Mūsu vārdu krājumā ir gan latviskas cilmes vārdi, gan vārdi, kas pārņemti no citām valodām.Vārdu krājuma lielāko daļu veido latviskas cilmes vārdi, tie ir ļoti seni. Aizguvumi ir jaunāks leksikas slānis. Aizguvumi bagātina leksiku, tie atspoguļo arī tautas vēsturiskos sakarus ar citām tautām.

Aizguvumu rašanās iemesli var būt divējādi: iepazīstoties citā tautā ar jauniem priekšmetiem, parādībām un jēdzieniem, tauta pārņem arī šo priekšmetu, parādību un jēdzienu nosaukumus. Vēsturiskie sakari ir noteikuši latviešu valodā aizguvumus no somugru, slāvu, ģermāņu un citām baltu valodām.

Vēsturiskās attīstības gaitā latviešu tautai bijuši ilgstoši un seni sakari ar krieviem un vāciešiem. Tāpēc no krievu un vācu valodas latviešu valodā ir visvairāk aizguvumu. Aizguvumi no krievu, vācu un lībiešu valodas pieder pie senākajiem aizguvumiem. Tie ir pārņemti tiešā sazināšanās procesā. Laika gaitā šie aizguvumi ir pielāgojušies latviešu valodas sistēmai un pilnīgi iekļāvušies tajā. Ne fonētiski, ne morfoloģiski tie neatšķiras no latviskas cilmes vārdiem un ir kļuvuši par vispārlietojamās leksikas sastāvdaļu.

• Latviešu tautu ar slāvu tautām saista kultūras sakari kopš 9. gadsimta. Taču latviešu literārajā valodā slāviskas cilmes aizguvumi pārņemti galvenokārt no krievu valodas. Tie ir ienākuši dažādos laika posmos.

Vecākais aizguvumu slānis aptver IX – XII gadsimtu, kad daļa tagadējās Latvijas teritorijas bija politiski atkarīga no senās Krievu valsts. No krievu valodas tika aizgūti šādi vārdi:

soģis, bagāts, baznīca, zābaks, cena, gads, kapeika, kāposti, kodaļa, ķīselis, nedēļa, pagasts, pagrabs, pīrāgs, dārgs, pulks, robeža, rublis, solīt, kažoks, soma, svētki, svēts, zvanīt, zvans, šinelis un citi.

• Daudz aizguvumu ir no vācu valodas. No vācu valodas aizgūto vārdu salīdzinājumā ar citiem aizguvumiem latviešu valodā ir visvairāk. Tie radās sakarā ar vācu krustnešu iebrukumu Latvijā 12. gs. beigās un vācu kungu ekonomisko un politisko varu vēlākajos gadsimtos.

No vācu valodas aizgūts visvairāk tādu vārdu, kas attiecas uz mājas dzīvi un amatniecību.

Pie aizguvumiem no vācu valodas pieder tādi vārdi kā

stārķis, amats, bikses, bomis, spainis, bumbieris, zāģis, būvēt, deniņi, redeles, dienests, klucis, dīķis, etiķis, glāze, kaste, bīdelēt, krogs, krūze, ķirsis, panna, pīpe, pudele, rēķināt, sīpols, strēmele, šķūnis, tapa, dubults, telts, kurvis, vērts, ēvele, ziepes u.c.

• Pavisam no somugru (galvenokārt no lībiešu un igauņu) valodām aizgūti vairāki simti vārdu. Daļa vārdu latviešu valodā ir aizgūti no lībiešu valodas. Lībieši apdzīvoja Latvijas teritoriju jau pirms baltu cilšu ierašanās. No lībiešu valodas aizgūti galvenokārt vārdi, kas apzīmē ar jūru un zvejniecību saistītas parādības, bez tam arī vēl citi vārdi.

liedags, allaž, sēne, joma, kaija, ķesele, ķīsis, launags, maksa, murds, nūja, paisums, puika, puķe, muiža, pulgot, ķepa, salaka, selga, kāls, sīga, loms, tērauds, vajadzēt, vimba, kukainis u.c.

• Latviešu valodā ir aizguvumi no citām baltu valodām:

1) no lietuviešu valodas (lituānismi), piemēram, ģimene, ģērbt, ķēve, kareivis, veikals;

2) no kuršu valodas (kursismi), piemēram: dzintars, menca;

3) no senprūšu valodas ir aizgūts vārds ķermenis.

Aizgūtie vārdi ienāk valodā līdz ar jauniem jēdzieniem, jaunu saturu; dažreiz aizguvumi nomaina jau pazīstamu jēdzienu agrākos nosaukumus, piemēram, īkstis – nieres, vedības – kāzas, vai arī dublē jau valodā esošos vārdus, piemēram, līgava un brūte, sols un beņķis, vaiņags un kronis. Citu valodu ietekmes var būt ļoti daudzveidīgas.

Nevēlamos aizguvumus no citām valodām sauc par barbarismiem.