1. vingrinājums. Veido teikumus, kuros minētie darbības vārdi būtu pavēles izteiksmes daudzskaitļa 2. personas formā!
Apģērbties, celt, centies, griezt, posties, smelt, spraust, sviest, tērpties, vērsties.
2. vingrinājums. Veido no darbības vārdiem īstenības izteiksmes tagadnes un pagātnes daudzskaitļa 2.personas formas un pavēles izteiksmes daudzskaitļa 2.personas formu! Nosaki skaņu pārmaiņas!
Paraugs: berzt, - beržat - berzāt -berziet (z-ž).
Ciest, drāzt, dzēst, glaust, grābt, kalt, kopt, jozt, lemt, pārvērst, paust, spriest, urbt, vērpt.
3. vingrinājums. Uzrādi tekstā vārdus, kuros vērojama līdzskaņa j noteiktā mija! Pasvītrotajiem vārdiem nosaki morfoloģisko sastāvu!
1. Aizsteidzas gads pēc gada, un pieaug mūsu valsts, mūsu Latvijas varenība.
2. Daudzu upju ūdeņi ir mainījuši savu tecēšanas virzienu, neauglīgi tuksneši pārvērtušies auglīgos dārzos, vareni gaisa kuģi traucas visumā.
3. To visu ir radījis cilvēka prāts.
4. Jūras darbs ir stipru ļaužu daļa: pati spītīga un nepadevīga, tā necieš gļēvuļus, bet spītīgajiem dāvā savus dārgumus.
(D.Zigmonte.)
4. vingrinājums. Darbības vārdus pārveido formās, kas parādītas paraugā! Vēro, kurās vārdu formās notiek līdzskaņa j noteiktā mija?
Paraugs: celt - ceļat, celiet! lai ceļ! jāceļ, ceļot, ceļams.
1. Art, bērt, durt, vērt, svērt, ķert, spert, pērt, darīt, irt.
2. Glābt, ģērbt, strēbt, lemt, stumt, kopt, stiept, tērpt.
5. vingrinājums. Uzraksti minētos vārdus tā, lai saknē rastos līdzskaņa j noteiktā mija! Pasvītro līdzskaņus, kuri mijas! Nosaki lietvārdu deklināciju!
Bite, vadzis, atzīme, zirnis, vērsis, lūsis, sliede, dobe, kurpe, klints, zivs, vilnis, atbilde, cirvis, sirds, milzis, priede, telts.
6. vingrinājums. Uzraksti visus darbības vārdus tādā formā, lai rastos līdzskaņa j noteiktā mija! Nosaki darbības vārdu konjugāciju!
Noģērbt, dūkt, izurbt, aizbraukt, sēdēt, aust, spriest, gulēt, berzt.
7. vingrinājums. Uzraksti minētos darbības vārdus īstenības izteiksmes tagadnes vienskaitļa 1. personas un pavēles izteiksmes vienskaitļa un daudzskaitļa 2. personas formās! Norādi pasvītrojot, kur rodas līdzskaņa j mija un kur tā zūd!
Glābt, laist, bāzt, strēbt, grābt, kult, aust, drāzt, smelt, snaust, dzēst, vērpt.
8. vingrinājums. Izraksti vārdus, kuros ir vai kādā to formā ir iespējama līdzskaņa j noteiktā mija! Pasvītrotos vārdus izraksti un sadali pārnešanai jaunā rindā, ja tas ir iespējams!
1. Ziemā daudziem dzīvniekiem rodas nelabvēlīgi dzīves apstākļi, tādēļ daži bargos mēnešus pavada miera stāvoklī.
2. Sikspārņi, eži un daži grauzēji aiziet īstā ziemas guļā, ko veicina temperatūras pazemināšanās.
3. No īstās ziemas guļas atšķiras ziemas miegs, kas mūsu platuma grādos raksturīgs brūnajiem lāčiem, āpšiem un jenotiem.
4. Ziemas miega laikā lāči viegli pamostas no trokšņiem, dažreiz pat uz ilgāku laiku atstāj migu.
5. Atsevišķi īpatņi, kas nav paspējuši uzkrāt pietiekamas tauku rezerves nemaz neguļ.
6. Zaļās un parastās vardes, un purva bruņurupuči pārziemo ūdensbaseinu dibenā, krupji, purva vardes, ķirzakas un čūskas ziemā paliek uz sauszemes.
