Es redzu: pie gultas stāv māmiņa

Un smaidot mani modina.

Un durvis plaši atveras,

Uz sliekšņa jauns līdumnieks parādās.

No viņa plūst strauja spirgtuma šalts,

Aiz viņa ir lauks no rasas balts

Un mežs, kas vienās gavilēs trīc. . .

Sveiks, sveiks, tu varenais darba rīts!

Nu iesim mežā līdumus līst,

Lai egļu skaidas šņākdamas šķīst!

( K. Skalbe.)