Daļa rupjo vārdu nosauc parādības, ko pieklājīgā runā nav pieņemts minēt.

Otra daļa rupjo vārdu nosauc tādas parādības, kas pašas par sevi nav nekas nepieklājīgs vai rupjš. Šos vulgārismus pieklājīgā runā nelieto tikai tāpēc, ka to emocionālā nokrāsa izsaka runātāja negatīvu attieksmi pret nosaukto parādību.

Piemēram:     

snuķis - cilvēka deguns,

purns - seja.

Vulgārismiem piekļaujas arī lamuvārdi, kas visbiežāk ir dzīvnieku vai priekšmetu nosaukumi, ar kuriem cilvēkam vai dzīvniekam piedēvē attiecīgā dzīvnieka vai priekšmeta raksturīgas īpašības.

Piemēram:

lapsa - viltīgs cilvēks vai arī dzīvnieks,

zoss, tītars - neattapīgs, pamuļķīgs cilvēks vai dzīvnieks,

sakārnis - kaulains, izdēdējis cilvēks vai dzīvnieks u.c.