Kad Jēkabs ar savu riteni nozuda aiz kalniņa, ieraudzīju arī Kristapu uz to pašu pusi slājam.
(V. Belševica.)
,,Vai vectētiņš ir pie tevis? meitene gausi cilā kājas.
(J. Širmanis.)
Mārcis un Marta, rokās sadevušies, soli pa solim klunkuroja uz priekšu, aizdomīgi pētīdami apkārtni.
(A. Žīgure.)