, griežas brīnišķīgā dejā. Dažas traucas lejup un, spiezdamās (spiedās) gar rūtīm, ieskatās gaišajos logos. "Cik te ir skaisti!" nodomā pārslas un, cenzdamās (centās) ātrāk sasniegt zemi, klusi sačukstas par tās skaistumu. Brīnišķīgās dejas un zemes skaistuma apburtas, pārslas traucas un traucas lejup, pārvērzdamas (pārvērta) pilsētu par mirdzoši baltu pasaku valstību. Dažus starus kupenās aprausdama (aprausa), it kā pārbaudīdama, vai pietiekoši sasnidzis, parādās saule. Tās spožuma iztraucēts, pamostas arī vējš un, klusi elsdams (elsa), pārskrien pār kupenām. Pārslas, saules siltumu sajuzdamas (sajuta), sāk žēli raudāt un kusdamas (kusa) pārvēršas par ziemas asarām.