Teic man vārdu divus trīs, kas kā zelta lāses trīs! . . .

                                                       ( A. Skalbe.)

Lai ilgi katru mūsu soli

Vēl sadzird vecā parka soli.

                            ( I. Auziņš.)

Kas tā ir par traku lietu -

vai uz sniegu, vai uz lietu -

dzirdams tuvu, dzirdams tālu -

vilks ēd mālu, vilks ēd mālu!

                          ( M. Čaklais.)

Lieldienas klāt! Lieldienas klāt!

Zaķi un olas nu godā.

Tāpēc zaķu Jānītis

pa kaktu kaktiem lodā

un negrib ar mani spēlēties,

un jocīgi ausis groza,

un vecmāmiņa zinot,

kam vajagot viņas groza.

                           ( M. Losberga.)