TERMINOLOĢISMI

Speciālās leksikas galvenā daļa ir terminoloģiskā leksika jeb terminoloģismi.

Termini – vārdi vai vārdu savienojumi, kas apzīmē noteiktu zinātnes, tehnikas vai mākslas jēdzienu un ir oficiāli pieņemti apzīmējumi.

Piemēram:

            kapitelis, erkers, portāls, frontons, antablements u.c. (arhitektūras termini).

Terminiem raksturīga nozīmes precizitāte, neatkarība no konteksta, tiem latviešu valodā nav sinonīmu. Termini ir viennozīmīgi.

Kādreiz gan pieļauj atsevišķu terminu lietošanu ar divējādām nozīmēm.

Piemēram:

folklora ar nozīmi 'tautas daiļrades kopums',

folklora ar nozīmi 'folkloristika', t. i., zinātne, kas pētī folkloru;

gramatika, fonētika, frazeoloģija u. c., ar tiem saprot gan noteiktas zinātnes, gan šo zinātņu pētīšanas objektu.

Terminu kopumu kādā zinātnes nozarē sauc par terminoloģiju.

Tā, piemēram, pedagoģijas terminu kopums veido pedagoģijas terminoloģiju, astronomijas terminu kopums - astronomijas terminoloģiju, medicīnas terminu kopums - medicīnas terminoloģiju. Ne visiem jēdzieniem ir latviski apzīmējumi, kaut gan tie ir nepieciešami. Tāpēc terminiem zinātnes attīstībā ir liela nozīme. Tiem jābūt precīziem, skaidriem un nepārprotamiem. Zinātnes attīstība prasa, lai terminoloģija būtu vienota.

Jaunus terminus oficiāli apstiprina Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija. Terminoloģijas izstrādāšanas praktisko darbu pa atsevišķām nozarēm veic apmēram 20 apakškomisijas, kurās darbojas gan attiecīgās nozares speciālisti, gan valodnieki.

Pēdējos gadu desmitos valodnieki kopā ar nozaru speciālistiem ir sagatavojuši (darbi arī izdoti) vairāk nekā 15 terminoloģijas vārdnīcu un ap 60 Terminoloģijas komisijas biļetenu.

Piemēram, apstiprināti autotehnikas termini, arī tie, kas attiecas uz automobiļu uzbūvi, -

aizdedzes atslēga, durvju slēdzene, virzienrādis, degvielas tvertne (ne bāka) u.c.

Apstiprinātos terminus vajadzētu konsekventi lietot valodas praksē.

 

Termini ir nepieciešama leksikas daļa zinātniskajā literatūrā. Dažreiz termini, tāpat arī profesionālismi, sastopami daiļliteratūrā, kur tie palīdz notēlot vidi, darba apstākļus, palīdz atklāt dzīves savdabīgumu. Runājot par aušanu, nepieciešami šās nozares termini un profesionālismi.

Piemēram:

meti jeb velki (auduma garumā uzvilktie diegi),

audi (diegi, ko ieauž velkos),

atspole jeb šaudīkla (rīks audu ievilkšanai velkos).

Rakstnieku darbos par zvejnieku dzīvi atrodami zvejniecības profesionālismus.

Piemēram:

tarāt - izlasīt zivis no tīkla,

linums - zvejas tīkla audums,

tilaudas - laivas izņemamā grīda.

Terminu lietojums ir ierobežots, termini galvenokārt sastopami zinātniskajā stilā, it īpaši zinātniskajā un tehniskajā literatūrā.

6. uzdevums