Hugo vairs nebija mazais bērns un zināja, ka jods, ko omīte zieda uz pušumiem, nebija tas jods, ko tik bieži pieminēja tēvocis Oto un kas dzīvoja ellē. Tēvocis Leopolds arī teica, ka Oto labā omā daudz joko. Pat viņa suns Barons par to smejoties, viņam esot pat foto, kur tas labi redzams. Tie visi ir joki. Hugo tēti sauc par Bruno, bet mammu par Loti. Viņam ir arī divas dvīņu māsiņas, līdzīgas kā oliņas - Olita un Lolita. Visa ģimene tās lolo un lutina. Tās nekad nesoda. Viņas sēž uz saviem soliņiem un spēlējas ar loto vai domino kauliņiem. Arī Hugo, kad viņam ir laba oma, labprāt rotaļājas ar dvīnītēm. Omīte, onkuļi Oto, Leopolds, tante Olga tīšām māsiņas jauc. Tas nav godīgi, bet joki paliek joki.