Vairāk zilbju vārdos mēs visas zilbes neizrunājam vienādi stipri. Vienu no tām izrunājam spēcīgāk, skaļāk nekā pārējās. Šādu izceltu zilbi vārdā sauc par uzsvērtu zilbi un pašu izcēlumu par uzsvaru jeb akcentu.

Uzsvara vietu rakstos, ja tas vajadzīgs, norāda ar punktu augšpusē uzsveramās zilbes priekšā, piemēram: ‘sko - lab& skol - nieks.

Latviešu valodā vārda uzsvars parasti ir pirmajā zilbē, piemēram, ‘grā - ma - ta, ‘po - li - klī - ni - ka.

Otrā zilbē tiek uzsvērta:

dažos vārdos ar jeb-, ik-, ne-, pa-, pus-, vis-:

Piemēram: jeb ‘kad, ik’ens, ik’kur, ne’kad, ne’viens,

pa’tiesi, pus’divi, vis’vairāk, vis’caur, vis’labākais,

vis’skaistākais, vis’maz; bet: ‘vispār;

dažos pamazinājuma vārdos:

Piemēram: klu’sītiņām, vieg’lītiņām, drus’cītiņ;

dažos citos vārdos:

Piemēram: lab’rīt, pal’dies, te’pat, tur’pat, ar’vien, var’būt;

īpašos vārdu savienojumos emocionālas runas gadījumos:

Piemēram: iet galvu pa’cēlis, klausās muti at’plētis,

velk at’spēries.

Pavisam reti tiek uzvērta trešā vai pat ceturtā zilbe.

Piemēram: pama’zītiņām, palē’nītiņām, mazpama’zītiņām.

Citādi uzsvara ziņā izrunā no citām valodām pārņemtos īpašvārdus.

Nelokāmajos īpašvārdos parasti uzsver to zilbi, kas uzsvērta tai valodā, no kuras īpašvārds nācis, piemēram, Ig’o, Didr’o, Montesk’jē.

Lokāmajos īpašvārdos, kam ir trīs zilbes un vairāk, parasti uztver to zilbi, kas uzsvērta tai valodā, no kuras īpašvārds nācis, piemēram, Tur’ģeņevs, Dosto’jevskis, Marcin’kēvičs.

Lokāmajos citvalodu īpašvārdos nav vēlams uzsvars beigu zilbē. Latviešu valodā tiem ieteicams uzsvērt pirmo zilbi, piemēram, ‘Ivans, ‘Ogists.

Tomēr svešvārdos (gan sugasvārdos, gan īpašvārdos), runājot latviski, vienmēr var uzsvērt pirmo zilbi. Īpaši tas vēlams, ja gadās, ka svešā vārda īsto uzsvara vietu droši nezinām.

Tāpat kā latviešu valodā, arī daudzās citās valodās uzsvars ir pirmajā zilbē, tāpēc igauņu, somu, ungāru, gruzīnu, čehu un vēl daudzu citu valodu īpašvārdi latviski ir ar pirmās zilbes uzsvaru, piemēram, ‘Tartu, ‘Koidula, ‘Kekonens, ‘Sopota.

1.vingrinājums. Izlasi vārdus! Atdali uzsvērto vārda daļu ar uzsvara zīmi -‘!

Vienalga, gandrīz, sapnis, palēkdamies, labvakar, patlaban, visčaklākais, pusdzīvs, nupat, visuzticamākais, visapkārt, arvien, apžēlojies, maziņš.

Atbilde: Vien’alga, gan’drīz, ‘sapnis, pa’lēkdamies, lab’vakar, pat’laban, vis’čaklākais, ‘pusdzīvs, nu’pat, vis’uzticamākais, vis’apkārt, ar’vien, ‘apžēlojies, ‘maziņš.

2. vingrinājums. Lasi dotos piemērus un liec vajadzīgās pieturzīmes! 3. Teikuma vārdiem norādi uzsvaru!

1. Kad iesi pie citas tautas

Lai nomodā sirds un prāts

Tu nenāc tikai no sevis

No savas tautas tu nāc

(Ā. Elksne.)

2. Savu varu ikkatrs jo drīz iegaumē un zina lietot bet ne tā savu pienākumu

(R. Kaudzīte.)

3. Pie katras tautas novērots ka tie visvairāk ar savas tautas nopelniem un tikumiem lepojas kas vismazāk grib vai spēj šos nopelnus pavairot

(K. Valdemārs.)

