Tad mēs ar puikām brauksim slēpot uz Gaiziņu. Poļu slalomenes un zābaki ar klipšiem man jau sagādāti. Pagājušajā gadā šļūcu lejā tāpat ar luģēm, pa ,,Dāmu paradīzi’’, protams.

(D. Dreika.)

,,Kāpēc tu paņēmi manu ķoci?’’ Niķis jautāja brāļukam. ,,Tas ir mans sēņu ķocis.’’

,,Grozi, kā gribi, grozs paliek grozs,’’ atbildēja Riķis, grozīdams grozu, ,,te nekur nav rakstīts, ka šis būtu tavs grozs.’’

,, Kad es to pirku gadatirgū no Rucavas rūķa, viņš teica, ka tas esot ķocis,’’ neatlaidās Niķis, ,,nemēģini izgrozīties!’’

,,Ā - ā, no Rucavas rūķa,’’ novilka Riķis, ,,tiem jau pavisam savādāka valoda nekā pārējiem rūķiem. Viņi saka: ,,Rau, naģes sāk lēkāt un svēteļi laisties, tad jau būs jāaizved uz tirgu kāds ķocis ar strimalām, kamēr nav pienācis knaušu laiks.’’ Vai tavā ķocī nebija ielēkusi kāda naģe?’’

(Ē. Kūlis.)