9. vingrinājums. Uzraksti lietvārdiem tās locījumu formas, kurās ir līdzskaņu mija! Nosaki lietvārda deklināciju! Pasvītro mijas locekļus!
Milzis, līcis, zīmulis, vadzis, sliede, smilts, klase, bite, skurstenis, virve, kastanis, klucis, atzīme.
10. vingrinājums. Uzraksti dotajiem lietvārdiem daudzskaitļa ģenitīvu! Pasvītro vārda sakni!
Māte, līcis, straume, meitene, valsts, pase, roze, balss.
11. vingrinājums. Izraksti no dotā teksta tos lietvārdus, kuros ir līdzskaņu mija! Nosaki lietvārdu deklināciju, skaitli un locījumu!
Agrāk ielejas starp smilšu pauguriem bija gandrīz tukšas. Tikai vietumis mazos pudurīšos, cita pret citu atspiedušās, čurnēja vēja sašķiebtas, pelēkas un izburbējušas strādnieku un zvejnieku būdeles. Pa kailajiem smilšu laukumiem niknais jūras vējš dzenāja pelēkus putekļu mākoņus.
Cik daudz jaunu celtņu tagad slejas visapkārt! Māja aiz mājas, dūmenis aiz dūmeņa.
( Pēc Ž. Grīvas.)
12. vingrinājums. Pārveido iekavās dotos vārdus tagadnes formā!
Māsa (kopt) puķes. Brālis (stumt) ratiņus ar melnzemi. Vai tu (kopt) dārzu? Tūrists (kāpt) kalnā. Jūs (slēpties) no lietus un (glābties) no negaisa. Viņi (lemt), kurp doties tālāk.
13. vingrinājums. Dotajiem darbības vārdiem uzraksti īstenības izteiksmes vienkāršās tagadnes daudzskaitļa 2. personas formu un pavēles izteiksmes daudzskaitļa 2. personas formu! Pasvītro vārda sakni!
Celt, snaust, sēdēt, ciest, lauzt, plēst, glābt, svilpt, pūst, spriest.
14. vingrinājums. Uzraksti vārdus tādā formā, lai saknē rastos līdzskaņa j noteiktā mija! Līdzskaņa mijas vietās burtus pasvītro!
Tornis, smelt, lapsene, paaudze, avene, vēzis, ēzelis, dzelt, upe, sviestmaize, paparde, mirklis, zīme, apmetne, kāpnes, minūte.
15. vingrinājums. Lasi doto tekstu un liec nepieciešamās pieturzīmes! 1. un 3. teikumā pasvītro gramatiskos centrus! Izraksti vārdus, kuru formās rodas līdzskaņa j noteiktā mija!
Paraugs: egle egļu, priede priežu.
1. Dzīvoja reiz mākslinieks kas savas mājas tuvumā bija sapulcinājis ne vien Piebalgas bērzus un egles bet arī svešzemju šalkotājus 2. Tur netrūka dažādu putnu bet mākslinieks tos izgrieza vēl no koka 3. Kad vētra atrāva osim zaru mākslinieks to ienesa istabā un izgrieza no tā žubīti 4. Tā radās vesels pulks koka pūču zvirbuļu cīruļu dzenīšu kas mākslinieka rokās dziedāja un gavilēja
( Pēc S. Kaldupes.)
16. vingrinājums. Izraksti no dotā teksta vārdus, kuru formās rodas līdzskaņa j noteiktā mija! Uzrādi formas, kurās šī mija rodas!
Reiz mākslinieks no ziemeļu egles izgrieza brīnumbriedi, kas devās pasaulē, pat pakaļ neatskatījies. Mākslinieks ilgi gaidīja viņu atgriežamies. Tikai sapnī briedītis parādījās un žēlojās, ka viņa sirds vairs nevarot atrast ceļu uz dzimto dārzu. Tagad mākslinieks grieza putnus un zvērus vairs tikai no Piebalgas priedēm, ozoliem, eglēm un ošiem. Tie palika pie viņa, un visos dārza stūros ziedēja prieks.
( Pēc S. Kaldupes.)