4. Vienīgi nekulturāli un bez gaumes cilvēki spēj ironizēt par savas zemes vēsturi un tās pieminekļiem

(I. Ziedonis.)

5. Lai dzīvē būtu tikai tā viena patiesība un tā viena kaislība stādīt izaudzēt un atdot

(I. Ziedonis.)

Atbilde:

1. Kad iesi pie citas tautas,

Lai nomodā sirds un prāts,

Tu nenāc tikai no sevis,

No savas tautas tu nāc.

(Ā. Elksne.)

2. Savu varu ikkatrs jo drīz iegaumē un zina lietot, bet ne tā savu pienākumu.

(R. Kaudzīte.)

3. Pie ‘katras ‘tautas ‘novērots, ka ‘tie vis’vairāk ar ‘savas ‘tautas ‘nopelniem un ‘tikumiem ‘lepojas, ‘kas vis’mazāk ‘grib vai ‘spēj ‘šos ‘nopelnus ‘pavairot.

(K. Valdemārs.)

4. Vienīgi nekulturāli un bez gaumes cilvēki spēj ironizēt par savas zemes vēsturi un tās pieminekļiem.

(I. Ziedonis.)

5. Lai dzīvē būtu tikai tā viena patiesība un tā viena kaislība – stādīt, izaudzēt un atdot.

(I. Ziedonis.)

3. vingrinājums. Ar vienu svītru pasvītro tos vārdus, kuros ir pirmās zilbes uzsvars, ar divām - otrās zilbes uzsvars!

Cilvēks, neviens, izgāzis, zariņš, visjautrākais, pusgatavs, ceļvedis, sacensība, nekur, galvu nodūris, lūpu uzmetis, ola, labvakar, lēnītiņām, druscītiņ, mazītiņš, galdnieks, desa, palēkdamies.

Atbilde: Cilvēks, neviens, izgāzis, zariņš, visjautrākais, pusgatavs, ceļvedis, sacensība, nekur, galvu nodūris, lūpu uzmetis, ola, labvakar, lēnītiņām, druscītiņ, mazītiņš, galdnieks, desa, palēkdamies.

4. vingrinājums. Izraksti vārdus, kuros uzsvērta otrā vai trešā zilbe! Nosaki šo vārdu vārdšķiru!

1. Nekad man neizies no prāta diena, kas ir bijusi visskaistākā manā negarajā mūžā!

2. Pamazītiņām es iemācījos no melnā pianīno izvilināt arvien skaistākas melodijas.

3. Neapdomādamies varu teikt, ka druscītiņ agrāk es patiesi tam nebūtu ticējusi.

4. Visgarām gar upmalu vismaz pusotra metra platā joslā auga neiedomājami smaržīgas kalmes un vīgriezes.

5. Viens no visizcilākajiem pasaules autoriem ir Viktors Igo.

6. Es varbūt pārspīlēju, tomēr visvairāk man patīk lasīt vācu rakstnieku darbus.

Atbilde: Nekad, visskaistākā, pamazītiņām, pianīno, arvien, druscītiņ, patiesi, visgarām, vismaz, pusotra, visizcilākajiem, varbūt, visvairāk.

5. vingrinājums. Lasi dotos vārdus, norādot uzsvaru ar pieņemto apzīmējumu!

Diena, labdien, labdienas, stunda, pusdienas, pusdesmit, labs, nekad, arvien, klusām, zeme, visčaklākais, tepat, nekāds.

Atbilde: ‘Diena, lab’dien, ‘labdienas, ‘stunda, ‘pusdienas, pus’desmit, ‘labs, ne’kad, ar’vien, ‘klusām, ‘zeme, vis’čaklākais, te’pat, ne’kāds.

6. vingrinājums. Uzrādi dotā teksta vārdos uzsvaru!

Lai slava arvien tev, grāmata! Tavā spogulī nekad nenodziest cilvēces vēstures vaigs, tavā spogulī nekur nepazūd visgudrākās domas.

Tu sevī visdziļāk glabā visas cilvēces cēlumu, tās draudzību un mīlestību.

Tu esi gaisma, kas iespīd dabas un cilvēka dvēseles dzīlēs un ļauj tos pamazītiņām izprast, lai gudrāka, labāka kļūtu visapkārt dzīve!

(Pēc P. Vīlipa.)

