HOMOFORMAS, HOMOFONI, HOMOGRĀFI

Bez homonīmiem vēl izšķir homonīmas formas jeb homoformas, homofonus un homogrāfus. Visiem tiem gan ir zināms sakars ar homonīmiju.

Piemēram:

        liec - pavēles izteiksme no darbības vārdiem likt un liekt;

        pasaka - lietvārda nominatīvs un darbības vārda pasacīt īstenības izteiksmes tagadnes 3. persona;

Piemēram:

        logs (istabas logs) un loks (zirga loks u. c.),

        rads (mātes radi) un rats (dzirnavu rats),

        salds (salds auglis) un salts (salts vējš).

Parasti šo vārdu izruna sakrīt tikai pamatformā, bet citās formās parādās atšķirība - ģenitīvs ir loga un loka, rada un rata, salda un salta. Latviešu valodā homofoni rodas sakarā ar pozicionālajām skaņu pārmaiņām.

Latviešu valodā vērojamas divas homogrāfu grupas:

1) vārdu pāri, kas par homogrāfiem kļūst tāpēc, ka latviešu grafētikā burts e apzīmē gan šauru, gan platu patskani un burts o - gan patskani, gan divskani.

Piemēri:

          mērs (ar platu patskani - ‘garuma mērs’),

          mērs (ar šauru patskani - 'pilsētas galva');

          jods (ar divskani - ‘mitoloģiska būtne’),

          jods (ar garo monoftongu - ‘ķīmisks elements’);

2) homogrāfu pāri, kuru izruna atšķiras tikai ar intonāciju.

Piemēri:

gāze - (stieptā intonācija - ‘degviela’),

gāze - (lauztā intonācija - ‘lietus gāze’);

zāle - (lauztā intonācija - ‘augs’),

zāle - (stieptā intonācija - ‘telpa’);

loks - (stieptā intonācija - ‘sīpola loks’),

loks - (krītoša intonācija - ‘līknes daļa’, riņķveida, lokveida priekšmets’).

Sakarā ar to, ka zilbes intonācija latviešu valodā uzskatāma tikai par vēlamu normu, šāda veida homogrāfi bieži kļūst par homonīmiem.

Homoformas, homofonus un homogrāfus izmanto līdzīgi homonīmiem.

Piemēram:

Svarīgi saprast, ka tas, ko ceļam,-

Tas stāvs, tas nojums -

Ir mūsu mūžam, mūsu ceļam

Vienīgais attaisnojums.

                                                        (I.Ziedonis.)