ANTONĪMI
Vārdu krājumā ir vārdu pāri, kuru nozīmes uztveram kā pretstatus.
Piemēram:
augsts - zems, pozitīvs - negatīvs, sākt - beigt, dzīvība - nāve.
Vārdus, kas nozīmes ziņā pretstatāmi, sauc par antonīmiem. Antonīmi izceļ pretstatus un kāpina emocionālās iedarbības spēku. |
Piemēram:
Es mīlējis karstāk,
Kaut karsti ar nīdis,
Aizvien mani aizrāvis
Lieluma brīdis.
( Rainis.)
(H.Skuja.)Dzīvot vai mirt, tas nav no svara -
mana spalva dara,
kas tai jāpadara.
Mazs cinītis gāž lielu vezumu.
(Sakāmvārds)
Ozols auga jūrmalā
Ledainām lapiņām;
Tur saulīte miglu meta
Uzlēkdama, rietēdama.
(Latv.t.dz.)
| Antonīmi, tāpat kā sinonīmi, ir vienas vārdšķiras vārdi. |
Pēc morfoloģiskā veidojuma antonīmi parasti ir dažādu sakņu vārdi, bet tie var būt arī vienas saknes vārdi, kas atšķiras ar priedēkļiem, piemēram, laimīgs - nelaimīgs, darbi - nedarbi.
Antonīmi tiek izmantoti daiļliteratūrā kā stilistisks izteiksmes līdzeklis. Antonīmi izceļ pretstatus, kāpina emocionālās iedarbības spēku.
Diemžēl vēl arvien trūkst nopietnu un pilnīgu pētījumu par antonīmijas jautājumiem.