Atbilde: Lai ‘slava ar’vien ‘tev, ‘grāmata! ‘Tavā ‘spogulī ne’kad ‘nenodziest ‘cilvēces ‘vēstures ’vaigs, ‘tavā ‘spogulī ne’kur ‘nepazūd vis’gudrākās ‘domas.

‘sevī vis’dziļāk ‘glabā ‘visas ‘cilvēces ‘cēlumu, ‘tās ‘draudzību un ‘mīlestību.

‘Tu ‘esi ‘gaisma, ‘kas ‘iespīd ‘dabas un ‘cilvēka ‘dvēseles ‘dzīlēs un ‘tos pama’zītiņām ‘izprast, lai ‘gudrāka, ‘labāka ‘kļūtu vis’apkārt ‘dzīve!

(Pēc P. Vīlipa.)

7. vingrinājums. Norādi uzsvaru dotajos vārdos!

Gorkijs, Čehovs, Nagasaki, Bordo, Karūzo, Borneo, kakao, esperanto, komunikē.

Atbilde: ‘Gorkijs, ‘Čehovs, Naga’saki, Bor’do, Ka’rūzo, Bor’neo,

ka’kao, espe’ranto, komuni’kē.

Zilbe ( vācu Silbe no lat. syllaba ) ir vārds vai vārda daļa, ko izrunā ar vienu mutes vērienu. Tā ir vismazākā runas vienība.

Zilbes ir īsas

garas

Īsā zilbe veidojas, ja tajā ir īss patskanis: egle, upe.

Garā zilbe veidojas, ja tajā ir

garš patskanis sēne, lāpsta

divskanis saule, ziema

īss patskanis manta, siļķe

savienojumā ar

skaneni m, n, ņ, l, ļ, r

Ja vārdā zilbe ir gara, tās izrunas laikā var mainīties balss stiprums un augstums. Šādas skaņas stipruma un augstuma pārmaiņas garā zilbē sauc par zilbes intonāciju.

Katram dialektam ir atšķirīga zilbes intonāciju sistēma. Vidus dialektā, kas ir latviešu literārās valodas pamatā, saglabājušas trīs pamatintonācijas:

stieptā (māja [mćja]),

lauztā (ābele [ćbele]),

krītošā (sāls [sćls]).

Zilbi ar stiepto intonāciju izrunā vienmērīgā balss plūdumā:

Stiepto intonāciju fonētikā norāda ar apzīmējumu ~ (cirumfleksu ).

Zilbē ar lauzto intonāciju izrunā vērojams it kā balss lūzums:

Lauzto intonāciju apzīmē ar ^ (jumtiņu).

Zilbēs ar krītošo intonāciju sākumu izrunā spēcīgāk, pēc tam balss spēks samazinās:

Krītošo intonāciju norāda ar ` (gravi).

Katra vārda izrunu var pārbaudīt K. Mīlenbaha, J. Endzelīna ,,Latviešu valodas vārdnīcā", L. Ceplīša, Miķelsones, T. Porītes, S. Raģes ,,Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā", jo tajās vārdiem ir norādītas zilbes intonācijas.

Mūsdienu latviešu literārajā valodā nostiprinās divu intonāciju sistēma: stieptā intonācija ( ~ ) un nestieptā intonācija ( ` ), kurā sakritusi sākotnējā lauztā un krītošā intonācija.

Piemēram, sīpola loks [luõks], bet varavīksnes loks [lłoks], istabas logs [lłoks]; zaļa zāle [ząle], plaša zāle [zćle]; auksts [a?ksc] laiks, augsts [ałksc] tornis.

Šīs divas intonācijas - stieptā un nestieptā - jācenšas ievērot un šķirt.

Rakstot dažreiz ir nepieciešams vārda daļu pārnest jaunā rindā. Jāievēro vairāki dalīšanas principi, vārdus pārnesot jaunā rindā.

Jāievēro līdzskaņu burtu skaits:

-ja starp diviem patskaņiem ir ba-gāts

viens līdzskanis, tas pārnesams ie-va

nākamajā zilbē; sau-le

- ja starp diviem patskaņiem as-tere

vai divskaņiem atrodas divi dar-bi

līdzskaņi, tie dalāmi uz pusēm; mīk-la

- ja starp diviem patskaņiem plāks-ne vai plāk-sne

vai divskaņiem atrodas trīs turp-māk vai tur-pmāk

līdzskaņi, tad tos dala pēc

izvēles - uz otru pusi var celt

divus vai vienu līdzskani.

