Pie durvīm Bille vēl paskatās uz spožo latu un iet iekšā. Bānītis drūmi pablenž uz viņas roku, ierauga, ka nav vis burtnīciņa, bet ap naudu sažņaugta dūre, uzstaro un, sviestu nosvēris, smaidīgi apjautājās, vai par atlikumu viņa nenopirks kādu konfekti.

(V. Belševica.)

,,Anita, ko tu lūri? Ko tu meklē?’’ Dāvis uzsauc.

(J. Širmanis.)

Te ir mana māja.

Te ir mans tētis.

Viņš vakaros ilgi

debesi pētī.

        (M. Ąaklais.)