| Pareizi | Nepareizi | ||
| 1. | Fonētika ir mācība par skaņām un to pārmaiņām. | + | |
| 2. | Tagadējais latviešu valodas alfabēts ir veidojies uz latīņu alfabēta bāzes. | + | |
| 3. | Pakalns, pļava, purvs, pelašķis. Vārdi sakārtoti alfabēta secībā. |
+ | |
| 4. | Vārdā zvejnieks ir 9 skaņas. | + | |
| 5. | Burts o apzīmē trīs skaņas. | + | |
| 6. | Aptiekā nopirku jodu. Izceltajā vārdā ir garš patskanis. |
+ | |
| 7. | Vārdā vezdams ir d noteiktā mija. | + | |
| 8. | Vārdā zvejnieks ir pozicionālā skaņas pārmaiņa. | + | |
| 9. | Vārdā nav ir pozicionālā skaņas pārmaiņa. | + | |
| 10. | Vārdā brieža ir vēsturiskā līdzskaņa mija. | + | |
| 11. | Vārdā omulīgs o ir patskanis. | + | |
| 12. | Dažiem vārdiem saknē ir dubultoti līdzskaņi. | + | |
| 13. | Lai zinātu, kāds burts ir jāraksta vārda vidū, saliktenis jāsadala tā, lai katrs vārds būtu atsevišķi. Piemēram, krusta tēvs - krusttēvs. | + | |
| 14. | Attēls, uzzināt,
pārrunāt, apputināt, uzzibēt. Vārdi uzrakstīti pareizi. |
+ | |
| 15. | Kāds, pats, auss,
mežs, košs. Vēsturiskā līdzskaņu pārmaiņa katra vārda beigās. |
+ | |
| 16. | Vārdā Zemgale abus e izrunā šauri. | + | |
| 17. | Vārdā Cēsu e izrunā šauri. | + | |
| 18. | Beru, ķeru,
dzerams, sverams. Vārdos e izrunā šauri. |
+ | |
| 19. | Slēpot, vērot,
sekot, verams. Darbības vārda nenoteiksmē e, ē izrunā plati, jo piedēkļi -ā, -o-. |
+ | |
| 20. | Vārdā Nagano uzsvērta 1. zilbe. | + |