- ja starp diviem patskaņiem zvirg-zdi

vai divskaņiem ir četri līdzskaņi, bārk-stis

tad tos dala uz pusēm.

Atdala vārda sastāvdaļas

- priedēkļus; aiz-iet, bez-miegs, ie-elpot

- izskaņas -nieks, -niece, virt-tuve, vārd-nīca,

-nīca, -dams (-a), -damies frizē-tava, birz-tala,

(-ās),-šana (-ās), -tuve (-a),

-tala;

- salikteņu daļas. audžu-māte, nakts-miers,

Pārnešanai jaunā rindā nedala:

- vienzilbes vārdus; būt, iet, agrs

- vienu patskaņa burtu

vai divskani o no citiem ola, ezis,

burtiem; ota, upe

- līdzskaņu burtu dz, dž ru-dzi

savienojumi. da-dži

Vingrinājumi:

1. vingrinājums. Izrunā pareizi vārdus

* ar stiepto intonāciju:

burts, bumba, delna, laiva, teika, laiks, māte, grāmata, laime, jūra, birt, pilns, liepa;

ar krītošo intonāciju:

draugs, dārzs, balss, iela, braukt, gaiss, roka, cirst, spēks, diena;

* ar lauzto intonāciju:

dēls, meita, zvaigzne, kāds, lauzt, celt, zirgs, miers, jauns, mūžs!

2. vingrinājums. Lasi tekstu, ievērojot intonāciju lietojumu izlokšņu paraugos!

I. Vidus dialekta izlokšņu paraugi.

1. Vidzemes vidus izloksnes

a) Ērģemes izloksne (intonācijas: ` , ^ , ~)

žagatinai gara aste, ta danciša uzvedaja;

vaninai (vārniņai) liki pleci, ta udenc nesejina.

b) Raunas izloksne (intonācijas: ` , ^ , ~)

duo, mami, kam duodama, neduo manis veveram!

veveriša dveselite atsuolites galina.

sviesti, sviesti, kuopa, kuopa!

ja ne kuopa, citam ruoka!

a) Blīdienas izloksne (intonācijas: ` , ^ , ~)

Janis jaja visu gadu, atjaj Jaņa vakara;

put, Janiti, vara tauri varatu staba galiņa!

b) Džūkstes izloksne (intonācijas: ^ ², ~)

ar pavasara iestašanuos Jurģu laika sakas zemesdarbi, tad zirgs vais brive nestav, jasak i ivat zeme pavasara sejai. zemi pabei sejai gatavuot ar ecekšam - sasmalcina, pieli ina. Dazs sejeis sej ar abi ruoki. kur ir sejumi, tas ir tirums. Vajag atminet, kuŗa diena pirmais snieks snieg, tad vaiga set zirņus. ar a lieluo arklu.

c) Bēnes izloksne (intonācijas: ^ ², ~ )

kas spideja, kas mira eja paparadišu krumiņa?

Jaņa sievai acis mira paparadišu krumiņa.

a) Svētciema izloksne (intonācijas: ~, ^ ²)

ka es puik bi, ta bi puik zaķi. suņi viņs tramdij un ed - nedrikstej juo gaņas suņ li i ņemt. zaķi i vairak zorts. pelekaj zaķi tie i tad resn un bišk garak vil. litour zaķim i tac glumš villinč [tie ir] a garakim kajim, baltej zaķi i vasar sarkani un ziem balti tuos sauc pa pur zaķim, tie i liesi. baltej iva pa mež. briesmig a traki skrien. viņiem i tris reiz beni. merci i pirmej beni - tie maz izduodas, tie nuosalst. uotri tagad i pa vecejiem Jaņim, un vieni i lin rovam laika.

b) Limbažu izloksne (intonācijas: ~, ^ ²)

vienam tevam un matam nebi ne vienc bers. reiz tie ab aiz gals seidadam runa: ,,kout jel dies mums mazakaš tad berniņ dout ka ezit!"

tuos vards izteicat, mas ezic izlien nuo kraspakaļ un sak:

,,es i jums dels!"

vecaj piejemm ezit un uzou ina.

