Aplam lielmanīgs auga māmuļai viens vienīgs dēls. Ne rīts viņam lika rasā brist, ne vakars miglā saldēties. Tik pa pašu pusdienas laiku puika atgūlās sētas mauriņā.

Tad iegribējās luteklim ceļu ceļus izstaigāt, palūkoties, kāds izskatās svešs ciems un mežs. Viņš prasīja mātei: ,,Vai man ir savs svētku apģērbs? Vai tam zelts viz pogās, lai varu ļaudīm acis apžilbināt?"

Nu tēvam bija jāatrod izveicīgs kalējs, kas var mātes zelta saktu pārkalt deviņās zelta pogās.

Vēl bija vajadzīga cepure varavīksnes krāsās, lai katrs dēlu redz jau no tālienes un protas laikus labdienu padot.

Kur tāds brīnums atrodams?

Stāv tēvs bez padoma kā tukšs salmu kūlis.

Kā iztapt luteklim?

( Pēc S. Kaldupes.)