Laipnība un mīlestība, ko Pūpēdis visu ziemu pilnam baudīja, tagad pārvērtās par ezību, kas viņu durstīja kā asām adatām.

(P. Rozītis.)

Abi nesamierināmie ienaidnieki ne reizi nebija pārmijuši ne vārda savā starpā, garajos ministrijas gaiteņos viņi allaž vai nu viļus, vai neviļus bija izmainījušies, arī pie ieejas nekad negadījās kopā un sapulcēs vienmēr sēdēja diametrāli pretējos zāles stūros.

(A. Bels.)

Šodienas labklājību mērojam ar automašīnu un televizoru skaitu, bet pienāks diena, kad to rēķināsim pēc tīrā gaisa un saglabāto birztalu daudzuma. Un ar standartiem ne vienmēr spēsim aizstāt savu ,,āždārzniecisko metodi’’.

(A. Skalbe.)

Anemone, anemone - burve, glāb mani no skaudības un greizprātības grēka!

(I. Indrāne.)

Bērtulis . . atcerējās maidzeniešu nostāstus par Ezermalnieku saimnieci. Tā bijusi skopa, neganta gājēju izkalpinātāja. Pati jau tuvu astoņdesmitiem, bet kustējusies vagarēdama kā ūdenszāle, gan ar divu spieķu palīdzību.

(H. Dorbe.)