PROFESIONĀLISMI
| Leksiku veido arī tādi vārdi un vārdu savienojumi, kurus ikdienā lieto galvenokārt tikai vienas specialitātes darbinieki, piemēram, aktieri, zvejnieki, mežkopji, audēji, ārsti. Šo vārdu slāni sauc par profesionālismiem. |
Vārds profesionālisms atvasināts no vārda profesija [lat. professio 'specialitāte', 'nodarbošanās'].
Profesionālismus dažreiz ir diezgan grūti norobežot no terminoloģismiem. Atšķirība ir tā, ka termini ir saistīti ar zinātni, profesionālismi - ar darbu dažādās ražošanas nozarēs. Termins ir oficiāli pieņemts, ar literāru normu nostiprināts noteikta jēdziena apzīmējums kādā zinātnes, tautas saimniecības (rūpniecības, lauksaimniecības, tirdzniecības) vai tehnikas nozarē, bet profesionālisms ir neoficiāls apzīmējums - vārds, ko lieto vienas profesijas vai specialitātes pārstāvji mutvārdu runā un kas nav uzskatāms par zinātniska jēdziena apzīmējumu.
Attiecīgās specialitātes darbinieku valodā sastopami gan terminoloģismi, gan profesionālismi. Medicīnas darbinieki līdzās speciālajiem medicīnas zinātnes terminiem lieto arī sava aroda profesionālismus, tāpat juristi, aktieri u.c. Parasti galveno speciālās leksikas daļu veido terminoloģismi, tomēr ir atsevišķas nozares, kurās pārsvarā ir profesionālismi. Pie tādām pieder zvejniecība, medniecība u.c.
Piemēram, zvejniecībā:
tīkls vads, tina, vimbuksis,
kārba - 'liela laiva ar platu dibenu',
tarāt - 'izlasīt zivis no tīkla';
pedagoģijā:
logs - ar nodarbībām neaizņemts laiks starp darba stundām'.
Par profesionālismiem sauc tikai šauri speciālus apzīmējumus. |
Vārdi, kas pazīstami ne tikai vienas profesijas pārstāvjiem, bet arī plašākām aprindām, nav par profesionālismiem uzskatāmi.
Piemēram:
konveijers, zobrats, vraks.
Daļa no profesionālismiam dažreiz ir apvidvārdi. Nespeciālistam grūti tos norobežot no vispārlietojamiem profesionālismiem.
Profesionālismi var būt latviskas cilmes vārdi:
zvejniecības profesionālismi
līdināt (līdināt tīklus) - 'gaidīt, kamēr zivis salien tīklos',
liekači - 'vimbukša linumam virsū uzaustas acis, kas ir daudz lielākas par parastajām',
steltis - 'ierīce tīklu nostiprināšanai jūrā',
iedzirknis - 'murda daļa, kas neļauj zivīm tikt ārā'.
un aizguvumi:
murds, jeda - 'tīkla virkne',
tarāt, izķīķēt - 'izņemt zivīm iekšas, iztīrīt'.
Profesionālo leksiku var pētīt arī rakstnieku darbos, taču šī bāze ir pārāk šaura, jo rakstnieki lieto tikai zināmu profesionālās leksikas daļu, kas saistās ar apskatāmajām parādībām. Pazīstot kādas nozares profesionālo leksiku plašākā mērogā, varam ar to salīdzināt rakstnieku lietotos profesionālismus.
Piemēram:
,,Maz ko varēja saredzēt mēness gaismā, mākoņi vienmēr aizslīdēja spīdeklim priekšā, bet tomēr kādā gaismas mirklī viņš [Oskars] ieraudzīja murda steltis aiz trešā sēkļa. Tas bija Dūņa murds.
(V.Lācis.)
,,Laivā ātri auga zivju kaudze. Vismaz tūkstoš mārciņu bija jau izņemts, bet vēl nebija iztukšots murda pirmais iedzirknis."
(V.Lācis.)
,, . . tagad, ziemas vidū, kad Zvīņu ciema ļaudis bija tukši no naudas kā izķīķētas reņģes . ."
(V.Lācis.)
Profesionālo (arī terminoloģisko) leksiku rakstnieki izmanto savos darbos vides, darba apstākļu notēlošanai, dzīves savdabīguma atklāšanai. Taču rakstnieks nedrīkst savu sacerējumu pārāk piesātināt ar profesionālismiem un terminiem. Tas traucē uztvert tēlojuma kopainu, padara tekstu nesaprotamu un līdz ar to mazāk iedarbīgu.