Bijušās Pētera baznīcas atjaunošanai ir vismaz trejāda nozīme. Pirmkārt, atdzimst viens no izcilākajiem arhitektūras (celtnes mākslinieciskais veidojums) pieminekļiem - gotikas (12. - 16.gs. Eiropas mākslas stils) un baroka (krāšņs un dinamisks mākslas stils Eiropā un Amerikā 17. – 18.gs.) laikmeta augstāko sasniegumu paraugs. Otrkārt, līdz ar Pētera baznīcas ārējā veidola atjaunošanu Vecrīgas arhitektūras pieminekļu ansamblis (celtņu, gleznu, lietišķās mākslas priekšmetu saskaņots kopums arhitektūrā un mākslā) atgūst sava neatkārtojamā silueta (apveids, kontūras) galveno vertikāli (līnija, kas veido taisnu leņķi ar horizontālu plakni). Un, treškārt, Pētera smaile kļūst par uzskatāmu orientieri (objekts, pēc kā orientējas (nosaka atrašanās vietu) vai orientē apvidū) daudziem pilsētbūvnieciskajiem pasākumiem visas Rīgas apjomā. To paredzēja Rīgas ģenerālā (vispārējs, galvenais) plāna (nodoms, iecere) autori (sacerētājs, radītājs), un nav nejaušība, ka nākotnes Rīgas telpiskās kompozīcijas daļu, sastāvdaļu, elementu izkārtojums; uzbūve) asis - maģistrāles (galvenā līnija, no kuras atzarojas mazākas līnijas) un bulvāri (plata, kokiem apstādīta iela) - ir ieprojektētas (paredzētas, sagatavotas domās un aprēķinos) virzienā uz Vecrīgu, pirmām kārtām uz tās atjaunoto galveno dominanti (galvenā pazīme, iezīme, ideja).