Poētismiem atšķirībā no sarunvalodas un vienkāršrunas vārdiem piemīt stilistisks pacēlums, tie ir literārās valodas vārdi, kas pēc savas stilistiskās nokrāsas stāv augstāk par vispārlietojamo leksiku. Galvenā raksturīgā pazīme, kas nosaka poētismu funkcijas valodā, ir to pozitīvais emocionālais iedarbīgums.

Poētismi ir neparasti, neikdienišķi, tiem piemīt dzejisks mirdzums. Poētismiem valodas sistēmā atbilst stilistiski neitrāli vārdi.

Piemēram:

daile - skaistums, tvirts - ciets, liegs - viegls, dusēt - gulēt, audze - paaudze, latvis - latvietis, šūpas - šūpošana, žūžas - žūžošana, dardedze - varavīksne, austra - ausma, jundīt - vēstīt, brīve, brīvestība - brīvība.

Poētismi diezgan bieži sastopami kopā ar metaforām un citiem tēlainās izteiksmes līdzekļiem. Poētismi ir galvenokārt dzejas valodas piederums, bet tie sastopami arī prozas tekstos.

Piemēri:

Šonakt ar zvaigžņu mirgu

Piebērti debesu klaidi,

Sapītus mākoņu zirgus

Mēness ir pieguļā laidis.

                                     (B.Saulītis.)

Kā pateikt pēc lāses,

Cik bagātas dardedzes krāsas.

                                          (I.Auziņš.)

Nu visi līdz, tik visi līdz -

Aust brīvestības zelta rīts

(Rainis.)

Dziesma salecas kā straujš kāzu kumeļš, un liekas no vasaras kalniem atsmaržo rudzu lauks..

                                                                                                                      (A.Vējāns.)

Prasmīgi izraudzīti sarunvalodas vārdi un poētismi bagātina izteiksmes iespējas, piešķir valodai lokanību un krāsainību.