Diezgan lielai leksikas daļai piemīt emocionāla nokrāsa. Šādi vārdi reizē ar nozīmi pauž arī runātāja attieksmi pret nosaukto parādību, izsaka viņa emocionālo vērtējumu. Tāpat kā stilistisko nokrāsu, arī emocionālo nokrāsu īsti izjūtam tikai salīdzinājumā ar citiem vārdiem, kam nav emocionālas nokrāsas.

Piemēram:

            dziedonis - dziedātājs, glūnēt - skatīties.

Emocionālā nokrāsa var būt gan pozitīva, gan negatīva.

Pozitīva emocionāla nokrāsa izsaka cildinājumu, cieņu, patiku, labvēlību, sirsnīgumu.

Piemēram:

tēvzeme - dzimtene, jauneklis - jaunietis, māmuliņa - māte.

Šādu nokrāsu var izteikt arī atvasinājumi ar piedēkļiem -iņ-, -īt-:

roka - rociņa, pasaka - pasaciņa, zvaigzne - zvaigznīte.

Negatīva emocionāla nokrāsa izsaka nepatiku, nelabvēlību, nievājumu, nicinājumu, nosodījumu, necieņu, ironiju.

Piemēram:

darbonis - darbinieks, tērgāt - pļāpāt, karapūļi - karaspēks.

Šādu nokrāsu var izteikt arī atvasinājumi ar piedēkļiem -el-, -elē-:

vīrs - vīrelis, māja - mājele, spriest – spriedelēt.

Vanadziņš nebija putnēns, bet tāds pats cilvēku bērns mazām, žiglām kājelēm, augu dienu nosmulētu mutīti un mīkstiem, linu dzelteniem matiem kā daudzi citi bērni viņa vecumā.

(V.Lācis.)

Vārdu, kam piemīt tikai emocionālā nokrāsa, nav daudz. Ļoti bieži emocionālā nokrāsa ir saistīta ar stilistisko. Visspilgtāk tas vērojams sarunvalodas vārdu grupā.

Lielākā daļa sarunvalodas vārdu ir ar emocionālu nokrāsu.

Sarunvalodas vārdi ar pozitīvu emocionālu nokrāsu ir, piemēram,

meita - jauniete, dudināt - sarunāties;

ar negatīvu nokrāsu ir, piemēram

skuķis - meitene, plinkšķināt - spēlēt (klavieres), čīgāt - spēlēt (vijoli), čīkstēt - gausties.

Sarunvalodas vārdu, kas emocionālā ziņā ir neitrāli, nav daudz, piemēram,

aizķeršanās - aizkavēšanās, āķīgs - grūts, ņuka - rika.

Vārdi ar stilistisku vai emocionālu nokrāsu ir ļoti izteiksmīgi, bet nedrīkst aizmirst to lietošanas nosacījumus. Stilistiskā un emocionālā nokrāsa bagātina vārdu saturu, bet ierobežo to izmantošanu.

Emocionālā nokrāsa pati par sevi vārdnīcās netiek norādīta, tā tiek vai nu konkretizēta, visbiežāk ar norādēm uz mīlinājuma, nievājuma vai ironisku nokrāsu, vai vispār paliek neatklāta.