1. Vētrā izskalotais jūras krasts atsedzis koku un krūmu saknes, bet piegružotajā liedagā guļ jūras izsviesti apglumējuši baļķi.

2. Visgarām krastam kā atritināts grīdas celiņš aizstiepjas jūraszāļu un aļģu klājiens, kaut kur netālu kāpās vērojams dažs labs gājējs, kas brīžiem aizklīst pat līdz jūrai.

3. Kāds miers un plašums ir pie jūras, gribas dziļāk ieelpot svaigo jūras gaisu un ilgāk uzkavēties tās tuvumā.

4. Jau izklīst tumšie sniega mākoņi, kas aizsedza sauli, un, tiklīdz koku zaros sāk draiskuļot pavasara vējš, putnu dzīvē manāms možs noskaņojums.

5. Kovārņi, skaļi brēkdami un lidinādamies viens otam pakaļ, meklē, kur varētu labāk iekārtot ligzdu.

6. Laukos vītero cīruļi, bet applūdušajās pļavās līksmi sasaucas ķīvītes, jo, kad dziedātājputni uzsāk savus koncertus, tad skan viss mežs.