VECVĀRDI

 

Vārds dzīvo tik ilgi, kamēr to lieto. Valodas vārdu krājumā noris nepārtraukta attīstība. Daļa vārdu pamazām kļūst nevajadzīgi un zūd, daļa nāk klāt. Notiekot šīm pārmaiņām, rodas vecvārdi un jaunvārdi.

Par vecvārdiem sauc vārdus, kas agrāk bijuši parasti, bet ko mūsdienās lieto reti vai nelieto nemaz.

Vārdi noveco divos gadījumos:

dzimtbūšana, sieks, olekts, vagars.

Šādus vārdus sauc par historismiem;

bāliņš (brālis), diet (dejot), kamieši (pleci), jaunekle (jauniete).

Šādus vārdus sauc par arhaismiem.

Visvairāk ir tādu vecvārdu, kuri apzīmē jēdzienus, kas saistās ar agrāku laiku sabiedrisko iekārtu.

Piemēram: 

goba (nodevas), vagars, muiža, klaušas, draudze, pagasts, arkls (zemes mērvienība), guberņa, rātsnams.

Historismi izsaka jēdzienus, kas ir saistīti ar sabiedrības vēsturi un ir vienīgie šo jēdzienu apzīmējumi. Daudzi historismi ir kļuvuši par vēstures terminiem.

Piemēram:

            dzimtbūšana, dzimtcilvēks, dzimtļaudis, landtāgs, cunfte, bilde, rāte.

Historismi ir arī seno mērvienību un naudas vienību nosaukumi.

Piemēram:

            pēda, colla, birkavs, sieks, stops, grasis, dālderis, vērdiņš u. c.

Par historismiem nebūtu uzskatāmi vārdi, kas apzīmē mūsdienās retāk sastopamas, bet nesenā pagātnē visai parastas parādības.

Piemēram:

            ormanis, pastalas, augļotājs, vīzes, vekselis u.c.

Historismus lieto, runājot par attiecīgajiem vēstures jautājumiem. Tos lieto arī daiļliteratūrā, rakstot par agrākiem laikiem un parādībām, kas mūsu dienās ir jau zudušas.

Vecvārdi par arhaismiem jeb novecojušiem vārdiem kļūst tāpēc, ka attiecīgo parādību apzīmēšanai mūsdienu valodā ir radušies citi vārdi.

Piemēram:

kamieši (pleci), īkstis (nieres), avs (aita), remesis (namdaris), apgaust (apraudāt), dieveris (vīrabrālis), ietaļa (brāļasieva), matīt (manīt), sebu (vēlu), dižgabals (lielgabals).

Arhaismus daiļdarbos lieto rakstnieki, lai radītu senatnīgu vai svinīgu noskaņu. Dažreiz arhaismus lieto satīriskos apcerējumos, lai izsmietu veco, atpalikušo.

Līdzīgi tam, kā noveco vārdi, noveco arī atsevišķas vārda nozīmes, piemēram, vārdam grāmata mūsdienās ir novecojusi nozīme 'vēstule', vārdam mirklis - nozīme 'skatiens', vārdam pulkstenis - nozīme 'zvans'. Vecākajā literatūrā diezgan bieži ar tādām nozīmēm sastopamies.

Robeža starp arhaismiem un mūsdienu vārdiem ir diezgan nenoteikta, jo vārdi no valodas izzūd ļoti lēni.

Atsevišķos gadījumos ir diezgan grūti nošķirt arhaismus un historismus; tad noder apzīmējums vecvārdi. Arī vecvārdus noteikt ne katrreiz ir viegli, jo starp mūsdienu leksiku un vecvārdiem ir daudz pārejas pakāpju un jautājums bieži vien ir diskutējams. Nav jāsteidzas katru retāk lietotu vārdu saukt par vecvārdu.

Vingrinājumi