No visiem ziediem vislaipnākais man vienmēr licies rimtīgi mazais, bet spēcīgi smaržojošais liepu zieds. Un no visām laipām visjaukākā - liepu lapu laipa, ko novij cilvēku laipnība. Pats vārds ,,laipnība" ar liego, glāsaino l skaņu atgādina gludi glaudīgo liepu lapu. Un latvietis zina, ka liepu lapu laipa nav domāta praktiskiem nolūkiem, ar siena vai bekona vezumu pāri tādai laipai nevar braukt, tā ir tilts, kas ved no cilvēka sirds uz otra cilvēka sirdi.

Strīdi mūsu dzīvi piebārsta ar dadžiem. Kas prot savērpt laipnības liepu lapu laipu, tas strīdā paliek uzvarētājs. Taisnība ir tam, kas citiem der par paraugu, bet sargājieties to uzbāzīgi rādīt! Pārākums ir jāslēpj laipnā pazemībā, kā liepa savus medainos ziedus slēpj zaļā lapotnē. Lai rupjo cilvēku atbruņotu, vislabākais paņēmiens ir uz lamuvārdiem atbildēt ar laipnību, tad lamātājs ievilksies savā eža kažokā, atteiksies no tālākā uzbrukuma.

                                                                                                                 (Pēc Z.Mauriņas.)