1. Visiem trokšņiem, kas šajā rītā pacēlās augšup, bija viegls skanīgums, un ļaužu balsis un putnu kliedzieni it kā mazgājās gaisā.

2. Bet tas bija pilns smaga pavasara tvana, ar mīkstu roku spiezdams visu pie zemes.

3. Šur tur jau pamirdzēja ziedi, un, kaut pļavas upīte garajos grīšļos vairs nebija redzama, tās virzienu norādīja pureņi, kas ziedēja gar krastiem.

4. Te no Straumēniem atskanēja skaņa zvanīšana.

5. Tur zvanīja Līna, sizdama pa sētsvidū pakārtu vecu lemesi, saukdama vīrus brokastīs.

6. Tā sākās Straumēnos nebeidzamie pavasara darbi, virzīdamies pa saules atvērto gaismas un miera ceļu, tā pienāca Jurģi, patiesi dienas atvezdami.

(E.Virza.)