VIENKĀRŠRUNAS VĀRDI
Pie nevēlamiem leksikas elementiem pieder vienkāršrunas vārdi un žargonismi.
Vienkāršrunas vārdi pauž krasi negatīvu vērtējumu. Visbiežāk tie apzīmē parādības, kas saistītas ar cilvēku, viņa negatīvajām īpašībām. |
Piemēram:
mūlāps - neveiklis,
muldēt - runāt,
rīt - ēst.
Vienkāršrunas vārdi ir vienkāršrunas stilam raksturīgi vārdi. Vienkāršruna kā valodas stils atrodas aiz literārās valodas robežas, tai raksturīgas novirzes no literārās valodas normām. Vienkāršrunu lieto cilvēki ar zemu kultūras līmeni. Vienkāršrunas vārdi atšķirībā no sarunvalodas vārdiem pieder pie neliterārās leksikas, to lietošana negatīvi raksturo pašu runātāju. Vienkāršrunas vārdi parasti ietver kādas parādības krasi negatīvu vērtējumu, tiem piemīt spilgta negatīvi vērtējoša ekspresivitāte, bet tā ir rupja, vulgāra un aizskar estētiskās jūtas. Tāpēc literārajā valodā vienkāršrunas vārdus parasti nelieto. Vārdnīcās vienkāršrunas vārdus un nozīmes ievieto ar lielu ierobežojumu.
Piemēram:
mirla - 'vārgulis',
mūlāps, muļļa - 'neveiklis',
mūlis - 'seja',
slampa - 'nevīža', 'izlaidīga sieviete'.
Tuvi vienkāršrunas vārdiem ir vulgārismi, kas var būt gan stilistiski, gan leksiski.
Par stilistiskiem vulgārismiem sauc vārdus, kuru pamatnozīmē nav nekā vulgāra, bet kuri vulgāro nokrāsu iegūst tikai īpašā izlietojumā (daļa dzīvnieku nosaukumu un ar dzīvniekiem saistītu apzīmējumu, ja to attiecina uz cilvēku). |
Piemēram:
cūka, purns, lops, mātīte, tēviņš, maita.
Parastā apjoma vārdnīcās šīs nozīmes neuzrāda, jo tās viegli izsecināmas no pamatnozīmes. Stilistiskie vulgārismi pauž runātāja necieņu pret nosaukto parādību.
Leksiskie vulgārismi ir vārdi, kas paši par sevi ir nepieklājīgi, morāles normām neatbilstoši un ko sabiedrībā nemēdz lietot. Te pieder valodas rupjie, piedauzīgie vārdi, ko grāmatās mēdz apzīmēt ar pirmo burtu un punktiem. Leksiskos vulgārismus parastajās vārdnīcās neievieto. |
Daudz vienkāršrunas vārdu un vulgārismu ir cilvēka ķermeņa, viņa ārējā izskata un negatīvo īpašību apzīmēšanai. Liels skaits vienkāršrunas un vulgāru sinonīmu ir tādiem darbības vārdiem kā ēst, dzert, gulēt, iet, smieties, kurus lieto, runājot par cilvēku.
Daudzi vienkāršrunas vārdi un vulgārismi ir lamu vārdi. Vienkāršrunas vārdi un vulgārismi piesārņo valodu, tāpēc literārajā valodā tos nemēdz lietot. Izņēmuma kārtā tie sastopami daiļliteratūrā personāža valodas raksturošanai, negatīvas attieksmes izteikšanai.
Piemēram:
Pa Rīgas ielām . . skraidīja baltzeķaini smurguļi, kas nevienam cilvēkam negrieza ceļu..
(V.Lācis.)