a) Kandavas izloksne (intonācijas: ~, ^ ²)

tur, pie Ligciem, saiet tie pagast robežs kuope. tur i smuk: viet. tie ruobežs viņiem saiet kuope pie Bezdibeņ ezer; tas i iļš aplam. ta tur vel i viens ezermals, kur es gane guovs. viš i par pa trizdesmit ped iļš, un tuo nuosauc pa Cukezer. tur i bis ligans placis, tur i ganeišies cugans a cukam. un ta tas ezers uzgazies virsu.

b) Zlēku izloksne (intonācijas: ~, ^ ²)

mas ras te zale, kas vital eniņe;

mas puriš te meite, kas iet kung laidre.

tišam ga, nebede, pi tautiš, tevdel;

kad tas ga kruoge ert, a patag izmace.

c) Dundagas izloksne (intonācijas: ~, ^ ²)

un neskraid aplam are no ritems

bez putankumas! ekuož kuo,

ka egez nedabe jus azkukt,

un azsmkš nepaliek cour tuo!

a) Lazdones izloksne:

stāsta, ka tuo Rigu cara zoldeii navarēši un navarēši ieņa:mt. pruoveši gon ar veri, gon ar vy:ltu. tu:r, ka veries, par veldnice bise rogana. un cik tie krievi dagasi pie Rigas muriem, tik si nuomaitese. laiduises pa gaisu ka žogata, uzmatuises uz mura, nuočivanese kadus tur vardus, un tik ij gon - zoldeti beigti. jau Peters lielais gribejs Rigu a:tstat, bat vienc zoldac isstaestijs, ka šis gan zync, ka tai Riga ieška ty:kt. viņam tik voi eškueties deviņu sudraba luožu, tam luediem a:suot jabut tris reizes smogakai vienai par uotru. Peters Lielais doebijs tas luedes. ko nu žogata uzmatuises uz mura, zoldac šaevs a:tmuguiriski žogatai vyrsuo.

b) Lubānas izloksne :

siermi zirgi auzys ed'e, mugariņis sagrizuši;

gudri veiri olu ere, kungim tisys atdavuši.

a) Sinoles izloksne:

vezi, vezi. suka golvu, sorgi sovu cakuliņu!

juo vakar lidaciņa ladu vin briškinaja.

b) Lejasciema izloksne :

nasēj, munu baleliņ, zierņu cela maliņa!

tautu maitas nuvijušas zierņu zidu vaiņaciņu.

c) Šķilbēnu izloksne:

zyni, kuo tuom senuok guviem b'eja. senuok kleve'ru nasieja. sīnc zyrgam b'ej. vuškuom vieļ, ka tureja vuškas. a guviem vosaroja solms i garis solms. taišni tys vin - vosaroja solms i garis solms. Zīmassvatku reita atneze guviem sina. zyrgīm auzas, cyukuom auzas, guviem sīnc, i vuškuom sīnc.

3. vingrinājums. Visus vārdus sadali pārnešanai jaunā rindā! Nosaki vārdu sastāvu un to vārdšķiru!

Paraugs: saullēkts – saul-lēkts, saul-lēk-t-s (lietvārds); . . .

Atbilde: Paskatīties – pa-ska-tī-ties, pa-skat-ī-ties (darbības vārds); brīnums – brī-nums, brīn-um-s (lietvārds); zvaigzne – zvaig-zne, zvaigzn-e (lietvārds); ieskrējiens – ie-skrē-jiens, ie-skrēj-ien-s (lietvārds); lidotājs – li-do-tājs, lid-o-tāj-s (lietvārds); sasalums – sa-sa-lums, sa-sal-um-s (lietvārds); lineāls – li-ne-āls, lineāl-s (lietvārds); labsirdīgs – lab-sir-dīgs, lab-sird-īg-s (īpašības vārds); divdesmit – div-des-mit. div-desmi-t (skaitļa vārds); noskatīties – no-ska-tī-ties, no-skat-ī-ties (darbības vārds); vezums – ve-zums, vez-um-s (lietvārds); nosviest – no-sviest, no-svies-t (darbības vārds); godīgs – go-dīgs, god-īg-s (īpašības vārds); troksnis – troks-nis, troksn-is (lietvārds).

4. vingrinājums. Lasi doto tekstu un liec nepieciešamās pieturzīmes! Pasvītrotos vārdus sadali pārnešanai jaunā rindā!

1. Viena no grūtākajām mākslām ir prasme pareizi ceļot.

2. Mūsdienu cilvēks ceļo vairāk nekā ceļojusi viņa vecmāmiņa bet šķiet ka mūsu vecmāmiņas no saviem ceļojumiem vairāk pārvedušas.

