Vārdus, kas ir savstarpēji homonīmi, vārdnīcās izceļ, visbiežāk raksta aiz katra vārda labajā pusē augšā alfabēta secībā mazos burtus vai arābu ciparus.

Piemēram:

        vilciens^a - pārvietošanās līdzeklis,

        vilciens^b - spalvas vilciens;

        cietums^a - ieslodzījuma vieta,

        cietums^b - priekšmeta īpašība.

Homonīmija ir nejauša vārdu skanējumu sakrišana. Starp homonīmu nozīmēm nekāda sakara nav. Vienādais fonētiskais ietērps šiem vārdiem ir nejaušs, jo katrs no tiem ir cēlies citādi. Diezgan bieži viens no homonīmiem ir latviskas cilmes vārds ar noteiktu nozīmi, otrs - aizguvums, tāpat ar noteiktu nozīmi, bet gluži citu.

Piemēram:

               rota^a (rotas lietas), tāpat kā rotāt, ir latviskas cilmes vārds,

               rota^b (bruņoto spēku apakšvienība) ir aizguvums.

Lielā daļa homonīmu ir radušies, sakrītot latviska un aizgūta vārda skanējumam vai sakrītot divu dažādu aizguvumu skanējumiem.

Piemēram:

                    ķimenes^a (augs),

                    ķimenes^b (koka traukam);

                    lama^a (Dienvidamerikas dzīvnieks),

                    lama^b (garīdznieks -Tibetā).

Visvairāk homonīmu latviešu valodā ir starp lietvārdiem un darbības vārdiem. Homonīmi kā vārdi ar vienādu skanējumu var radīt neērtības nozīmes uztveršanā.

Lietojot homonīmus tekstā, precīzi jāzin to nozīme.

Vingrinājumi