1. Šajā zemē nav ne zelta, ne dārgakmeņu (dārg-ak-me-ņu) , ne vērtīgu metāla rūdu, nav ne naftas, ne akmeņogļu (ak-meņ-og-ļu).

2. Nav tā arī sevišķi auglīga, uz tās var dzīvot tikai ar neatlaidīgu (ne-at-lai-dī-gu) darbu.

3. Tas liecina, ka latvieši no aizvēsturiskiem (aiz-vēs-tu-ris-kiem) laikiem nav dzinušies pēc gatavām bagātībām, bet tās paši darinājuši, pārvērzdami (pār-vērz-da-mi) mazvērtīgo matēriju augstvērtīgā (augst-vēr-tī-gā).

4. Bet kāpēc latvieši (lat-vie-ši) šo zemi izraudzījuši un tai tā pieķērušies?

5. Tāpēc, ka šī zeme ir brīnišķīgi (brī-niš-ķī-gi) skaista.

6. Tādu latvietis ir meklējis, jo viņa dvēsele alkst skaistuma (skais-tu-ma).

7. Un laikam nav nekā dziļāka par šīm alkām latvieša dvēselē.

(J. Auškāps.)