3. Pareizi ceļo tas kas no ceļojuma atgriežas bagātāks savā garā.

4. Ceļot prot tas kā sirds ir redzīga un kā acs prot apstāties un svētīt.

5. Ceļot prot tas kas savu sirdi prot atraisīt un kā pirksti krampjaini nesažņaudzas.

6. Kad acis ausis un sirds atveras dvēsele izpeldas skaistumā.

7. Es neprotu mieru rast tikai sevī man vajadzīga plaša pasaule lai pārmācītu savu dumpīgo dabu un lai remdētu nepieciešamās slāpes pēc skaistuma.

(Z. Mauriņa.)

Atbilde: 1. Viena no grūtākajām mākslām (māks-lām) ir prasme pareizi ceļot.

2. Mūsdienu (mūs-die-nu) cilvēks ceļo vairāk, nekā ceļojusi viņa vecmāmiņa (vec-mā-mi-ņa), bet šķiet, ka mūsu vecmāmiņas no saviem ceļojumiem vairāk (vai-rāk) pārvedušas.

3. Pareizi ceļo tas, kas no ceļojuma atgriežas (at-grie-žas) bagātāks savā garā.

4. Ceļot prot tas, kā sirds ir redzīga (re-dzī-ga) un kā acs prot apstāties (ap-stā-ties) un svētīt.

5. Ceļot prot tas, kas savu sirdi prot atraisīt (at-rai-sīt) un kā pirksti (pirk-sti) krampjaini (kramp-jai-ni) nesažņaudzas (ne-sa-žņau-dzas).

6. Kad acis (acis), ausis (au-sis) un sirds (sirds) atveras, dvēsele izpeldas skaistumā (skais-tu-mā).

7. Es neprotu (ne-pro-tu) mieru rast tikai sevī, man vajadzīga plaša pasaule, lai pārmācītu savu dumpīgo (dum-pī-go) dabu un lai remdētu nepieciešamās slāpes pēc skaistuma.

(Z. Mauriņa.)

5. vingrinājums. Uzrakstītajos teikumos saliec trūkstošās pieturzīmes! Pasvītrotos vārdus sadali pārnešanai jaunā rindā! Izcel vārdus, kuros sastopama līdzskaņu mija!

1. Šajā zemē nav ne zelta ne dārgakmeņu (…) ne vērtīgu metāla rūdu nav ne naftas ne akmeņogļu (…).

2. Nav tā arī sevišķi auglīga uz tās var dzīvot tikai ar neatlaidīgu (…) darbu.

3. Tas liecina ka latvieši no aizvēsturiskiem (…) laikiem nav dzinušies pēc gatavām bagātībām bet tās paši darinājuši pārvērzdami (…) mazvērtīgo matēriju augstvērtīgā (…).

4. Bet kāpēc latvieši (…) šo zemi izraudzījuši un tai tā pieķērušies?

5. Tāpēc ka šī zeme ir brīnišķīgi (…) skaista.

6. Tādu latvietis ir meklējis jo viņa dvēsele alkst skaistuma (…).

7. Un laikam nav nekā dziļāka par šīm alkām latvieša dvēselē.

(J. Auškāps.)

Atbilde: 1. Šajā zemē nav ne zelta, ne dārgakmeņu (dārg-ak-me-ņu) , ne vērtīgu metāla rūdu, nav ne naftas, ne akmeņogļu (ak-meņ-og-ļu).

2. Nav tā arī sevišķi auglīga, uz tās var dzīvot tikai ar neatlaidīgu (ne-at-lai-dī-gu) darbu.

3. Tas liecina, ka latvieši no aizvēsturiskiem (aiz-vēs-tu-ris-kiem) laikiem nav dzinušies pēc gatavām bagātībām, bet tās paši darinājuši, pārvērzdami (pār-vērz-da-mi) mazvērtīgo matēriju augstvērtīgā (augst-vēr-tī-gā).

4. Bet kāpēc latvieši (lat-vie-ši) šo zemi izraudzījuši un tai tā pieķērušies?

5. Tāpēc, ka šī zeme ir brīnišķīgi (brī-niš-ķī-gi) skaista.

6. Tādu latvietis ir meklējis, jo viņa dvēsele alkst skaistuma (skais-tu-ma).

7. Un laikam nav nekā dziļāka par šīm alkām latvieša dvēselē.

(J. Auškāps.)

