No leišmales siliem uz Daugavu soļoja pavasaris, rītausmu pār plecu nesdams (nesa). Slaucējas, kūts soli sākdamas (sāka), pagalmā noraisīja lakatus. Klusēdamas, zemajās durvīs pieliekdamās (pieliecās), viņas ieslīdēja kūtī. Sīkas urdziņas met lokus no vienas malas uz otru un, dubļus aiznesdamas (aiznesa), atsedz grantēto pagalma pamatu. Līksmi sasaukdamies (sasaucās), ūdeņi steidzas pretim lielajām upēm.

( Pēc S. Vieses.)