6. vingrinājums. Sadali minētos vārdus pārnešanai jaunā rindā!

Ērkšķi, istaba, dzelzceļš, atsvērt, oga, trīspadsmit, gudrāks, visapkārt, sestdiena, liegšana, svētnīca, zvaigzne, izprast, vismaz, ovācijas, balsis, sajuzdams, nekrietns.

Atbilde: Ērk-šķi, is-taisnstūr-ba, dzelz-ceļš, at-svērt, oga, trīs-pa-dsmit, gud-rāks, vis-ap-kārt, sest-die-na, lieg-ša-na, svēt-nī-ca, zvaig-zne, iz-prast, vis-maz, ovā-ci-jas, bal-sis, sa-juz-dams, ne-krietns.

7. vingrinājums. Parādi ar svītriņām šo vārdu iespējamo dalījumu pārnešanai jaunā rindā!

Attapība, alksnājs, burtnīca, buramvārdi, cirtne, četrpadsmit, draudzība, dzelzsbetons, ērms, graudzāles, iestiprināt, Kalnciems, līdzsvars, makšķerētājs, neglīts, neitrāls, operācija, pusbrālis, rakstvedis, sētsvidus, tvīksme, ūbele, vingrot, zeltnesis, žvadzēšana.

Atbilde: At-ta-pī-ba, alk-snājs, burt-nī-ca, bu-ram-vār-di, cirt-ne, četr-pa-dsmit, drau-dzī-ba, dzelzs-be-tons, ērms, graud-zā-les, ie-stip-ri-nāt, Kaln-ciems, līdz-svars, makš-ķe-rē-tājs, ne-glīts, neit-rāls, ope-rā-ci-ja, pus-brā-lis, rakst-ve-dis, sēts-vi-dus, tvīks-me, ūbe-le, ving-rot, zelt-ne-sis, žva-dzē-ša-na.

8. vingrinājums. Izvēlies pareizo vārda dalījumu pārnešanai jaunā rindā!

1. bezmiegs a) be-zmiegs,

b) bez-miegs,

c) bezmieg-s.

2. osta a) o-sta,

b) os-ta,

c) osta.

divpadsmit

a) div-pa-dsmit,

b) divpa-dsmit,

c) divpads-mit.

saslapināt

a) sa-slapināt,

b) saslapi-nāt,

c) sa-sla-pi-nāt.

rakstnieks

a) raks-tnieks,

b) rak-stnieks,

c) rakst-nieks.

6. celtne a) cel-tne,

b) celt-ne,

c) celtn-e.

7. kaklauts a) ka-klauts,

b) kakl-auts,

c) kaklau-ts.

draudzība

a) drau-dzī-ba,

b) draudz-ība,

c) draudzī-ba.

9. zvirgzdi a) zvi-rgzdi,

b) zvir-gzdi,

c) zvirg-zdi.

Atbilde: 1. b), 2. c), 3. a), 4. c), 5. c), 6. a) vai b), 7. b), 8. a), 9. c).

9. vingrinājums. Izlasi dotos apgalvojumus! Izvēlies pareizo variantu, ailītē ,,pareizi" vai ailītē ,,nepareizi" ievelkot ,,+"!

Atbilde:

10. vingrinājums. Izlasi dotos apgalvojumus! Izvēlies pareizo variantu, ailītē ,,pareizi" vai ailītē ,,nepareizi" ievelkot ,,+"!

Atbilde:

11. vingrinājums. Izlasi dotos apgalvojumus! Izvēlies pareizo variantu, ailītē ,,pareizi" vai ailītē ,,nepareizi" ievelkot ,,+"!

Atbilde:

12.vingrinājums. Daļa vārdu uzrakstīti nepareizi. Izsvītro kļūdaino vārdu!

Atbilde:

13.vingrinājums. Daļa vārdu uzrakstīti nepareizi. Izsvītro kļūdaino vārdu!

Atbilde:

14. vingrinājums. Katram jautājumam doti vairāki atbilžu varianti. Izvēlies pareizo atbildi!

a) mācība par vārdu sastāvu; c) mācība par alfabētu un burtiem;

b) mācība par valodas skaņām; d) mācība par vārdu nozīmi.

2 . Kas ir burts?

a) grāmatā iespiesta zīme; c) vārda sastāvdaļa;

b) pieņemts skaņas apzīmējums;

a) lai labāk iemācītos pazīt valodā izmantotos burtus;

b) lai vieglāk orientētos jebkurā sarakstā, vārdnīcā;

c) lai ātrāk atrastu vajadzīgo grāmatu bibliotēkā;

d) lai skolotājs varētu sakārtot pareizā secībā skolēnu uzvārdus žurnālā.

a) likums, kas jāzina katram valodas lietotājam;

b) skaņu apzīmējums ar burtiem;

c) visu burtu sakopojums noteiktā secībā;

d) tradicionāli lietots visu skaņu saraksts.

a) 25; b) 36; c) 34; d) 33.

a) skaņas, kuras rada troksni;

b) skaņas, kas piešķir valodai labskaņu;

c) skaņas, kuras izrunājot gaiss brīvi plūst cauri mutes dobumam;

d) burti, ko viegli izrunāt.

a) divu vienādu patskaņu apvienojums;

b) divu burtu savienojums vienā zilbē;

c) divu garu patskaņu patskaņu apvienojums;

d) divu dažādu īsu patskaņu apvienojums vienā zilbē.

a) 21; b) 24, c) 26; d) 30.

a) skaņas, kuras izrunājot gaisa plūsma mutes dobumā sastop kādu šķērsli;

b) skaņas, kuras ir labskanīgas;

c) burti, kas rada zināmu troksni;

d) skaņas, kas aizgūtas no citām valodām.

Atbilde: 1. b), 2. b), 3. b), 4. c), 5. d), 6. c), 7. d), 8. c), 9. a).

15. vingrinājums. Lasi vārdus, svītriņu vietā liekot vajadzīgos līdzskaņus!

Nevienā-s, kā-s, zo- -, zo-s, sir-s, mo- -, spo- -, cim-s, bie-putra, star-brīdis, au-sts, i-šūt, ai-ceļot, la-s, be-galī-s, u-zelt, i-taba, i-kapts, ai-kari, po-s, po-ts, gar--.

Atbilde: Nevienāds, kāds, zobs, zoss, sirds, možs, spožs, cimds, biezputra, starpbrīdis, augsts, izšūt, aizceļot, labs, bezgalīgs, uzzelt, istaba, izkapts, aizkari, pods, posts, gards.

16. vingrinājums. Pasvītro tekstā patskaņus o ar vienu, bet divskani o ar divām svītrām!

Hugo vairs nebija mazais bērns un zināja, ka jods, ko omīte zieda uz pušumiem, nebija tas jods, ko tik bieži pieminēja tēvocis Oto un kas dzīvoja ellē. Tēvocis Leopolds arī teica, ka Oto labā omā daudz joko. Pat viņa suns Barons par to smejoties, viņam esot pat foto, kur tas labi redzams. Tie visi ir joki. Hugo tēti sauc par Bruno, bet mammu par Loti. Viņam ir arī divas dvīņu māsiņas, līdzīgas kā oliņas - Olita un Lolita. Visa ģimene tās lolo un lutina. Tās nekad nesoda. Viņas sēž uz saviem soliņiem un spēlējas ar loto vai domino kauliņiem. Arī Hugo, kad viņam ir laba oma, labprāt rotaļājas ar dvīnītēm. Omīte, onkuļi Oto, Leopolds, tante Olga tīšām māsiņas jauc. Tas nav godīgi, bet joki paliek joki.

Atbilde: Hugo vairs nebija mazais bērns un zināja, ka jods, ko omīte zieda uz pušumiem, nebija tas jods, ko tik bieži pieminēja tēvocis Oto un kas dzīvoja ellē. Tēvocis Leopolds arī teica, ka Oto labā omā daudz joko. Pat viņa suns Barons par to smejoties, viņam esot pat foto, kur tas labi redzams. Tie visi ir joki. Hugo tēti sauc par Bruno, bet mammu par Loti. Viņam ir arī divas dvīņu māsiņas, līdzīgas kā oliņas - Olita un Lolita. Visa ģimene tās lolo un lutina. Tās nekad nesoda. Viņas sēž uz saviem soliņiem un spēlējas ar loto vai domino kauliņiem. Arī Hugo, kad viņam ir laba oma, labprāt rotaļājas ar dvīnītēm. Omīte, onkuļi Oto, Leopolds, tante Olga tīšām māsiņas jauc. Tas nav godīgi, bet joki paliek joki.